Nav šaubu, ka fiziskās aktivitātes ir labas veselībai, turklāt regulāras fiziskās aktivitātes burtiski var pagarināt jūsu dzīvi, raksta “Parade”.
Eksperti gan norāda, ka daži vingrinājumu veidi var arī pārlieku nodarbināt ķermeni, kas var radīt problēmas vecumdienās, - piemēram, dažiem cilvēkiem skriešana rada pārāk lielu slodzi ceļgaliem, kas vēlāk izraisa locītavu sāpes.
Kuriem treniņiem ir vislabākā ietekme uz dzīves pagarināšanu? Pēc fizioterapeitu domām, ir viens specifisks vingrinājumu veids, kas saistīts ar ilgmūžību, un tas jāveic katru dienu.
Fizioterapeits Lekss Gonsaless apgalvo, ka nav nekā labāka par iešanu!
Pirmkārt, tā uzlabo sirds veselību un asinsriti. Otrkārt, viņš saka, ka iešana uztur locītavas veselīgas, saglabājot to kustīgumu, bet neradot tām pārmērīgu slodzi.
Trešais iemesls, kāpēc iešana ir svarīga, ir tas, ka tā palīdz saglabāt līdzsvaru un koordināciju. Visbeidzot, Gonsaless atzīmē, ka iešana ir pieejama ikvienam - tai nav nepieciešams īpašs aprīkojums, un tā neko nemaksā.
“Iešana ir ļoti svarīgs vingrinājums vecāka gadagājuma cilvēkiem. To pat uzskata par sesto dzīvības pazīmi,” saka Gonsaless, paskaidrojot, ka pārējie ir asinsspiediens, sirdsdarbības ātrums, elpošanas ātrums, temperatūra un skābekļa piesātinājums.
Kādi vēl vingrinājumi uzlabo veselību vecāka gadagājuma cilvēkiem?
Ir arī citi vingrinājumu veidi, kas uzlabo veselību - fizioterapeite Karena Vestervelta saka, ka arī tos ir vērts iekļaut savā ikdienas rutīnā, ja vēlaties dzīvot ilgu un veselīgu dzīvi.
“Ir četri vispārīgi vingrinājumu veidi: spēka treniņš, aerobikas vai kardiovaskulārais treniņš, lokanības treniņš un neiromuskulārais vai līdzsvara/veiklības treniņš. Jums katru nedēļu jāveic visi četri vingrinājumu veidi,” viņa saka.
Pēc viņas teiktā, katru nedēļu jāveic vismaz 150 minūtes vidējas intensitātes aerobikas vingrinājumu un divas dienas spēka treniņu.
"Viena no fizioloģiskajām izmaiņām, kas notiek līdz ar vecumu, ir sarkopēnija jeb muskuļu zudums. Šis process paātrinās, ja cilvēks dzīvo mazkustīgu dzīvesveidu," viņa paskaidroja, piebilstot, ka regulāri spēka treniņi palīdzēs to novērst.
Vestervelta iesaka vismaz divas reizes nedēļā izstiept katru galveno muskuli, kā arī trenēt līdzsvaru.
"Tāpat kā mēs trenējam muskuļus, lai tie kļūtu stiprāki, mums ir jāpraktizē statiskais un dinamiskais līdzsvars, lai iegūtu labu koordināciju. Tas ir īpaši svarīgi, mums novecojot, lai novērstu kritienus," uzsvēra fizioterapeite.
Gonsaless iesaka praktizēt tai či un jogu - divus vingrinājumu veidus, kas uzlabo līdzsvaru un lokanību, neradot pārmērīgu slodzi ķermenim.
Vingrinājumi, ar kuriem jābūt uzmanīgiem
Ir arī vingrinājumu veidi, ar kuriem jābūt uzmanīgiem, jo tie rada lielāku slodzi ķermenim nekā citi. Tie ietver aktivitātes ar lielu slodzi, piemēram, skriešanu lielos attālumos, smagumu celšanu un vingrinājumus, kas ietver pēkšņas, augstas intensitātes kustības vai spēcīgu mugurkaula sagriešanu. Fizioterapeiti brīdina, ka visi šie vingrinājumi, lai gan labvēlīgi, palielina traumu risku.
Tomēr, neatkarīgi no izvēlētā vingrinājumu veida tas būs labs jūsu ķermenim, ja vien to darīsiet regulāri.
"Un tas var būt tik vienkārši kā uzvilkt ērtus apavus un doties pastaigā," piebilst eksperti.
Lasiet arī par citiem ilgdzīvošanas noslēpumiem.
