Ja būtu iespējams lietot tikai vienu uztura bagātinātāju, laikam gan daudzi cilvēki izvēlētos tieši zivju eļļu. Atšķirībā no dažādiem eksotiskiem brīnumiem, kas nāk modē un drīz vien tiek aizmirsti, zivju eļļa ir izturējusi laika pārbaudi, un tās labvēlīgā ietekme uz mūsu veselību ir pierādīta. Pētījumu rezultāti ļauj uzzināt par zivju eļļu arvien vairāk, un, pamatojoties uz tiem, tiek pilnveidota gan zivju eļļas ražošana, gan lietošanas ieteikumi, lai panāktu maksimāli labu efektu.
Aug arī sabiedrības zināšanas un izpratne par to, kā zivju eļļa strādā mūsu organisma labā. Arvien mazāk ir to cilvēku, kuri domā, ka šis produkts vajadzīgs tikai tumšajā un aukstajā gadalaikā, - tāds viedoklis pastāvēja senāk, kad par galveno zivju eļļas vērtību tika uzskatīts D vitamīns. Nu jau lielākā daļa zina, ka zivju eļļā ir nepiesātinātās omega-3 taukskābes, kas nepieciešamas vitāli svarīgu organisma funkciju nodrošināšanai. Galvenās no tām ir eikozapentaēnskābe (EPS) un dokozaheksaēnskābe (DHS).
Ko dod omega-3
Omega-3 taukskābes ir vajadzīgas, lai ražotu cilvēka organismā bioloģiski aktīvus savienojumus, kas ietekmē asins plūsmu un koagulācijas sistēmu, asinsspiedienu un iekaisuma procesus. To pozitīvā ietekme uz sirds un asinsvadu veselību ir pierādīta jau sen. Tās ir būtiskas aterosklerozes profilaksei, nervu sistēmas, redzes un imūnsistēmas stiprināšanai, palīdz saglabāt veselīgu ādu un locītavas. Jaunāko pētījumu dati liecina, ka omega-3 taukskābēm ir būtiska loma acs tīklenes veselības uzturēšanā. Tās īpaši lielā koncentrācijā atrodamas acs tīklenes šūnās, tādēļ grūtniecības laikā jānodrošina pietiekams omega-3 līmenis, lai bērna acis attīstītos normāli. Omega-3 taukskābes nepieciešamas arī smadzeņu darbības nodrošināšanai - smadzenes ir vistaukainākais orgāns, jo divas trešdaļas no to masas veido fosfolipīdi. Smadzeņu šūnu membrānu fosfolipīdu sastāvā ir daudz DHS. Uzņemot DHS pietiekamā daudzumā, tiek nodrošināta normāla informācijas apmaiņa starp šūnām, bet, ja tās trūkst, cilvēkam kļūst grūtāk koncentrēties un saglabāt uzmanību, vājinās īslaicīgā atmiņa, var rasties mācīšanās traucējumi. Tiek pētīta arī omega-3 taukskābju saistība ar dažādām citām norisēm mūsu organismā.
Jāuzņem no ārpuses
Omega - 3 taukskābes pieder pie t.s. neaizstājamo taukskābju grupas, proti, organisms pats tās nesintezē, tādēļ šīs taukskābes ir jāuzņem no ārpuses, ar uzturu. Vislabāk zināmais omega-3 taukskābju avots ir treknās zivis - tunči, sardīnes, skumbrijas, siļķes, laši u.c., kā arī zivju, jo sevišķi mencu, aknas. Omega-3 taukskābes sastopamas arī linsēklās, valriekstos un produktos, kuri tiek speciāli bagātināti ar šīm taukskābēm (piemēram, olas vai jogurti). Pētījumi liecina, ka omega-3 taukskābes, kas nāk no augu valsts - t.s. īso ķēžu taukskābes, nedod tādu pašu efektu kā EPS un DHS, jo organismam vēl jāpārveido tās izmantojamā formā, kas prasa laiku.
Tipiskā mūsdienu Latvijas iedzīvotāju ēdienkarte, kurā ir salīdzinoši daudz gaļas un kartupeļu, bet maz zivju un jūras produktu, satur nepietiekamu omega-3 taukskābju daudzumu. Daļa cilvēku nevar zivis atļauties dārdzības dēļ, citiem tās negaršo, citi baidās, ka zivis varētu saturēt kaitīgas vielas, kas tajās nonāk no piesārņotās vides. Tajā pašā laikā, apzinoties, ka nepieciešams uzņemt omega-3 taukskābes, arvien vairāk cilvēku izvēlas bagātināt savu uzturu ar zivju eļļu.
A un D vitamīns
Zivju eļļā ir arī dabiskie A un D vitamīni. A vitamīns ir vajadzīgs imunitātes veidošanai un redzes attīstībai, savukārt D vitamīns piedalās kalcija vielmaiņā, un bez tā nav iespējama pilnvērtīga kaulu sistēmas attīstība. Vitamīnu attiecībai ir jābūt sabalansētai, lai organisms tos varētu uzņemt un izmantot. Zivju eļļa ir labs A un D vitamīnu avots, jo tur šie vitamīni ir dabiskā, taukos šķīstošā formā un organisms tos uzņem labāk nekā ūdenī šķīstošā formā, kādā tie mēdz būt dažādos citos preparātos. D vitamīns ne tikai uztur kaulaudu veselību, bet arī paaugstina organisma pretošanās spēju dažādām slimībām - stiprina imunitāti, regulē vairogdziedzera darbību un normalizē asinsspiedienu. A vitamīns ietekmē cilvēka augšanas procesus, uzlabo ādas stāvokli, sekmē organisma pretestību infekcijām un nodrošina epitēlijšūnu attīstību. Tas ietilpst redzes pigmenta sastāvā. A vitamīna trūkums izraisa redzes pasliktināšanos krēslas laikā.
NODERĪGI