No šāgada Veselības ministrijas ieviestos nosacījumus, kuri paredz liegumu aptiekām piemērot atlaides kompensējamiem medikamentiem, piemēram, ar klientu karšu palīdzību, Aptieku attīstības biedrības valdes priekšsēdētāja Inga ZemdegaGrāpe sauc par «nepatīkamu kļūdu».
Šogad jau vismaz diviem aptieku tīkliem Veselības inspekcija ir piemērojusi sodu par atlaižu piedāvāšanu pacientiem, kuri iegādājas kompensējamos medikamentus, Neatkarīgajai saka I. ZemdegaGrāpe. Viņa nenoliedza, ka viens no šiem aptieku tīkliem ir viņas vadītā Euroaptieka. Veselības ministrija (VM) gan uzskata, ka atsevišķas uzņēmēju sniegtās papildu atlaides rada nevienlīdzīgu situāciju kompensējamo zāļu saņemšanā visiem pacientiem un visās aptiekās, tāpēc jau no šāgada janvāra pieņemti noteikumi, kas aizliedz papildu atlaižu akciju noteikšanu.
Aptieku attīstības biedrības vadītāja uzsver, ka VM no šā gada noteikusi ne vien maksimālo, bet arī minimālo kompensējamo medikamentu pārdošanas cenu, kas liedz aptiekām piemērot atlaides vai kā citādi finansiāli nākt pretim pircējiem. «Uzskatām to par nepatīkamu kļūdu, jo tas ierobežo pircēju tiesības izvēlēties izdevīgāko un ir pretrunā ar veselīgas konkurences pamatprincipiem,» saka I. ZemdegaGrāpe. Viņa kā argumentu izmanto Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas veikto pacientu aptauju, kurā 73 procenti aptaujāto uz jautājumu «Vai vēlaties, lai turpmāk aptiekas piedāvātu lojalitātes kartes, programmas?» atbildējuši apstiprinoši. «Par to, ko vēlaties jūs, pacienti, aptiekas saņem sodu,» bilst I. ZemdegaGrāpe. Aptiekām uzliktais sods ir virs tūkstoš latiem.
Ministru kabineta noteikumos minēts, ka zāles, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu iegādes izdevumu kompensāciju iekļautas kompensējamo medikamentu sarakstā, izplata tikai par Veselības ekonomikas centra noteikto aptiekas cenu un tās nedrīkst piedāvāt un izplatīt aptiekās ap papildu atlaidi. I. ZemdegaGrāpe saka: tas nozīmē, ka ir noteikta ne tikai maksimālā cena zālēm aptiekā, bet arī minimālā.
VM valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis gan skaidro, ka izmaiņas ieviestas pacientu interesēs, turklāt pirms normas iekļaušanas noteikumos tās pārrunātas ar visiem nozares spēlētājiem. Protams, diskusijas bija smagas, jo ir aizskartas komersantu intereses, tomēr, pēc J. Bunduļa teiktā, panākts kompromiss. «Mūsu mērķis ir, lai zāles visā Latvijas teritorijā būtu pieejamas par optimālu cenu. Ja atlaižu sistēma zālēm koncentrējas lielajos aptieku tīklos, tas apdraud aptieku pieejamību laukos un līdz ar to arī pieejamību zālēm,» skaidro J. Bundulis. Kā piemēru speciālists min pagastu, kur darbojas viena aptieka, kas nav aptieku tīklā un nevar piedāvāt tādas reklāmas kampaņas un atlaides kā lielo tīklu aptiekas; tas pacientu velk uz pilsētu, kur šādas atlaides aptiekas piedāvā. Pagastam draud situācija, ka šī aptieka varētu apturēt darbību. VM vēl piebilst, ka šādas akcijas nevar atļauties individuālās aptiekas, īpaši lauku reģionos, tas rada nevienlīdzīgu situāciju pilsētu un lauku iedzīvotājiem, pacienti tiek maldināti, ka noteiktās aptiekās par zālēm jāmaksā vairāk.
Pētījumu, ka tā patiešām notiek, VM nav, tomēr ir daudz pacientu sūdzību. Pacientu lielākā vēlme ir iegādāties vajadzīgās zāles par iespējami zemāku cenu, tāpēc aktuāls ir jautājums, vai šādas izmaiņas sekmēs medikamentu cenu samazināšanos. Uz to J. Bundulis atbild: «Nākotnē – jā. Mēs panāksim, ka par atlaižu tiesu zāļu cenas samazināsies visā Latvijā. Ja tagad ir 10% atlaide konkrēto klientu karšu īpašniekiem noteiktās aptiekās, mēs varēsim panākt, ka zāles būs par 5% lētākas, bet visiem pircējiem.» Komersantu papildus sniegtās atlaides liecinot, ka ir pārāk augstas zāļu ražotāju cenas un pārāk augsti zāļu lieltirgotavu un aptieku uzcenojumi, kas ļauj komersantiem piedāvāt dažādas atlaižu programmas.
J. Bundulis izsakās pat vēl skarbāk, ka atlaides grauj kompensācijas sistēmas galveno principu – vienlīdzību zāļu pieejamībā pacientiem ar konkrēto diagnozi, ieviešot praksi, ka kompensējamo zāļu pieejamība ir atkarīga no lojalitātes programmas.