Veselības ministrijas panāktais kompromiss ar skolu ēdināšanas uzņēmumiem paredz, ka cīsiņi un sardeles no skolu ēdienkartes netiks izslēgti, taču ar nosacījumu – ne biežāk kā reizi divās nedēļās, kā arī gaļa cīsiņā vai sardelē nedrīkst būt mazāk par 70 procentiem.
Vidzemes pusē trešdien slimnīcā nogādāts četrus gadus vecs bērns, kurš bija iedzēris pretblusu līdzekli, aģentūrai BNS pastāstīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pārstāve Laura Ševčenko.
No šāgada Veselības ministrijas ieviestos nosacījumus, kuri paredz liegumu aptiekām piemērot atlaides kompensējamiem medikamentiem, piemēram, ar klientu karšu palīdzību, Aptieku attīstības biedrības valdes priekšsēdētāja Inga ZemdegaGrāpe sauc par «nepatīkamu kļūdu».
Cīsiņi un sardeles tomēr būs pieļaujamas skolu ēdienkartēs, taču ar nosacījumu – ne biežāk kā reizi divās nedēļās, kā arī gaļa cīsiņā vai sardelē nedrīkst būt mazāk par 70 procentiem, Neatkarīgajai atzina Veselības ministrijas Veselības veicināšanas nodaļas vadītāja Ilze Straume.
Aizvadītās nedēļas laikā teju dubultojies cilvēku skaits, kuri saslimuši ar akūtām elpceļu infekcijas slimībām, informē Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) epidemiologi.
Legioneloze jeb tā sauktā leģionāru slimība neatkāpjas – šogad ar šo salīdzinoši reto infekcijas slimību saslimuši jau 23 cilvēki. Divi rīdzinieki, kuri bija inficējušies ar legionelozi, šogad miruši, Neatkarīgajai pastāstīja Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC).
Atsevišķas komersantu sniegtās papildus atlaides rada nevienlīdzīgu situāciju kompensējamo zāļu saņemšanā visiem pacientiem un visās aptiekās, tādēļ jau ar 2011. gada janvāri pieņemti noteikumi, kas aizliedz šādu papildus atlaižu akciju noteikšanu
Šāgada astoņos mēnešos apstiprināti 23 legionelozes gadījumi un vēl astoņos gadījumos epidemioloģiskā izmeklēšana turpinās, nra.lv uzzināja Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC). Diviem cilvēkiem slimība beigusies letāli.
Saslimšana ar elpceļu vīrusiem uzņem apgriezienus – iepriekšējās nedēļas laikā vidēji par 40 procentiem pieaugusi saslimstība ar akūtām elpceļu infekcijas slimībām, Neatkarīgo informēja Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC).
Slimnīcā ceturtdien nogādāts kārtējais pacients uz aizdomu pamata par saindēšanos ar sēnēm ‒ šoreiz 83 gadus veca sieviete no Kurzemes, aģentūru BNS informēja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD).
Ārstēšanās privātajās iestādēs no nākamā gada kļūs dārgāka, privāto medicīnas iestāžu vadītāji prognozē, ka no nākamā gada, visticamāk, celsies maksas ārstniecības pakalpojumu cenas, piektdien raksta "Latvijas Avīze".
Mazi bērni saldinātos dzērienus visbiežāk izvēlas pēc tā, cik krāsainu, skaļu un aizraujošu reklāmu redzējuši televīzijā vai bērnu pasākumos. Ierobežot šādas reklāmas vai pat pilnīgi tādas neizmantot bērnu raidījumos un filmās paredz memorands, ko parakstījusi Veselības ministrija (VM), Latvijas Pārtikas uzņēmēju federācija un Latvijas Bezalkoholisko dzērienu uzņēmēju asociācija.
ESF tālākizglītības projekta „Veselības aprūpes un veselības veicināšanas procesā iesaistīto institūciju personāla tālākizglītība nozares ilgtspējīgai attīstībai” ietvaros medicīnas māsām tiek piedāvāta iespēja bez maksas apgūt kādu no 7 māsu pamatspecialitātēm. Studijas organizē Latvijas Universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte. Papildu informācija - projekta mājas lapā www.talakizglitiba.lv.
Pacienti slimnīcā ierodas novēloti, turklāt ļoti slimi. «Ja man atved sāpēs brēcošu vēža pacientu, es nesaprotu, kā tā var būt? Kur ir viņa ģimenes ārsts?» par nepieļaujamu, bet ikdienišķu situāciju to sauc Rīgas Austrumu slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs Pēteris Tomiņš.
Visbiežāk politiķiem un pat amatā esošiem ministriem visgrūtāk ir atbildēt uz pavisam konkrētiem cilvēku uzdotajiem jautājumiem – kāpēc valsts neapmaksā speciālu briļļu izgatavošanu, kāpēc laikus nav pieejama ne sociālā, ne medicīniskā rehabilitācija, kāpēc pansionātā nav zobārsta?