Glābēju darbs Jūrmalā apdraudēts

Mums nav ne ekonomiska pamatojuma, ne racionālu paskaidrojumu, kas Jūrmalā būs labāk, ja ātrās palīdzības dienests iekļausies valsts vienotajā Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienestā, Neatkarīgajai uzsver Jūrmalas ātrās palīdzības vadītājs Uldis Ciekurs.

Saskaņā ar valdības plāniem jau pēc mēneša visām ātrajām palīdzībām Latvijā jāstrādā zem viena jumta, taču pagaidām baltie zvirbuļi ir vairāku pašvaldību vai slimnīcu ātrie, kuri nav pievienojušies. Tajā pašā laikā NMP dienests uzsver: pievienosies vai nepievienosies Jūrmala, medicīniskā palīdzība iedzīvotājiem tiks nodrošināta, un tādā gadījumā to darīs NMP dienesta Rīgas reģionālais centrs.

Neskaidrības turpinās

"Brauks tuvākā brigāde? Bet, kura tad tagad brauc?" retoriski vaicā U. Ciekurs, vētījot NMP dienesta piedāvājumu, kāpēc Jūrmalai jāpievienojas. "Kvalitātes rādītāji būs labāk? Bet arī tagad mums pakalpojuma sniegšanas kvalitāte ir laba, visi mediķi ir augstas klases profesionāļi un šoferi apmācīti. Samaksa mediķiem būs labāka? Cik mēs zinām, tad vienotajam dienestam trūkst naudas, un atalgojums mediķiem ir samazināts... Vēl sola sociālās garantijas. Bet arī tās mūsu darbiniekiem ir." Pilnīgi nesaprotama un absurda U. Ciekuram šķiet šāda piespiedu pievienošana, gluži kā ultimāts – nepievienosieties, atņemsim ātrās palīdzības mašīnas!

Pērnā gada nogalē, dienu pirms Ziemassvētkiem, valdība pieņēma izmaiņas noteikumos, kas nosaka veselības aprūpes finansēšanas kārtību, un tās paredz, ka no šā gada 1. jūlija Veselības ekonomikas centrs maksā tikai tām ātrajām palīdzībām, kuras ir iesaistījušās NMP dienestā. U. Ciekurs spriež, ka šīs izmaiņas pilnīgi noteikti tapušas, lai piespiestu tos, kuri vēl nav pievienojušies, to izdarīt, jo citādi nedabūs naudu no valsts neatliekamajai palīdzībai (vienalga, vai tā darbojas pie slimnīcām kā, piemēram, Ogrē vai Dobelē vai ir atsevišķa pašvaldības iestāde kā Jūrmalā). U. Ciekurs norāda, ka labākais variants pašreizējā situācijā būtu mainīt šos noteikumus un normu, kas paredz grozījumus ātrās palīdzības finansēšanā, izņemt ārā.

Ciekurs: apdraudēta glābšana

Jūrmalas ātrās palīdzības vadītājs uzsver kūrortpilsētas unikalitāti – tādas nekur citur Latvijā nav, tāpēc arī glābšanas dienestu un ātrās palīdzības darbs ir specifisks. Proti, tā ir unikāla abu dienestu sadarbība, kas veidota 16 gadu laikā, lai glābtu atpūtniekus kritiskās situācijās. "Mēs darbojamies roku rokā, un tāpēc ir tik labi rezultāti," pārliecināti saka U. Ciekurs. Viņš uzskata, ka, likvidējot šo sistēmu, tūristu un jūrmalnieku drošība būs apdraudēta. "Vēlamies saasināt sabiedrības uzmanību uz šo problēmu, jo uzskatām, ka pašlaik notiekošais ir absurds. Kāpēc labi darbojošā sistēma ir jāiznīcina, ja pats vienotais dienests netiek galā ar savām problēmām un skandāliem?"

Piemēram, U. Ciekurs norāda, ka gadījumā, ja palīdzību Jūrmalā sniegs Rīgas ātrie un dispečercentrs būs Rīgā, palīdzības sniegšana būs apgrūtināta – kūrortpilsēta ir īpatnēja ar to, ka tai ir mazas ieliņas, taciņas, kas ved uz pludmali, ko pārzina tikai vietējais dispečers. "Mūs uztrauc tas, kā viņi vispār atradīs pacientus?" jautā U. Ciekurs. Viņš norāda, ka Jūrmalā pašlaik ir piecas brigādes (vajadzētu sesto) un viena no automašīnām kādreiz piederējusi Katastrofu medicīnas centram, vēl viena – teorētiski arī ir valsts mašīna, bet piešķirta pirms seniem laikiem. Šīs abas mašīnas jau pieprasīts atdot. Trīs auto ir Jūrmalas īpašums. "Viņi visu grib pārņemt bez atlīdzības, tas ir, mums viss ir jāatdod un vēl jābūt pateicīgiem. Arī telpas," saka U. Ciekurs.

Dienests mierina

Jebkurā gadījumā – vai Jūrmala piekritīs pievienoties valsts dienestam vai nepiekritīs – ātrā palīdzība Jūrmalas iedzīvotājiem tiks nodrošināta līdzšinējā apmērā, Neatkarīgajai uzsver NMP dienesta pārstāve Ilze Bukša. Dienests ir gatavs pēc 1. jūlija ātro palīdzību Jūrmalas teritorijā nodrošināt, taču nav atmetis domu pārliecināt Jūrmalas domi pieņemt lēmumu par pilsētas ātro iekļaušanos – jau ir nosūtīta vēstule jaunajai domes vadībai. Iepriekš dome vairākas reizes lēma par šo jautājumu, un katru reizi lēmums bija negatīvs.

I. Bukša atzīst: jautājums pašlaik nav tik daudz par to, iekļausies vai neiekļausies Jūrmala, bet – NMP dienestam ir jāpilda valdības lēmums, kas paredz, ka no 1. jūlija visā valsts teritorijā tas darbojas vienoti. Iedzīvotājiem nav pamata satraukumam, jo Jūrmalas teritorijā būs stacionāras brigādes, nevis tās tiks sūtītas no Rīgas, un to skaits būs tāds pats. Ja Jūrmala nepievienosies, tad NMP dienests izveidos piecas savas brigādes un izvietos tās Jūrmalā.

Pretēji U. Ciekura teiktajam NMP dienests norāda: glābšanas dienesta darbs Jūrmalā nekādā veidā nav saistīts ar ātrās palīdzības funkcijas pārņemšanu, tāpēc glābšanas darbs uz ūdeņiem netiks ietekmēts.

Latvijā

Zemkopības ministrijai (ZM) nepieciešams izveidot priekšlikumu par papildu pārtikas produktu grupām, kuras jāiekļauj aizliegto Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu sarakstā un starp kurām varētu būt arī zivju produkti, otrdien valdības sēdē norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV)