Padomi, kā bērnam palīdzēt kļūt patstāvīgam

Mēs visi vēlamies, lai bērni, izauguši lieli, spētu domāt patstāvīgi, pieņemt lēmumus, kā arī atrisināt nestandarta situācijas. Taču šī ir prasme, kuru nepieciešams attīstīt jau no mazotnes. Kā to darīt, stāsta psiholoģe Iveta Aunīte.

“Visu tikai pats” jeb lielais trīsgadnieks

Pirmais periods, kad bērns demonstrē izteiktu vēlmi pēc patstāvības, ir trīsgadnieka vecums - šajā laikā mazais ļoti aktīvi vēlas darboties, izmēģināt arvien jaunas lietas, piedalīties mājas un citos darbos, turklāt to darīt pats bez pieaugušo palīdzības.

Tā kā bērnam vēl nav pieredzes un iemaņu, viņa darbošanās ir ļoti neveikla. Mazajam ir nepieciešams pieaugušo atbalsts, taču viņš to negrib pieņemt, jo trīsgadniekam raksturīgi būt arī dumpiniekam, tāpēc uz dažādiem pieaugušo mēģinājumiem palīdzēt mazais atbild ar noliegumu: “Man nevajag palīdzēt, es pats!”

Šājā posmā vecākiem jābūt ārkārtīgi pacietīgiem. Piemēram, ja bērnam ļauj piedalīties pankūku cepšanā, jārēķinās, ka virtuvē pēc tam būs nepieciešama ģenerāltīrīšana. Ir ļoti svarīgi bērnam pavisam uzmanīgi piepalīdzēt, piemēram, ēdiena gatavošanas laikā pieturot mikseri, taču jārēķinās, ka arī pret to bērns, visticamāk, protestēs.

Ja vecāki jūt, ka viņiem nepietiks pacietības, labāk visas darbības, kurām bērns vēl par mazu, bet kurās viņš gribētu piedalīties, atstāt uz laiku, kad bērns guļ. Tajā pašā laikā ir darbiņi, kurus trīsgadniekam pilnīgi noteikti jau var uzticēt, piemēram, novākt no galda netīros traukus un ielikt izlietnē, aiznest dažādus nelielus priekšmetus no vienas telpas uz otru un citi līdzīgi pienākumi.