Lie­kais svars ne­ga­tī­vi ie­tek­mē vē­nu ve­se­lī­bu

Fak­tors, kas ne­ga­tī­vi ie­tek­mē vē­nu ve­se­lī­bu, ir arī lie­kais svars. Pats par se­vi tas gan ne­iz­rai­sa vē­nu sli­mī­bas, ta­ču jū­ta­mi pa­lie­li­na vē­nu maz­spē­jas kom­pli­kā­ci­ju at­tīs­tī­bas ris­ku un vei­ci­na arī ci­tas ne­vē­la­mas pa­rā­dī­bas. Par to sa­ru­na ar spe­ci­ā­lis­tu In­tu Ūd­ri.

- Sa­dzī­vē da­žā­diem cil­vē­kiem ir at­šķi­rī­ga iz­prat­ne par to, cik kat­ram bū­tu jā­sver. Kas ir lie­kais svars no me­di­cī­nas vie­dok­ļa?

- Lie­kais svars cil­vē­kam ir tad, ja vi­ņa ķer­me­ņa ma­sas in­dekss ir lie­lāks par 25, sa­vu­kārt, ja tas ir lie­lāks par 30, tad jau ir ru­na par ap­tau­ko­ša­nos. (Ķer­me­ņa ma­sas in­dek­su (ĶMI) ap­rē­ķi­na, da­lot sva­ru ki­lo­gra­mos ar au­gu­ma ga­ru­mu met­ros, kas kā­pi­nāts kvad­rā­tā. Lai to no­teik­tu, var ēr­ti iz­man­tot in­ter­ne­tā at­ro­da­mos ĶMI kal­ku­la­to­rus.)

- Ko slik­tu lie­kais svars no­da­ra? Vai var teikt: jo lie­lāks lie­kais svars, jo vai­rāk tas ap­draud vē­nu ve­se­lī­bu?

- Tie­šas ko­re­lā­ci­jas nav, jo ir jau arī res­ni cil­vē­ki, ku­riem ir ve­se­las vē­nas. Bet, ja reiz ir vē­nu maz­spē­ja, tad lie­kais svars vei­ci­na kom­pli­kā­ci­ju ra­ša­nos. Kā­dā pē­tī­ju­mā ti­ka ap­se­ko­tas di­vas pa­cien­tu gru­pas ar sli­mām vē­nām, vie­nā bi­ja cil­vē­ki ar nor­mā­lu ķer­me­ņa ma­su, ot­rā - ar lie­ko sva­ru. Tiem, ku­riem ĶMI bi­ja lie­lāks par 25, kriet­ni bie­žāk no­vē­ro­ja tro­fis­kās čū­las, ādas iz­mai­ņas un ek­zē­mu.

Ma­nā ska­tī­ju­mā bū­tis­kāk ir ru­nāt ne­vis par vē­nas bo­jā­ju­mu, bet par tūs­ku. Cil­vē­kiem ar lie­ko sva­ru jeb­ku­ra vei­da tūs­kas iz­pau­žas sma­gāk. Ja kā­dam ir, pie­mē­ram, tauk­au­du tūs­ka vai lim­fā­tis­kā tūs­ka un arī vē­nu maz­spē­ja, tad tās sum­mē­jas ko­pā un, pro­tams, au­du de­ģe­ne­ra­tī­vie pro­ce­si, tro­fi­kas iz­mai­ņas vei­do­jas strau­jāk.

Asins­va­du sie­ni­ņas, at­tīs­to­ties tūs­kai, ie­stiep­jas un kļūst caur­lai­dī­gas, asins ele­men­ti no­nāk ap­kār­tē­jos au­dos un ra­da tur asep­tis­ku ie­kai­su­mu, sa­vu­kārt šis ie­kai­sums pa­slik­ti­na au­du tro­fi­ku - au­du ba­ro­ša­nos, tā­pēc ro­das mi­nē­tās pa­rā­dī­bas.

- Tas no­zī­mē, ka vē­nu pro­blē­mas var arī ne­būt vai­nī­gas?

- Man ir bi­jis daudz pa­cien­tu, ku­riem ir tro­fis­kas čū­las, bet nav sli­mas vē­nas. Vie­niem ir vien­kār­ši iz­teik­ta ap­tau­ko­ša­nās, ci­tiem uz tās fo­na kar­stā lai­kā aku­ti­zē­jas sirds maz­spē­ja, jo slo­dze sir­dij kļūst lie­lā­ka, strau­ji pie­aug kā­ju tūs­ka un at­ve­ras lie­las tro­fis­kas čū­las. At­liek pa­cien­tam no­zī­mēt urīn­dze­no­šos lī­dzek­ļus un sai­tēt kā­jas, lai brū­ces sa­dzīst, bet vē­nas zem tām ir ve­se­las. Ot­ra ti­pis­ka pa­cien­tu gru­pa ir tie, ku­ri bi­ju­ši res­ni, bet pēc tam ba­do­jo­ties vai kā ci­tā­di strau­ji no­vā­jē­ju­ši un nu sa­trau­cas, ka vi­ņiem ir bo­jā­tas vē­nas, jo tās kļu­vu­šas uz­krī­to­ši re­dza­mas. Iz­mek­lē­jot mēs kon­sta­tē­jam, ka vē­nas nav bo­jā­tas. Cil­vē­kam pie­ņe­mo­ties sva­rā un iz­mē­ros, iz­stiep­jas arī vē­nas, bet, strau­ji no­vā­jē­jot, tās ne­spēj tik āt­ri sa­vilk­ties at­pa­kaļ, bet sāk iz­lo­cī­ties un iz­ska­tās, it kā bū­tu vē­nu va­ri­ko­ze.

