Šovasar izskanēja informācija, ka Rīgā pirmās instances tiesa lēmusi par labu dzīvokļu īpašniekiem zemes gabala piespiedu nomas maksas piedziņas lietā.
Tiesas ieskatā, piedzenot zemes nomas maksu par iepriekšējiem gadiem, piemērojams Komerclikumā noteiktais trīs gadu noilguma termiņš, nevis Civillikumā noteiktie desmit gadi. Tas nozīmē, ka dzīvokļa īpašniekam būtu jāmaksā mazāka summa, jo piedzenamais periods ir īsāks. Savukārt Kurzemes apgabaltiesa šovasar atcēlusi Ventspils tiesas spriedumu, ar kuru bija noteikts, ka strīdu gadījumā zemes nomas maksa iekasējama tikai par trīs gadu ilgu periodu. Šajā gadījumā no dzīvokļa īpašnieces tika prasīts piedzīt vairāk nekā 700 eiro.
Latvijā nav vienotas un stabilas tiesu prakses šajā jautājumā, tāpēc iedzīvotājiem priecāties ir pāragri - kamēr tiesāšanās ilgst tikai pirmajā instancē, lēmums nav galīgs. Bet Kurzemes apgabaltiesas lēmums vairs nav pārsūdzams. Arī jau minētajā Rīgas gadījumā nav droši zināms, kā šī lieta beigsies, jo zemes īpašnieki solījuši pārsūdzēt Rīgas Vidzemes tiesas lēmumu.
Savukārt Kurzemes apgabaltiesā izskatītajā lietā norādīts, ka zemes īpašnieki nomas maksu prasījuši visiem kopīpašniekiem. Visās tiesās, kurās strīdi jau izskatīti, atzīts, ka nav iestājies noilgums. Tātad tiesas atsaukušās uz Civillikumu, kas paredz desmit gadu ilgu periodu, par kuru zemes īpašnieks var piedzīt nomas maksu. Secināts, ka pret visiem kopīpašniekiem jāpiemēro vienāds regulējums. Zemes nomas maksas prasītājs bija vērsies tiesās pret visiem konkrētajā adresē dzīvojošajiem kopīpašniekiem, kopumā dažādās Latvijas tiesās tika ierosinātas ap 40 lietu, no kurām lēmuma taisīšanas laikā - šogad augustā - 3/4 jau izskatītas, un šajās lietās prasības tikušas vai nu apmierinātas, vai nu izbeigtas tiesvedības, jo atbildētāji parādus ir samaksājuši, bet tikai vienā, t. i., Ventspils tiesas 2016. gada 1. decembra spriedumā prasība tika noraidīta, jo tiesa konstatēja noilgumu (proti, ka nomas maksu var piedzīt tikai par trīs gadu ilgu periodu).
Zemes nomas maksas parādu piedziņa ar atpakaļejošu datumu ir tik samudžināta, ka pašlaik grūti saprast - priecāties vai piesardzīgi nogaidīt, uzzinot, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) šomēnes ir piemērojis a/s Pilsētas zemes dienests 50 000 eiro sodu un liek izbeigt negodīgu komercpraksi. Šī akciju sabiedrība ir viena no tām zemes īpašniecēm, kas dzīvokļu īpašniekiem prasa maksāt zemes piespiedu nomas maksu, pamatojoties uz Civillikumā noteikto termiņu. PTAC atsaucas uz Komerclikumu un norāda uz citiem pārkāpumiem, piemēram, zemes īpašnieks prasījis dubultu nomas maksu trīs dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem, prettiesiski nodevis zemes nomas maksas piedziņu parādu piedzinējam, sniedzis patērētājiem maldinošu informāciju par zemes nomas maksas strīdos izveidojušos juridisku praksi. Arī PTAC informācijā sacīts, ka dažādās tiesās zemes nomas maksas strīdos ir pieņemti dažādi spriedumi attiecībā uz noilguma termiņa iestāšanos, kas norāda, ka judikatūra šajā jomā nav nodibināta.
***
Kā rīkoties
Ja rodas šaubas par pieprasījumu par piespiedu zemes nomas maksu un par konkrēto strīdu nav spēkā stājies tiesas spriedums:
• jāpārliecinās, kas konkrētajā laika posmā ir bijis dzīvokļa īpašnieks (ja dzīvokļa īpašnieks bijusi cita persona - zemes nomas maksājums par konkrēto periodu nav jāveic);
• jāvēršas pie mājas pārvaldnieka, lai noskaidrotu, vai zemes nomas maksa jau nav samaksāta;
• jāpārbauda, vai zemes nomas aprēķinos no 2008. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim nav pievienots PVN (par šo periodu nodoklis nav jāmaksā);
• jāpārliecinās, vai nav nepamatoti aprēķināta zemes nomas maksa, ņemot vērā likumā noteiktos nomas maksas pieauguma ierobežojumus.
http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2017/09/15/zemes-piespiedu-noma-priecaties-paragri