Aplēses liecina, ka vairāk nekā puse Latvijas jauno mediķu, kuri tikko absolvējuši augstskolas, izlemj doties strādāt uz ārzemēm. Mediķu organizācijas neslēpj, ka tam par iemeslu ir zemais atalgojums, milzīgā slodze un rezidentūras vietu trūkums.
Latvijas māsu asociācijas prezidente Jolanta Zālīte skaidro, ka pašlaik medicīnas aprūpē iesaistītie darbinieki strauji noveco, bet jaunajiem mediķiem nav motivācijas iesaistīties Latvijas veselības aprūpes sistēmā, tā vietā izvēloties darbu ārzemēs. Tikmēr Latvijas ārstiem arvien pieaug darba apjoms, bet atalgojums nav adekvāts. Statistika liecina, ka šobrīd viena māsa aprūpē 30 pacientus, kamēr citās Eiropas valstīs viena māsa rūpējas par sešiem līdz 12 pacientiem, tādēļ jaunie ārsti, it īpaši māsas, dod priekšroku darbam ārzemēs, kur par to pašu darbu, piemēram, Vācijā, var saņemt 25% augstāku samaksu. Latvijā medicīnas māsai ar maģistra grādu zemākā samaksa ir 236 līdz 270 lati (uz rokas), savukārt māsai ar bakalaura grādu – 190 līdz 236, citām medmāsām vēl zemākas.
Latvijas Jauno Ārstu Asociācijas (LJĀA) valdes priekšsēdētāja Maija Radziņa nra.lv skaidro, ka jaunajiem ārstiem nav motivācijas ne tikai atalgojuma dēļ. „Būtisks rādītājs ir darba vieta. Ja ārstam, kurš tikko beidzis studijas, jādodas darbā, piemēram, uz kādu no lauku rajoniem, kur cilvēku skaits, salīdzinājumā ar lielpilsētām, ir ļoti mazs un noslogojums ir praktiski nekāds, tad visticamāk, ka priekšroka tiks dota darbam ārpus Latvijas. 2010./2011. gadā saņēmām aptuveni 250 iesniegumus no jaunajiem ārstiem, māsām, vecmātēm, kuras interesējās par darba iespējām ārzemēs. Nebūs melots, ja teikšu, ka 40% no šiem iesniegumu sniedzējiem tiešām aizbrauc, taču skumji ir tas, ka šis skaitlis pieaug. Tas ir absurds – valsts katru gadu iegulda naudu medicīnas studentos, bet absolvējot augstskolu, koledžu vienkārši nav darba. Ieguldīto naudu valsts vienkārši neatpelnīs. Šie cilvēki ir gados jauni, neprecējušies – daudzi no viņiem pat neatgriezīsies Latvijā, jo tiks veidotas ģimenes un par padarīto savā specialitātē būs garantēts labs atalgojums. Kāpēc, lai kāds šeit strādātu par 200 latiem?”
Maija Radziņa stāsta, ka valsts pat nav ieinteresēta jauno ārstu nodarbināšana. Ja ik gadu augstskolu absolvē aptuveni 250 ārstu, medmāsu, tad rezidentūrā ir tikai 170 vietu: „Tas nozīmē, ka pārēji 80 speciālisti var sēdēt dīkā, jo, ja rezidentūra netiek izieta, darba iespēju šiem cilvēkiem nav. Un par kvalitatīvu darbu šeit vispār nav runas. Ja vienai māsai ir jāaprūpē 30 cilvēki dienā – kā to fiziski kvalitatīvi var panākt? Darba laiks ir astoņas stundas, tas nozīmē, ka uz vienu cilvēku dienā ir aptuveni sešpadsmit minūtes dienā. Katram no pacientiem ir specifiskas vajadzības un 16 minūtes dienā – tas ir smieklīgi.”
Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) novērojumi liecina, ka no izziņas saņēmušajiem aizbrauc teju 80%, turklāt trešā daļa no tiem ir speciālisti ar vairāk nekā 10 gadu darba stāžu. Arī šodien, sazinoties ar LĀB, saņēmām apstiprinājumu tam, ka šis skaitlis tikai pieaug un ārsti, kuri izglītību ieguvuši Latvijā, darbu meklē ārzemēs.
2010. gadā Latvijas Ārstu biedrībā 190 nozares pārstāvji lūguši izziņas saistībā ar vēlmi doties darba gaitās ārpus Latvijas. Ārstu biedrības dati liecina, ka 2009. gadā šādu izziņu lūguši 234 medicīnas darbinieki, bet 2008.gadā 88 ārsti.