Ārstniecības jomas speciālisti šodien diskusijā Veselības ministrijā (VM) nolēmuši vēlreiz lūgt Bauskas novada pašvaldību precizēt, kādu finansējumu tā ir gatava piešķirt slimnīcai.
Speciālisti atzinuši: ja pašvaldības būtu gatavas pilnībā 2009. un 2010.gadā finansēt ķirurģisko neatliekamo palīdzību, valsts izskatīs iespēju nodrošināt Bauskā dzemdību palīdzību, jo bez ķirurģiskā bloka tas nav iespējams no kvalitātes un drošības viedokļa pacientēm.
Šodien diskusijā VM par Bauskas slimnīcas tālākās attīstības iespējām piedalījusies veselības ministre Baiba Rozentāle (TP), Bauskas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Zeltiņš, valsts galvenais speciālists veselības aprūpes vadībā Aleksandrs Jevtušoks, galvenais speciālists ķirurģijā Jānis Gardovskis, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Renāte Pupele, kā arī Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka.
Rozentāle uzsvērusi, ka uzticas valsts galvenajiem speciālistiem, kuri ir kolēģu atzīti un lieliski sevi pierādījuši savā specialitātē, tādēļ aicinājusi viņus paust savu profesionāļa redzējumu par nozares attīstību arī tajās situācijās, kurās nav panākta pilnīga izpratne. Visus nozares attīstībai būtiskos lēmumus Rozentāle pieņēmusi, ieklausoties tieši profesionāļu viedoklī, informēja VM pārstāve.
Tikšanās laikā pieredzējušais veselības aprūpes vadības speciālists Jevtušoks norādīja, ka slimnīcu reforma bija jāveic jau sen, tādēļ ir apsveicami, ka patlaban Ministru kabineta noteikumos skaidri norādīts slimnīcu sadalījums līmeņos. Katrai slimnīcai noteikts savs statuss un sniedzamās aprūpes klāsts. Arī finansējuma sadalījums notiek solidāri, par pamatu ņemot katras slimnīcas statusu.
Lai izslēgtu nevajadzīgu konkurenci, bet nodrošinātu labāku aprūpi pacientiem, lokālajām un aprūpes slimnīcām jāsadarbojas un jākoncentrējas uz reģionālo slimnīcu. Primārajām ir jābūt pacienta interesēm un aprūpes kvalitātei, nevis vēlmei nodrošināt neatliekamā palīdzības slimnīcas statusu par jebkādu cenu, uzskata speciālists.
Savukārt Boka uzsvēris, ka ik gadu liels skaits Bauskas pacientu izvēlas saņemt ārstēšanu arī abās Rīgas klīniskajās universitātes slimnīcās, ne tikai Bauskā. Arī neatliekamās palīdzības nodrošināšanas jautājums ir atrisināts, jo jau neatliekamās palīdzības mašīnā pacientam tiek sniegta palīdzība un sākta stāvokļa stabilizēšana.
Ņemot vērā, ka ar līdzīgu statusu un palīdzības līmeni kā Bauskā valstī ir vismaz septiņas slimnīcas, nav izprotams, kādēļ tieši Bauska izveidojusies par šādu īpaši aktuālo jeb "karsto punktu". Slimnīca turpina strādāt, tai ir piedāvātas dažādas attīstības un papildu līdzekļu piesaistīšanas iespējas, ne tikai diennakts neatliekamā palīdzība, atzīmējis Boka.
Savukārt Gardovskis kā vadošais ķirurgs atkārtoti uzsvēris, ka pacientu interesēs ir saņemt kvalitatīvu ārstēšanu, ko var nodrošināt, ja ārstam ir regulāras iespējas intensīvi praktizēt. Vienkāršākajos gadījumos, protams, kvalitatīvi var sniegt palīdzību visās slimnīcās, bet šajos apstākļos to valsts nevar atļauties apmaksāt.
Lielās slimnīcas patlaban ar sniedzamās palīdzības apjomu tiek galā. Iedzīvotāji visvairāk ir satraukušies tieši par palīdzību traumu gadījumos, bet to pilnībā var nodrošināt diennakts traumpunkts ar dažām stāvokļa stabilizācijas gultām, atzinis Gardovskis.