- Vai ir iz­re­dzes, ka šā­das vē­nas ar lai­ku sa­vilk­sies? - Tas at­ka­rīgs no or­ga­nis­ma in­di­vi­du­ā­lām īpat­nī­bām. Arī grūt­nie­cēm rei­zēm ir ļo­ti iz­teik­ti pa­pla­ši­nā­tas vē­nas, bet vie­nai da­ļai, at­nā­kot uz pār­bau­di pus­ga­du pēc dzem­dī­bām, iz­rā­dās, ka tās ir sa­vil­ku­šās, ka­mēr ci­tām tā arī pa­liek pa­pla­ši­nā­tas. Tas ir ģe­nē­tis­ki no­teikts: vie­nam cil­vē­kam saist­au­di ir elas­tī­gi, ci­tam - vā­ji, un tā­pēc vi­ņam rak­stu­rī­ga vē­nu va­ri­ko­ze, stri­jas, pla­ka­nā pē­da u. c.

- Vai no vē­nu ve­se­lī­bas vie­dok­ļa ir kā­da no­zī­me arī kā­jas for­mai un iz­mē­riem?

- Tam vai­rāk ir sais­tī­ba ar tūs­ku: jo lie­lā­ka zem­ādas tau­ku kār­ta, lie­lā­ka ie­spē­ja uz­krā­ties lie­ka­jam šķid­ru­mam. To, ka vie­nam ir lie­li mus­ku­ļi, bet ci­tam ma­zi, no­sa­ka ie­dzim­tī­ba, sa­vu­kārt mēs pa­ši va­ram kā­ju ik­ru mus­ku­ļus at­tīs­tīt, no­dar­bo­jo­ties ar de­jo­ša­nu vai spor­tu. Kus­tī­gam dzī­ves­vei­dam ir bū­tis­ka no­zī­me. Ja cil­vēks lie­lu die­nas da­ļu pa­va­da sē­žot, tad ne­strā­dā mus­ku­ļu sūk­nis, kas pa­līdz asi­nīm vir­zī­ties pa vē­nām uz aug­šu, ta­jās vei­do­jas asi­ņu sa­strē­gums un at­tīs­tās vē­nu bo­jā­jums. Cil­vē­kiem ar lie­lu lie­ko sva­ru kus­tē­ties ir grū­ti, sāp lo­cī­ta­vas, mu­gu­ra... Tā vi­ņi vi­su die­nu sēž, kā­jas pie­pampst, vē­nas ie­stiep­jas, un at­tīs­tās maz­spē­ja, ku­ras sā­kot­nē­jais cē­lo­nis fak­tis­ki ir tie­ši kus­tī­bu trū­kums.

- Kā tikt ārā no šā ap­bur­tā lo­ka?

- Pri­mā­rais ša­jā si­tu­ā­ci­jā ir ķer­me­ņa ma­sas nor­ma­li­zē­ša­na, tā­pēc jā­kon­sul­tē­jas ar di­ē­tas ār­stu, lai sa­kār­to­tu sa­vus ēša­nas pa­ra­du­mus. Cil­vē­ki gan bie­ži ap­gal­vo, ka par pa­rei­zu uz­tu­ru vi­su jau zi­not, bet, ja pa­ru­nā ar di­ē­tas ār­stu, tad iz­rā­dās, ka ir da­žas bū­tis­kas lie­tas, ko vi­ņi to­mēr pa­lai­du­ši ga­rām, pie­mē­ram, ka stun­du pēc fi­zis­kas slo­dzes ne­ko ne­drīkst ēst. Pē­dē­jā lai­kā sa­sto­pu daudz lau­ku ļau­žu, ku­riem ir lie­kais svars, ne­rau­go­ties uz diez­gan lie­lo fi­zis­ko slo­dzi. Ja cil­vēks vi­su die­nu strā­dā, pēc tam at­nāk no­gu­ris mā­jās un uz­reiz ie­tur sā­tī­gu mal­tī­ti ar ce­pe­ti, kar­tu­pe­ļiem un krē­ju­mu, tad tas viss uz­krā­jas tau­kos. Sa­vu­kārt pil­sē­tā ir daudz cil­vē­ku, ku­ri au­gu die­nu strā­dā pie da­to­ra un ir fi­zis­ki ne­ak­tī­vi. Ja kāds ie­teic sa­ba­lan­sēt uz­ņem­tās un pa­tē­rē­tās ka­lo­ri­jas, vi­ņi sa­ka - tad jau es gan­drīz ne­ko ne­drīk­stu ēst! Bet aiz­ej uz ba­sei­nu, no­pel­di vie­nu ki­lo­met­ru un va­rē­si at­ļau­ties ēst vai­rāk.

