Jaunas, gaišas un plašas telpas, moderns iekārtojums – jaunais daudzfunkcionālais Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas korpuss sācis savu dzīvi.
Bērnu slimnīcas vadītāja Anda Čakša norāda, ka jaunās telpas ļauj nodrošināt mazajiem pacientiem labāku ārstēšanu un drošāku vidi nekā līdz šim. Ieguvēji ir ne tikai mazie pacienti, bet arī mediķi, kuriem ir iespēja strādāt mūsdienīgās telpās. Pēc slimnīcas vadības teiktā, beidzot ir novērstas praktiski visas celtniecības laikā pieļautās kļūdas, kuru dēļ pirms diviem gadiem atklātais korpuss nevarēja pilnvērtīgi sākt darboties.
Sarunā ar Neatkarīgo A. Čakša uzsver, ka nākamgad sāksies arī infekciju slimību nodaļas renovācija, jo šīs telpas ir viskritiskākajā stāvoklī. Šī nodaļa ir viena no visnoslogotākajām slimnīcā – ar dažādām infekcijām bērni slimo ļoti, ļoti bieži.
Plašas un gaišas telpas
Uz daudzfunkcionālo korpusu pakāpeniski tika pārceltas un izveidotas deviņas struktūras ar visu nepieciešamo aprīkojumu, tajā skaitā operāciju bloks, laboratorija, intensīvās terapijas, jaundzimušo intensīvās terapijas, radioloģijas nodaļas, vizuālā un funkcionālā diagnostika. Tajā ir modernas diagnostiskās radioloģijas iekārtas, tāpēc izmeklējumi kļuvuši gan pieejamāki, gan draudzīgāki bērniem, kā arī ir uzlaboti darba apstākļi darbiniekiem un ārstēšanās apstākļi pacientiem.
Kopumā jaunās Bērnu slimnīcas daudzfunkcionālā korpusa telpas ir četras reizes plašākas nekā iepriekšējās, piemēram, operāciju zāles ir plašākas, kā arī izveidota vēl viena papildu operāciju zāle. Kā stāsta operāciju bloka vadītājs Džeimss Rozītis, visās operāciju zālēs jau ir notikušas operācijas (tās notiek arī dienā, kad mēs varam iepazīties ar jauno korpusu), izņemot kardioloģijas zāli. Šī zāle ir visplašākā, jo kardioķirurģijā ir vislielākais skaits dažādas aparatūras, kura jāizvieto telpā, kur notiek operācija. «Pārvākšanās notikusi veiksmīgi, pēdējā pārvākšanās dienā operācijas notika gan jaunajās, gan vecajās telpās, jo palīdzības sniegšanu nevarējām pārtraukt,» stāsta Dž. Rozītis. Par jaunajām telpām var teikt tikai vienu: beidzot ir piepildījies mediķu ilgi gaidītais – sākt strādāt jaunās, ērtās telpās, kurās tiek ievērotas pareizas pacientu, personāla un sterilo un nesterilo materiālu plūsmas. Izveidotas arī atbilstošas iemidzināšanas un atmodināšanas telpas. Iepriekšējās telpas bija veidotas sešdesmitajos gados, un nebija paredzēts, ka vienā operāciju zālē būs jāietilpina tik daudz aparatūras, tāpēc loģiski, ka telpas kļuva pārāk šauras. Gan Dž. Rozītis, gan kardioloģe anestezioloģe Zane Straume (viņa arī slimnīcas valdes locekle) atzīst, ka ieguvēji no sakārtotas slimnīcas būs mazie pacienti un viņu ģimenes. «Vispār nevar salīdzināt tās telpas, kurās iepriekš strādājām, un šīs, jaunās,» saka Z. Straume, kura gan pati vēl nav piedalījusies operācijās kādā no jaunajām zālēm. Bērnu slimnīcā gadā notiek 5500–6000 operāciju.
