"Katrā reorganizācijā ir racionāls grauds, bet neatliekamo palīdzību Rīgā Veselības ministrija sabojāja, nepielika arī savu plecu, lai atlaistos iekārtotu darbā. Šī ir ministrijas cūcība," tagad saka Rīgas 1. slimnīcas valdes priekšsēdētājs Andrejs Pavārs. Gada laikā slimnīca no aktīvas neatliekamās palīdzības iestādes pārvērsta par rāmu plānveida medicīnas pakalpojumu sniedzēju. Atbrīvoti 830 darbinieki, strādāt palikuši apmēram 250.
Daktera Pavāra skumjajai ironijai pievienojas slimnīcas kvalitātes kontroles ārsts Arnolds Edvīns Ķirsis, sakot: "Slimnīca ir iznīcināta līdz pusei. Mums bija augsti profesionāls personāls, pat sanitāri zināja, ko darīt, ja ieveda sašautu vai sadurtu cilvēku. Bija 1200 darbinieku."
Tomēr pat tagad, kad 1. slimnīcā tiek sniegta tikai ambulatorā palīdzība, cilvēku tur netrūkst. Medicīnas māsa Līga Majore stāsta, ka dienā apmēram 25 pacientiem jāveic kolonoskopija un gastroskopija, un tas esot daudz. Viens no urologiem nosmēja, ka pie viņa kabineta durvīm esot kā Busuļa dziesmā – sastrēgums. Garajos gaiteņu labirintos ir maz cilvēku, bet, atverot durvis uz poliklīnikas reģistratūru, drūzma gluži kā senos laikos.
Diennakts traumpunktā dienā uzņem vidēji 36 cilvēkus, bet ar sarežģītām traumām gan uz šejieni neved, jo operēt vairs nav tādu iespēju kā agrāk, kad bija reanimācijas nodaļa. Pašlaik slimnīcas telpās iekārtotajā dienas stacionārā ir 60 gultu, ķirurģijas un ginekoloģijas nodaļā – katrā pa 30, kā arī vēl 60 tā dēvētās sociālās gultas. Šo pakalpojumu apmaksā Rīgas dome.
Vitolds Daubergs divvietīgajā palātā rāda apmierinātu vaigu. Esot izmeklēts un jau pāris dienas pēc operācijas varēšot doties mājās. Operācija notikšot bez lieliem caurumiem – laporoskopiska, piebilst A. E. Ķirsis. Pašlaik slimniekiem jāmaksā tikai pacienta iemaksa un līdzmaksājums, ja nepieciešams, taču, ja valsts piešķirtā finansējuma vairs nepietiks, slimnīca palīdzību nepārtrauks, bet ieslēgs maksas cenrādi, brīdina A. Pavārs.
Mainot medicīnas iestādes profilu, ārstiem tika dota iespēja strādāt, bet ne visi spēj mainīt domāšanu, atzīst A. Pavārs. "Tagad te ir cita medicīna. Nevis neatliekamā, bet plānveida palīdzība. Ārsti algu saņem tikai par padarīto darbu. Ir tādi, kuri nopelna ļoti labi," vērtē A. Pavārs. A. E. Ķirsis stāsta, ka daļa ārstu kļuvuši par bezdarbniekiem, citi nelaimīgi – aizbraukuši uz Vāciju. Nelaimīgi tāpēc, ka atplestām rokām viņi neesot uzņemti, sava varēšana jāpierādot. Ļoti kvalificētas medmāsas ir atlaistas, un slimnīcas valdes priekšsēdētājs uzskata, ka tas ir liels zaudējums.
Slimnīcas korpusus Rīgas dome iznomājusi citām firmām, kur veic, piemēram, magnētisko rezonansi, nieru dialīzi, anonīmo alkoholiķu ārstēšanu. Pelņas nav, bet vismaz komunālos maksājumus nosedz, vērtē A. Pavārs. Ziedu laikos slimnīca remontos ieguldījusi pat vairāk nekā 100 000 latu, pērn – 20 000 latu. Par medicīnas iestādes līdzekļiem nopirkta aparatūra, kuru tagad izmanto.