Laika posmā no 6. līdz 21. februārim visā Latvijā traumas pakrītot uz slidenām ietvēm guvuši 95 cilvēki. No tiek 58 gadījumi bijuši Rīgā un tās reģionā, Kurzemes reģionā – 11 traumas, Zemgales reģionā – 10 traumas, Vidzemes reģionā – 8 traumas, Latgales reģionā – 8 traumas.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta Komunikācijas nodaļa informē, ka biežāk gūtās traumas ir roku lūzumi, kāju lūzumi, smadzeņu satricinājumi. Retāk – muguras traumas, potītes traumas, pleca traumas, gūžas traumas.
Lielākā daļa cietušo ir cilvēki vecumā virs 40 gadiem – 50, 60, 70 un 80 gadus veci cilvēki. Traumas gūst arī jaunāki cilvēki – 20 un 30 gadus veci, tomēr šo cilvēku skaits ir mazāks.
Šajā pašā laika posmā ir gūtas 33 traumas uz kalniem, no tām 26 gadījumos traumas gūtas slēpošanas trasēs, divos gadījumos traumas gūtas slidojot un 5 gadījumos traumas guvuši bērni, braucot no kalniņiem pie mājām vai parkos. Traumas visbiežāk tiek gūtas nedēļas nogalēs. Visizplatītākās traumu gūšanas vietas ir bijušas Lido kalns, Žagarkalns, Ozolkalns, Milzkalne, Lemberga hūte, Riekstu kalns, kā arī nelieli kalni un slidotavas.
Biežāk gūtās traumas uz kalniem ir roku un kāju lūzumi, pleca traumas, smadzeņu satricinājumi un galvas sasitumi.
18 traumas bijušas vecuma grupā līdz 20 gadiem (6-19 gadus veci bērni un jaunieši), 14 traumas vecuma grupā no 20 līdz 52 gadiem (20 – 52 gadus veci cilvēki). Traumas visbiežāk guvuši vīrieši, jauni vīrieši un zēni.
Astoņos gadījumos (no 32) traumas guvuši Igaunijas vai Lietuvas iedzīvotāji, kuri atpūšas Latvijā.
Minētajā laika posmā notikuši 126 apsaldējumi un 50 ķermeņa atdzišanas. Cilvēki visvairāk apsaldē roku un kāju pirkstus un plaukstas.
„Diemžēl jāsaka, ka lielākā daļa gadījumu ir saistīta ar alkohola lietošanu. Alkohola ietekmē mazinās drebuļu aizsargmehānisms un cietušais nespēj adekvāti uztvert apkārtni un notiekošo. Tāpat lielu daļu hipotermijas un apsaldējumu pacientu mediķi slimnīcās nogādā „no ielām” vai sabiedriskā transporta pieturām, kur viņi ilgāku laiku uzturējušies. Ir, protams, arī gadījumi, kad pacienti ir cilvēki, bez noteiktas dzīves vietas, tādēļ ilgstoši atradušies ārā. Tāpat mediķi saskaras ar situācijām, ka pacienti gūst ķermeņa atdzišanu vai apsaldējumus nekurinātās, aukstās iekštelpās. Ja apskatām datus ar cietušo dzimumu un vecumu, tad jāsaka, ka vairākums cietušo ir vīrieši. Vecuma grupas gan ir visdažādākās – tomēr pārsvarā cilvēki 30 – 70 gadus veci,” ziņo NMP galvenā komunikācijas speciāliste Laura Ševčenko.
Cilvēki apsaldējumus un ķermeņa atdzišanu gūst arī, mērojot garus, ceļa gabalus nepiemēroti apģērbušies, staigājot ar gumijas apaviem (gumijas zābakos bez zeķēm), kā arī mazi bērni, kurus pieaugušie garāku ceļa gabalu vizina ragaviņās. Tāpat ļoti strauji ķermeņa atdzišana iestājas, iekrītot aukstā ūdenī.