Ņemot vērā Latvijas mediķu kvalifikāciju un pieejamo aprīkojumu, Latvijai ir labas izredzes kļūt par veselības tūrisma reģionālo centru, otrdien žurnālam "Lietišķā Diena" norādījis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols.
"Tā ir perspektīva nozare, kurā jau šobrīd aktīvi darbojas vairāki Latvijas uzņēmēji – klīnikas, ārsti, sanatorijas," viņš piebildis. Latvijas popularizēšanai starptautisko pacientu vidē aģentūra sadarbojas ar ārstiem, arī šogad notikušas vairākas tirdzniecības misijas Skandināvijas valstīs un Lielbritānijā.
Par mērķtiecīgu medicīnas tūristu pievilināšanu Latvijas veselības aprūpes profesionāļi aktīvi sāka diskutēt aptuveni pirms diviem trīs gadiem. Astoņi šīs nozares uzņēmumi šim mērķim dibināja kopuzņēmumu "Medicīnas tūrisma centrs", kas strādā ar zīmolu "Baltic Care" un saņēmis arī finansiālu atbalstu no valsts. Tam sekoja pirmie pacienti, dažas jūsmīgas atsauksmes sociālajos medijos, publikācijas tādos prestižos izdevumos kā laikraksts "The Times" vai žurnāla "Time" interneta vietne, un tagad mediķi, jo sevišķi plastiskie ķirurgi, var priecāties par arvien augošu ārvalstu pacientu pieplūdumu.
Plastiskais ķirurgs Jānis Zaržeckis devies klientu piesaistes braucienā uz Šveici un cer, ka drīzumā uz viņa operāciju galda nonāks ne tikai viesi no Lielbritānijas, kādu šobrīd ir vairums, bet arī šveicieši.
"Viņus īsti nevarētu saukt par tūristiem, angliski viņus sauc par "international patients" (starptautiskie pacienti – LD). Kopš ir internets, robežas pamazām nobrūk. Ja agrāk bija tādi mīti, ka, piemēram, pulksteņi jāpērk Šveicē, vīns – Francijā, tad tagad viss pasaulē kļūst globāls. To var redzēt arī kosmētiskajā ķirurģijā – sienas nobrūk, internets tās nojauc. Cilvēki uzzina par iespējām, un tas iet tikai plašumā," skaidro Zaržeckis. Viņa tālākais pacients bijis no Austrālijas.
"Ja daudzviet valda bažas par eirozonu, tad es varu teikt, ka krīze lej ūdeni uz mūsu dzirnavām. Savās valstīs pacienti nevar atļauties šādus pakalpojumus. Viņi, visticamāk, šurp nebrauktu, ja viņiem būtu pilnas kabatas ar naudu," norādījis ārsts. Visbiežāk ārzemnieki Latvijā veic sejas, vecuma, krūšu implantu, tauku atsūkšanas operācijas, deguna formas korekcijas. Atšķirībā no vietējā tirgus no ārzemēm brauc arī vīrieši – aptuveni trešdaļa.
Plastiskais ķirurgs Pēteris Laucis, kas vada šīs nozares speciālistu asociāciju, gan nav sajūsmā par medicīnas tūrismu, jo ar to saistās noteikti riski. "Tas nav tas pats, kas aiziet pie friziera vai manikīra. Tad, ja kaut kas nepatīk, var aiziet pie cita meistara, bet ar operācijām saistās daudz nopietnāki riski." Turklāt ārstam ir nepieciešams sekot līdzi savu pacientu stāvoklim arī pēc operācijas, kas ir teju neiespējami tādā gadījumā, ja klients devies mājup uz kādu citu valsti.
Neskatoties uz to, ir iespējami tādi organizācijas modeļi, kuros medicīnas tūrisms varētu vērsties plašumā, piemēram, tad, ja notiktu sadarbība ar kādu no klīnikām, teiksim, Lielbritānijā, kur pacienti tiktu apsekoti pēc operācijas Latvijā. Pēc kosmētiskajām operācijām sadzīšanas process var turpināties vienu līdz trīs mēnešus, skaidro speciālists. Tādēļ pacientus izoperēt un palaist mājās ir liels risks.
"Baltic Care" jeb "Medicīnas tūrisma" centra valdes loceklis Māris Rēvalds atzīst, ka mērķis, ar kādu uzņēmums tika veidots, īstenojies tikai daļēji. Sākotnēji veselības aprūpes uzņēmēji cerēja, ka "Baltic Care" kļūs par komunikācijas kanālu, sava veida tiltu, pa kuru pacienti nonāks pie konkrētā ārsta vai klīnikas. Tādēļ tam Londonā arī izveidota pārstāvniecība. Izrādījies, ka "ceļojošie pacienti" daudz labprātāk sazinās ar konkrēto klīniku vai ārstu pa tiešo.
Tiesa gan, korporatīvie klienti, piemēram, medicīnas tūrisma aģentūras, izmanto šo uzņēmumu. Tādējādi pašlaik "Baltic Care" kalpo kā mārketinga instruments, jo skaidrs, ka ērtāk un lētāk medicīnas nozarē strādājošajiem ir veicināt savu atpazīstamību kopā, nekā katram atsevišķi.