Slimnīcu pielāgojam bērniem
Uz jaunām telpām pārcēlusies arī jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļa, uz kuru zīdainīšus ar veselības problēmām nogādā no visas Latvijas. Palātas, kurās atrodas pirms laika dzimuši vai bērniņi, kuri piedzimuši ar veselības problēmām, izvietotas lokā ap galveno medicīnas māsu, ārstu posteni – šādu Latvijas slimnīcām netipisku palātu izvietojumu pamana Neatkarīgā. Tā var pārredzēt visu apkārt notiekošo. Palātās inkubatoros, kas apsegti ar sedziņām, guļ zīdainīši. Neonataloģijas klīnikas (tajā apvienota jaundzimušo intensīvās terapijas klīnika un jaundzimušo nodaļa) vadītāja Daiga Kviļūna stāsta, ka tas tāpēc, lai bērni, kuriem vēl būtu bijis jābūt mammas vēderā, justos kā dabiskā vidē un augtu, attīstītos. Zīdaiņiem pa dienu klāt var būt mammas (naktis viņas pavada vecāku mājā). Šajā nodaļā ir mazuļi, kas piedzimuši ļoti maziņi, piemēram, nepilnu kilogramu smagi, gan arī laikā dzimuši, bet ar veselības problēmām. Slimnīcā šie bērni var pavadīt pat divus trīs mēnešus. Nupat sācis strādāt ar jaunais scintigrāfijas (radionuklīdās diagnostikas) kabinets.
Jāpiebilst, ka daudzfunkcionālo korpusu atklāja jau 2009. gadā, taču tikai tagad tas ir pilnībā apdzīvots. Vairāk nekā gadu pēc tā svinīgās atklāšanas telpas stāvēja tukšas, jo celtnieki bija pieļāvuši vairākas kļūdas. Tagad tās esot izlabotas. «Vēl ir bijušas sarunas par sīku defektu novēršanu, bet kopumā lielu domstarpību mums vairs nav,» saka A. Čakša. Celtniecības firma darbus paveikusi garantijas laikā, un, kā Neatkarīgajai atzina veselības ministrs Juris Bārzdiņš, «mēs vēlējāmies, lai uz jaunajām telpām nodaļas pārceļas ātrāk un lai laikus novērtētu to kvalitāti, jo celtnieku dotais garantijas laiks beidzas šoruden».
Joprojām notiek renovācija astoņus stāvus augstajā slimnīcas ēkā, kur atrodas, piemēram, pēcoperācijas pacientu novērošanas jeb observācijas nodaļa, dienas stacionārs ķirurģijas pacientiem un citas nodaļas. Nākamgad plānots renovēt arī Bērnu slimnīcas «sāpju bērnu» – infekciju nodaļu, par kuras tehnisko stāvokli no mazo pacientu vecākiem dzirdēts visvairāk sūdzību. «Nodaļa atrodas vecajās barakās, un tur noteikti tiks veikta renovācija,» apsola jaunā slimnīcas vadītāja. Infekciju nodaļā ir vislielākā pacientu plūsma, nodaļa gandrīz vienmēr ir pārpildīta, tāpēc A. Čakša neaizmirst atgādināt, ka no daudzām infekciju slimībām var izvairīties, cītīgi ievērojot personisko higiēnu un iemācot to darīt bērniem.
Pacientu vairāk vakaros
Bērnu slimnīca ir ļoti noslogota īpaši vakara stundās, pēc četriem pieciem dienā pacientu skaits strauji pieaug, norāda A. Čakša. Par ko tas liecina? «Visticamāk, par to, ka šajā laikā pacientiem nav citur kur lūgt palīdzību, taču mēs arī redzam, ka no visiem pacientiem
60–70 procentos gadījumu viņi ir ģimenes ārstu, pediatru pacienti, tas ir, mazajiem pacientiem nebūtu nepieciešama palīdzība slimnīcā, bet gan ģimenes ārsta konsultācija,» uzsver ārste.
Bērnu dzimstība mazinājusies, bet bērnu skaits, kuri vēršas slimnīcā, palielinājies gadu no gada. Līdzīgi kā visā valstī, arī Bērnu slimnīcas vadība uzskata, ka jāattīsta ambulatorā palīdzība, kas ir efektīvāka mazajiem pacientiem un arī izmaksu ziņā lētāka.