Šobrīd Rīgas 1. slimnīca cenšas izdzīvot jaunā situācijā, proti, apstākļos, kad Veselības ministrijas piešķirtais finansējums ir samazināts gandrīz četras reizes. Pašlaik tā drīzāk atgādina atveseļoties sākušu pacientu, nevis klīnisko nāvi pārdzīvojušu vārguli.
"Cenšamies izdzīvot jaunajā situācijā," optimistiski saka Rīgas 1. slimnīcas valdes loceklis Juris Žarinovs. Slimnīcas pakalpojumus izmantojušo cilvēku skaits ar katru nedēļu palielinās. Dakterim Žarinovam liels prieks bijis, kad vakar, nākot uz darbu, ieraudzījis – pie reģistratūras ļaudis pat gaida rindā, lai noformētu dokumentus uz ārstēšanos dienas stacionārā. "Šobrīd ar ģimenes ārstu nosūtījumu maksas pakalpojumiem ir izdevīgi nosacījumi. Gandrīz par velti operējam. Mēģinām celties augšup, kaut gan inerce pastāv," viņš atsaucas uz pagājušā gada peripetijām, kad tika piedraudēts slimnīcu slēgt, bet pēc tam ārsti un pacienti ilgi tika vārdzināti neziņā, kas īsti notiks. Tagad vismaz ir skaidrība un iedzīvotājiem var pateikt, ka slimnīcā tiek sniegti ambulatorie pakalpojumi ķirurģijā un ginekoloģijā, strādā LOR speciālisti, oftalmologi, kā arī neirologi un kardiologi. Darbojas arī dienas stacionārs.
Tomēr Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Kurdjumovs (SC) ir dusmīgs. "Kā var teikt, ka viss kārtībā, ja 1. slimnīca strādā jaunā formācijā?!" viņš nikni izsaucas. "Agrāk tā bija daudzfunkcionāla slimnīca, kas paņēma 40 procentu no ātrās medicīniskās palīdzības pakalpojumu skaita. Šobrīd tur nebrauc vairs neviena ātro mašīna. Tagad slimnīcā atvērts ambulatorais dienests un dienas stacionārs. Iepriekš finansējums pārsniedza deviņus miljonus latu, bet šogad Veselības ministrija iedeva divarpus miljonus latu. Arī personāls tika atbrīvots. Šobrīd slimnīca ir kā viesnīca, nodrošina slimniekus ar ēdināšanu, bet tā ir pilnīgi cita darba organizācija."
J. Žarinovs piekrīt, ka daļu no piedāvātajiem pakalpojumiem var uzskatīt par analogiem viesnīcai, piemēram, nakšņošanu pēc operācijas. Taču – daudzas medicīnas iestādes rīkojas līdzīgi, jo tādi laiki. "Var jau uzskatīt, ka šeit ir tāds kā viesnīcas pakalpojums, tomēr pacienti jūtas drošāk, ja pēc operācijas nevis uzreiz iet mājās, bet paliek pa nakti dežurējošās medicīnas māsas uzraudzībā. Par to gan pašam ir jāmaksā. Mums ģimenes ārstu institūcija nav tik stipra, lai pēc operācijas pacients justos drošs, ka ģimenes ārsts pratīs palīdzēt. Taču ilgi stacionārā neturam," dakteris noraida aizdomas, ka slimnīcai būtu izdevīgi lieki iekasēt naudu no slimniekiem.
Par to, ka kopš februāra 1. slimnīcā darbojas diennakts traumpunkts, priecājas Rīgas domes Labklājības departamenta Veselības pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Rempe. Viņš apstiprina, ka beidzot visi līgumi par pakalpojumu sniegšanu no Veselības norēķinu centra ir saņemti. M. Rempe apliecina, ka slimnīcā pašlaik kadru pietiek, jo pietiekami tālredzīgi daļa no personāla līdz šim bija nostrādināti uz pusslodzi. Jaunie ārsti gan lielākoties devušies strādāt uz ārzemēm vai atraduši darbu citās medicīnas iestādēs, bet vajadzības gadījumā cerība tiekot likta uz pensionētajiem mediķiem, kuri kopš februāra saņems gan algu, gan pilnu pensiju.
Patlaban tiek risināts arī telpu nomas jautājums, jo daļa kabinetu pēc slimnīcas reorganizācijas ir palikuši tukši. Jau janvārī sarunā ar Neatkarīgo M. Rempe izteica cerību, ka slimnīcas ēkas tiks apdzīvotas, jo šogad savas prakses drīkst veidot arī pediatri. Vēl jo vairāk tāpēc, ka domes izmaksas par telpām ir daudz reālākas nekā privātajās ēkās. Turklāt iepirktā aparatūra joprojām ir Rīgas 1. slimnīcas īpašums. Pēdējos gados dome slimnīcā – remontā un modernajās tehnoloģijās – ieguldījusi apmēram 2,5 miljonus latu. Arī pati medicīnas iestāde pirkusi aparatūru par 1,3 miljoniem latu.