Ārstēšanās privātajās iestādēs no nākamā gada kļūs dārgāka, privāto medicīnas iestāžu vadītāji prognozē, ka no nākamā gada, visticamāk, celsies maksas ārstniecības pakalpojumu cenas, piektdien raksta "Latvijas Avīze".
Tam ir objektīvi iemesli, tādēļ cenu paaugstināšana ir neizbēgama, atzīst medicīnas sabiedrības "ARS" valdes priekšsēdētājs Māris Andersons.
"Pirmkārt, krīzes un apdrošinātāju spiediena ietekmē pakalpojumiem ir pazeminātas cenas vidēji par 20 līdz 35 procentiem. Bet izmaksas joprojām aug. Dārgāka kļuvusi apkure, elektrība, degviela (mums ir neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ar septiņām mašīnām), un visbeidzot valdība šogad palielināja PVN medicīnas precēm un iekārtām. Starp citu, pēdējos trijos gados šis nodoklis paaugstināts par 4,5 reizēm – no 5 līdz 10 procentiem, tad uz 12 procentiem un no 1. jūnija tie jau ir 22 procenti. Tādiem medicīnas uzņēmumiem, kam ir mūsdienīgas medicīnas tehnoloģijas, kas maksā no miljona eiro uz augšu, PVN paaugstināšana ir nopietns finansiāls trieciens," skaidrojis Andersons.
Viņš arī uzsvēris, ka vairs nevar būt nekāda runa par vēl lielāku mediķu atalgojuma samazinājumu.
Andersons pastāstīja, ka viņa vadītajā iestādē vislielākais pieprasījums ir pēc magnētiskās rezonanses izmeklējumiem. Veselības norēķinu centrs piešķir kvotu visam gadam, un iestāde to sadala pa mēnešiem. Patlaban pacienti pierakstās rindā uz decembri, bet tie, kas var maksāt, tiek izmeklēti nekavējoties. Andersons norādīja, ka "ARS" šo maksas pakalpojumu sniedz par valsts cenu, kas ir 70 latu. Pacienti nespēj gaidīt rindās arī pie labiem speciālistiem, īpaši ginekologiem un terapeitiem, tāpēc maksā no savas kabatas no 15 līdz pat 25 latiem.
Patlaban iedzīvotāji sedz pusi no veselības aprūpei nepieciešamā finansējuma tiešā un netiešā veidā. Tie ir maksas pakalpojumi, kurus valsts vispār neapmaksā, un tie, par kuriem maksā paši, nespēdami gaidīt garās rindās. Netiešā veidā tā ir privātā apdrošināšana un arī maksājumi ārstiem aploksnēs, kuri labajos gados, pēc aptuveniem aprēķiniem, veido apmēram 10 miljonus, bet tagad kļūst arvien pieticīgāki, jo palielinās iedzīvotāju maksātnespēja. Andersons uzskata, kamēr Latvijā veselības aprūpes finansējums būs zemākais Eiropā, iedzīvotājiem par ārstēšanu būs jāmaksā arvien vairāk – tieši un netieši, legāli un nelegāli –, jo politiķi aktīvi rūpējas, lai izmaksas pieaugtu.
"ARS" pagājušo gadu beidza ar simbolisku peļņu. Andersons sacīja, ka šogad nekāds liels uzplaukums nav paredzams. Tomēr kopš jūnija sākuma, salīdzinot ar šo periodu aizvadītajā gadā, esot vērojams neliels situācijas uzlabojums gan pacientu plūsmas, gan ieņēmumu ziņā, jo cenas pagaidām nav mainītas. Bet, augot izdevumiem, cenu paaugstināšanas process esot neizbēgams.
Savukārt "Veselības centra 4" vadītājs Māris Rēvalds norādīja, ka pēdējo gadu laikā, kopš valstī ir krīze, maksas pakalpojumu cenas veselības aprūpē kritušās diezgan radikāli, vidēji no 10 līdz 30 procentiem. "Veselības aprūpē viss tiek taupīts uz mainīgiem lielumiem – personāla atalgojumu, zemāku servisu, mazākiem ieguldījumiem ēkās... Bet ir nemainīgi lielumi, kur mēs nevaram ietaupīt. Tā ir ēku uzturēšana un tehnoloģiju iegāde," sacīja Rēvalds.
Viņš atzina, ka maksas ārstniecisko pakalpojumu cenas nav iespējams saglabāt pašreizējā līmenī, jo tiem triecieniem, kas krīzes laikā spieda tās pazemināt, nākuši klāt jauni – energoresursu sadārdzinājums un PVN samazinātās likmes palielināšana. Tas nozīmē, ka visām iekārtām ir vismaz desmit procenti klāt. Jāņem vērā, ka "Rīgas nami" tikko gribēja trīs līdz piecas reizes paaugstināt nomas maksu medicīnas iestādēs, bet priekšvēlēšanu gaisotnē to izdevās uz laiku novērst, jo "Rīgas namu" nodomos iejaucās Rīgas domes vadība. Pagaidām šī iniciatīva ir apturēta, bet draudi pastāv.
"Mēs sniedzam tādus pašus pakalpojumus kā pašvaldības iestādes, kuras nomu nemaksā vispār. "Rīgas nami" grib prasīt lielāku cenu pie nosacījuma, ka tajās ēkās nav ielikuši nevienu santīmu. Tās visas ir mantotas no padomju laikiem un uzturētas tikai un vienīgi par pakalpojumu sniedzēju resursiem. Daudzas ārstniecības iestādes šīs ēkas ir savedušas vislabākajā kārtībā un par to grib sodīt ar lielāku nomas maksu. Mēs jau nezinām, kas būs ar ēkām, kuras nomā no valsts, jo tur tā domāšana ļoti līdzīga," sacīja Rēvalds.
Viņš tāpat kā Andersons atzina, ka ir izsīkuši speciālistu resursi un patlaban šis process kļuvis nekontrolējams.
"Mēs nespējam saprast, no kuras puses nāks nākamais trieciens un kuri ārsti un medicīnas māsas atkal sapakojušas somas. Aizbraukšanai ir grūti prognozējams kolektīvs raksturs. Aizbraukušie mediķi kļūst par rekrutēšanas aģentiem un kopā ar darba devējiem Vācijā, Lielbritānijā vai Skandināvijas valstīs pārvilina kolēģus," bažas paudis Rēvalds.
Arī privātās medicīnas iestādes gremošanas centra "Gastro" vadītājs Ivars Tolmanis uzsvēra, ka ārstniecības pakalpojumu cenas visumā ir zemas, jo tajās ir mēģināts iekļaut medicīnas izdevumus, bet ne atalgojumu, ne arī iestādes attīstībai paredzētos līdzekļus. Tolmanis atzina, ka privātā medicīna nevar atļauties bankrotēt, tāpēc būs spiesta risināt attīstības jautājumus, un ārstniecības pakalpojumu cenas mazākas nekļūs. Viņa vadītajā iestādē vislielākais pacientu pieprasījums ir pēc ārstu konsultācijām un gremošanas sistēmas izmeklējumiem.
Tolmanis uzskata, ka ir nepieciešama saprātīga veselības apdrošināšana, kurai noteikti jābūt dārgākai nekā mājokļa un automašīnas apdrošināšanai. Arī "Gastro" strādā ar zaudējumiem. Nevar ilgi dzīvot no rokas mutē, ir nepieciešamas ilgtermiņa investīcijas, tāpēc, visticamāk, ārstēšanās privātajās iestādēs kļūs dārgāka.