Ne vairāk kā trīs glāzes dienā – 36 % iedzīvotāju ikdienā dzer kritiski maz ūdens, savukārt visvairāk ūdeni patērē jauni cilvēki vecumā līdz 30 gadiem, liecina “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktā aptauja.
Aptauja atklāj satraucošus ūdens dzeršanas paradumus - līdz 3 glāzēm ikdienā izdzer 36 % iedzīvotāju, no kuriem 5 % aptaujāto atzīst, ka ūdeni atsevišķi vispār nelieto, šķidrumu uzņemot ar sulu, tēju, kafiju. 4 līdz 8 glāzes dienā izdzer 35 % aptaujāto, savukārt vairāk kā 8 glāzes ikdienā patērē 15 % iedzīvotāju, liecina aptauja.
Daļa jeb 14 % iedzīvotāju norāda, ka nepievērš uzmanību ikdienā patērētajam ūdens daudzumam, tāpēc nespēj noteikt, cik glāzes dienā izdzer.
Visaktīvāk savā ikdienā ūdens dzeršanas paradumus ieviesuši jaunie cilvēki vecumā līdz 30 gadiem - 63 % dienā izdzer vairāk nekā 4 glāzes, turklāt to tiem katrs piektais pat vairāk kā 8 glāzes ūdens. Vairāk ūdeni ikdienā dzer Rīgā dzīvojošie, savukārt laukos dzīvojošie divas reizes biežāk nekā rīdzinieki vai citu pilsētu iedzīvotāji atzīst, ka ikdienā ūdeni atsevišķi vispār nelieto.
Ūdens dzeršanas paradumu nozīmi skaidro farmaceite Ērika Pētersone un sertificētā uztura speciāliste Veselības centru apvienībā (VCA) Anita Baumane.
Visbiežāk rekomendācijās minētas astoņas glāzes ūdens dienā. Veselības ministrijas uztura ieteikumos minēti 2 līdz 2,5 litri ūdens dienā, kas uzņemti gan ēdot, gan dzerot. Cilvēka organisms šķidrumu nevar uzkrāt tā, kā tas izdodas, piemēram, kamielim, tādēļ ūdens jāuzņem regulāri. Vesels cilvēks zaudē šķidrumu elpojot, urinējot, svīstot un ar vēdera izeju, taču atjaunot spēj, regulāri uzņemot šķidrumu.
Lai arī ūdens nesatur barības vielas, tas ir nepieciešams ikvienas ķermeņa funkcijas veikšanai. Ja ikdienā lieto pārāk maz ūdens, tas var radīt dažādas negatīvas sekas veselībai un pašsajūtai. Dažas no galvenajām problēmām.
Sula, tēja un kafija satur ūdeni un daļēji var palīdzēt hidrācijā, bet tās nevar pilnībā aizstāt tīra ūdens uzņemšanu. Kāpēc nē?
Pietiekama ūdens lietošana ir īpaši svarīga slimojot un lietojot medikamentus. Ūdens nodrošina pareizu zāļu uzsūkšanos un efektivitāti, jo tas ir visneitrālākais šķidrums, kas nesatur vielas, kas var ietekmēt zāļu iedarbību. Nav ieteicams zāles uzdzert ar gāzētiem, saldinātiem dzērieniem, kafiju vai tēju. Visi iepriekš minētie dzērieni var nelabvēlīgi ietekmēt zāļu iedarbību. Zālēm ieteicams uzdzert vismaz pus glāzi ūdens, ja vien nav citu norādījumu. Ūdens samazina gremošanas trakta kairinājumus, novērš tablešu aizķeršanos barības vadā, kā arī palīdz nierēm izvadīt zāļu atliekas.
Farmaceite Ērika Pētersone par aptiekā iegādājamiem produktiem normāla šķidruma daudzuma nodrošināšanai organismā. „Arī aptiekā vajadzības gadījumā var iegādāties ūdeni. Pieejami arī uztura bagātinātāji - putojošās tabletes, ko var lietot dehidratācijas gadījumos, un to sastāvā ietilpst dažādi mikroelementi. Savukārt, ja organisma dehidratācija notikusi caurejas dēļ, ieteicams lietot līdzekli, kurš gan samazinās caureju, gan atjaunos organisma elektrolītu balansu.”
