Daudzi cilvēki atzīst, ka lielākās grūtības mājas uzkopšanā nav pati tīrīšana, bet gan nepārtrauktā nekārtība, kas atgriežas atkal un atkal. Tieši tāpēc pēdējos gados pasaulē popularitāti ieguvušas dažādas japāņu kārtības metodes, kuru galvenais princips ir nevis tīrīt vairāk, bet gan organizēt vidi gudrāk.
Viena no zināmākajām pieejām ir japāņu organizēšanas ekspertes Marijas Kondo metode, kas kļuva populāra visā pasaulē pēc viņas grāmatām un seriāla panākumiem.
Kā raksta “ApartmentTherapy.com”, šīs pieejas galvenais mērķis ir samazināt lieko priekšmetu daudzumu un saglabāt tikai to, kas patiešām ir vajadzīgs vai sagādā prieku.
Kāpēc nekārtība rodas tik ātri?
Eksperti norāda, ka daudzās mājās problēma nav vietas trūkums, bet gan pārāk liels mantu daudzums - jo vairāk priekšmetu atrodas plauktos, skapjos un uz virsmām, jo grūtāk telpu uzturēt kārtībā ikdienā.
Japāņu metode iesaka sākt nevis ar tīrīšanu, bet ar šķirošanu:
Pēc Marijas Kondo pieejas, katrai lietai mājās jābūt savai konkrētai vietai.
Kārtot pēc kategorijām, nevis telpām
Atšķirībā no ierastās pieejas, kur cilvēki sakārto vienu istabu pēc otras, japāņu metode iesaka kārtot priekšmetus pēc kategorijām.
Piemēram:
Tas palīdz daudz skaidrāk saprast, cik daudz mantu cilvēkam patiesībā pieder.
Vēl viens būtisks princips ir visu līdzīgo priekšmetu izlikšana vienuviet. Tas bieži palīdz pamanīt, ka mājās ir:
Kāpēc šī metode palīdz arī emocionāli?
Psihologi norāda, ka sakārtota vide bieži palīdz mazināt arī emocionālo stresu. Pārāk liela nekārtība rada smadzenēm pastāvīgu vizuālu slodzi un var apgrūtināt koncentrēšanos.
Tieši tāpēc daudzi cilvēki pēc lielākas mājas sakārtošanas izjūt:
Turklāt japāņu metode mudina cilvēkus pārdomāt savus iepirkšanās paradumus un neuzkrāt lietas bez vajadzības.
Mazāk mantu - mazāk darba
Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc šī metode kļuvusi tik populāra, ir pavisam praktisks - jo mazāk lieku mantu mājās, jo vieglāk tās uzturēt kārtībā!
Mazāk priekšmetu nozīmē ātrāku uzkopšanu, mazāk putekļu, vieglāku organizēšanu un mazāku haosa sajūtu ikdienā.
Eksperti uzsver, ka japāņu pieeja nav par perfekti sterilu māju, bet gan par vidi, kurā cilvēks jūtas mierīgi un komfortabli - tieši tāpēc šī metode daudziem palīdz ne tikai sakārtot māju, bet arī padarīt ikdienu mierīgāku un pārskatāmāku.
