Latvijā turpina izplatīties ar kašķi inficējušos cilvēku skaits, informē Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC).
Epidemioloģiskās drošības un sabiedrības veselības departamenta vadītājs Jurijs Perevoščikovs norādījis, ka ar kašķi inficēto cilvēku skaits arvien palielinās – ja pagājušajā gadā Latvijā novērotais saslimstības pieaugums ar kašķi un reģistrēto gadījumu skaits – 1238 – bija vislielākais pēdējo sešu gadu laikā, tad šogad astoņos mēnešos konstatētais ļauj secināt, ka saslimšanai ar šo infekciju ir tendence pieaugt.
Šogad ar kašķi saslimuši jau 764 cilvēki, un tas ir par 82% vairāk nekā vidēji šajā pat periodā pēdējos piecos gados un par 21% vairāk nekā iepriekšējā gada analoģiskajā periodā, informē LIC.
Parasti ar kašķi saslimušie cilvēki cenšas ārstēties mājās un slimnīcā nonāk pārsvarā ielaistos gadījumos. Pēc LIC direktores Baibas Rozentāles uzskata, kašķa gadījumu skaits reāli noteikti ir lielāks, jo ne visi saslimušie vēršas pie ārsta, lai noteiktu diagnozi un ārstēšanu.
"Šīs infekcijas izplatīšanās pamatā nav tikai ekonomiski spiedīgi apstākļi, kad ļaudis atsakās no daudz kā, taupot arī uz veselības uzturēšanai svarīgo. Mūsu speciālistu novērojumi liecina, ka daudzi iedzīvotāji nezina, kādas ir kašķa sākotnējās izpausmes, nezina, kā izvairīties no šīs lipīgās slimības, un laikus nevēršas pie ārsta. Neatklāts un neizārstēts slimnieks ir potenciāls avots tālākai infekcijas izplatīšanai gan viņa paša ģimenē, gan izglītības iestādē, gan darbavietā un sabiedrībā," paskaidrojusi LIC vadītāja.
Ģimenes ārstiem ir pienākums par katru gadījumu, kad konstatēta saslimšana ar kašķi, informēt epidemioloģisko dienestu, lai operatīvi veiktu epidemioloģisko izmeklēšanu, noskaidrotu iespējamo kašķa cēloni un novērstu šis slimības izplatīšanos.
Kašķi izraisa cilvēka kašķa ērcīte, kas, ieurbjoties ādas virskārtā, veido tur ejas un dēj oliņas. Tas izraisa mokošo niezi, kas pastiprinās nakts laikā un mazgājoties ar karstu ūdeni. Turklāt uz ādas veidojas pūslīši, kuriem pārplīstot kasīšanas dēļ var attīstīties ādas bakteriāls iekaisums. Kašķa ērcītes bieži parazitē uz cilvēka ķermeņa daļām, kur ādas virskārta ir plānāka un sausāka – pirkstu sānu virsmas, plaukstu locītavu apvidus, roku un kāju iekšējās virsmas, padušu priekšpuses, krūškurvja sānu virsmas, viduklis, vēders, sēžamvieta, vīriešu dzimumorgāni, sieviešu krūts dziedzeri.
Pieaugušajiem izsitumi parasti reti sastopami uz sejas, kakla, galvas matainās daļas, starplāpstiņu rajonā. Tas izskaidrojams, ar to, ka šajos rajonos āda ir bagāta ar tauku dziedzeriem, kas izdala tauku sekrētu un nosprosto kašķa ērcīšu ejas no gaisa piekļūšanas, līdz ar to neļaujot attīstīties kašķa ērcītei. Maziem bērniem kašķa ādas bojājumi var lokalizēties jebkurā ķermeņa vietā.
Kašķis ir lipīga slimība, parasti tā pāriet no viena cilvēka uz otru tieša kontakta ceļā. Slimība ļoti ātri izplatās bērnu un jauniešu vidē, kur rodas cieši kontakti, piemēram, skolās, pirmsskolas izglītības iestādes, bērnu nometnēs u.c. Kašķis var tikt pārnests arī seksuālo kontaktu laikā.
Kašķa izplatības samazināšanā īpaši nozīmīga ir iedzīvotāju izglītošana kašķa profilakses jautājumos, kā arī slimnieku savlaicīga atklāšana, ārstēšana, kontaktpersonu apskate, īpaši izglītības iestādēs, jo biežāk slimo bērni un pusaudži.
Profilakses nolūkā jāizvairās no ciešiem kontaktiem ar cilvēku, kam ir kašķis. Kašķa ērcītes dažas dienas var dzīvot uz cilvēka apģērba, gultas veļas vai putekļos, tādēļ inficēties ar šo slimību var, lietojot slimu cilvēku drēbes, dvieļus, gultasveļu, kā arī higiēnas piederumus. Svarīgi ievērot ķermeņa un apģērba tīrību, regulāri mazgāt gultas veļu un gultas piederumus, kā arī bieži mazgāt un tīrīt dzīvojamās telpas.