Ka­mēr cil­vē­kam ir ti­kai 20-30 ga­du, viņš lie­ko sva­ru ne­jūt, bet, kad nāk 60-70 ga­du, da­žam arī ag­rāk - at­ka­rī­bā no tā, cik nu ku­ram ir lie­ko ki­lo­gra­mu, jā­sāk stai­gāt pie ār­stiem, jo sāp kā­jas, ce­ļi, gū­žas, mu­gu­ra un arī vē­nas liek se­vi ma­nīt. Ne­re­ti, nor­ma­li­zē­jot ķer­me­ņa ma­su, dau­dzas sū­dzī­bas iz­zūd pa­šas no se­vis.

Pa­cien­tiem, ku­riem ir lie­kais svars, diez­gan daudz no­zī­mē­ju urīn­dze­no­šos lī­dzek­ļus, jo, tos lie­to­jot, tiek iz­va­dīts lie­kais šķid­rums, kas gal­ve­no­kārt sa­krā­jas kā­ju au­dos; tā tiek sa­ma­zi­nā­ta tūs­ka, kļūst vieg­lāk gan sir­dij, gan kā­jām, un cil­vēks kļūst ak­tī­vāks jau tā­dēļ vien. Pēc tam, kad ir lie­kais šķid­rums iz­va­dīts, pa­cien­tam tiek iz­rau­dzī­tas tie­ši vi­ņam pie­mē­ro­tas vē­nu kom­pre­si­jas ze­ķes, kas ne­ļauj kā­jām pie­tūkt, arī ja darbs ir sē­došs. Ir arī ga­dī­ju­mi, kad mērķ­tie­cī­gi lie­tot ve­no­to­nis­kos me­di­ka­men­tus.

- Ja vē­nas ne­pie­cie­šams ope­rēt - vai lie­kais svars tam var būt par šķēr­sli?

- Nē, tas bi­ja ag­rāk, kad vei­ca kla­sis­kās vē­nu ope­rā­ci­jas. Mūs­die­nī­gām lā­zer­ope­rā­ci­jām pa­cien­ta lie­kais svars nav šķēr­slis, lai gan ār­stam ir grū­tāk, jo lie­lāks ap­joms. Ta­ču jā­ru­nā par ci­tu jau­tā­ju­mu: bie­ži vien pa­cien­ti ar lie­ko sva­ru, ku­ri nāk pie fle­bo­lo­ga ar vēl­mi veikt vē­nu ope­rā­ci­ju, do­mā, ka tiks at­brī­vo­ti arī no tā­diem simp­to­miem, ku­ri nav sais­tī­ti ar vē­nām. Nā­kas skaid­rot: ja es iz­o­pe­rē­šu vē­nas, jū­ta­mi la­bāk jums diem­žēl ne­kļūs, var­būt vie­nī­gi ne­daudz ma­zāk pams kā­jas, bet jū­su sū­dzī­bu pa­ma­tā ir mu­gur­kau­la sa­slim­ša­na ar ner­vu sak­nī­šu sa­spie­du­mu, kas iz­sta­ro sā­pes uz kā­ju, un tās ne­pār­ies. Vien­mēr jā­sāk ir ār­stēt tās sli­mī­bas, kas ir pre­va­lē­jo­šās. Ne­trūkst cil­vē­ku, ku­riem la­bāk gri­bē­tos sa­mak­sāt nau­du par ope­rā­ci­ju, ne­vis sākt cī­nī­ties ar di­ē­tu un vin­gro­ša­nu, bet bez uz­tu­ra ko­rek­ci­jas un fi­zis­kās ak­ti­vi­tā­tes ne­kas ne­sa­nāks.

- Kā­das fi­zis­kās no­dar­bī­bas lai iz­vē­las cil­vēks, ku­ram ir tik liels lie­kais svars, ka grū­ti pat pa­iet?

- Tā­di pa­cien­ti, ku­ri sver 150 ki­lo­gra­mu un vai­rāk, pa­tie­šām ne­var ne iet vai skriet, ne braukt ar ve­lo­si­pē­du, jo tas kai­tē lo­cī­ta­vām. At­liek vie­nī­gi ba­seins, jo ūde­nī ķer­me­nis at­ro­das bez­sva­ra stā­vok­lī un ir ie­spē­ja­ma arī pie­tie­ka­mi lie­la slo­dze.