Šā gada sākumā Rīgas iedzīvotāju parādi kopumā veidoja 11 miljonus latu, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" pavēstīja apvienotās Rīgas pašvaldības namu apsaimniekošanas kompānijas "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) valdes priekšsēdētājs Ervins Straupe.
11 miljoni latu ir kopējā parādu summa, tostarp par ūdeni, siltumu un apsaimniekošanu, viņš minēja un paskaidroja, ka atsevišķi komunālie maksājumi pa pozīcijām netiek izdalīti. "Var teikt, ka nemaksātāju skaits arī būtiski nemainās," piebilda Straupe.
Pēc viņa teiktā, rēķinu samaksas problēmas ir apmēram trešdaļai klientu. "Daļa cilvēku par komunālajiem pakalpojumiem nemaksā, piemēram, pāris mēnešu, bet pēc tam sedz savas saistības. Savukārt stabilais nemaksātāju skaits nepārsniedz kādus padsmit procentus," sacīja Straupe un uzsvēra, ka šos cilvēkus gan nevar saukt par ļaunprātīgiem nemaksātājiem.
"Ja cilvēks, piemēram, pirms gada ir palicis bez darba, viņu ir grūti nosaukt par ļaunprātīgu nemaksātāju. Ja reiz cilvēkam patiešām ir finansiālas problēmas, viņam ir iespēja iet uz Rīgas domes Labklājības departamentu un tās risināt. Ja šis cilvēks atbilst palīdzību saņemošās personas statusam, viņš no pilsētas var saņemt pabalstu komunālo maksājumu segšanai. Bet, ja cilvēks turpina dzīvot savā pasaulē un nevēršas pēc palīdzības, iespējams, viņš nav ļaunprātīgs nemaksātājs, tomēr viņš neko nedara, lai šo problēmu risinātu," pastāstīja Straupe un atgādināja, ka RNP klienti var nākt un vienoties par parādu atmaksas grafiku.
Straupe norādīja, ka atsevišķu klientu parādu summas sniedzas sešu līdz septiņu tūkstošu latu apmērā, kas nozīmē, ka bijušās 15 Rīgas pašvaldības namu pārvaldes nav pietiekami efektīvi strādājušas ar parādniekiem, jo šīs problēmas ir radušās vairāku gadu garumā.
Straupe uzsvēra, ka pašlaik RNP ļoti nopietni strādā pie parādu piedziņas politikas, lai klientiem beidzot būtu skaidrs, kādas sekas viņus gaida nemaksāšanas gadījumā. Pašlaik lielai daļai nemaksātāju ir paaugstinājusies baiļu sajūta, jo viņus jau dzenā privātie kreditori, bankas un nebanku sektors, viņš klāstīja. "Ja viņu [parādnieku] dzenā visi, viņam viss kļūst vienalga. Viņš ne ar vienu nekomunicē un nevienam neko nemaksā. Tomēr arī šajā gadījumā parādniekam jāreaģē, jo kaut kādā momentā iestāsies tiesiskās sekas," informēja Straupe.
RNP vadītājs vērsa uzmanību uz to, ka namu apsaimniekotāji gaida, kad Saeima atbalstīs ierosinātos grozījumus Civillikumā, kas paredz, ka 10% no piedzenamās summas tiek novirzīti komunālo pakalpojumu sniedzējiem. "Patlaban vidēji viens dzīvoklis maksā 15-20 tūkstošus latu. Tādējādi pusotru līdz divus tūkstošus latu no atgūtās summas varētu veltīt komunālo pakalpojumu segšanai. Šī summa mums un citu komunālo pakalpojumu sniedzējiem arī būtu pietiekama, jo vidējā parāda summa to parasti nepārsniedz. Tas nozīmē, ka lielāko daļu parādu mēs varētu atgūt šādi," viņš paskaidroja.
Straupe sacīja, ka pēc RNP izveides kompānija parādu piedziņas procesu mēģinās risināt preventīvi un vienā no tuvākajiem RNP klientu avīzes numuriem plānots informēt par to, kas ir parādu piedziņa un kādas tiesiskās sekas iestājas parāda piedziņas gaitā. RNP varētu piedāvāt vienīgo un pēdējo parādu amnestiju, kuras laikā debitori varēs segt savus parādus bez papildu soda naudām vai arī vienoties par parādu atmaksas grafikiem. Iedzīvotāji arī tiks mudināti vērsties RD Labklājības departamentā un saņemt sociālos pabalstus, ja viņiem tie tiešām ir nepieciešami.
"Savukārt, ja neviena no iepriekšminētajām darbībām nedos rezultātu, mēs sāksim parādu piedziņas procesu. Mēs iesim uz tiesu – vienalga, vai jaunās civillikuma normas būs stājušās spēkā, vai arī ne. Mēs iesim uz tiesu un izdarīsim maksimāli iespējamo pat tad, ja neatgūsim līdzekļus. Beidzot ir jāizbeidz nesodāmības sajūta!" uzsvēra Straupe.
"Rīgas namu pārvaldnieks" Uzņēmumu reģistrā iegrāmatots pērnā gada 29.decembrī. Uzņēmums izveidots, apvienojot 15 līdz šim pastāvošos pašvaldībai piederošos namu apsaimniekotājus - "Rīgas centra apsaimniekotāju", "Kurzemes namu apsaimniekotāju", "Zemgali", "Avota namus", "Krasta namus", "Ķengaraga namus", "Daugavas namus", "Pļavnieku namus", "Juglas namus", "Mežciema namsaimnieku", "Purvciema namus", "Valdemāra namus", "Sarkandaugavu", kā arī "Viesturdārzu" un "Vecmīlgrāvi". Jaunā uzņēmuma pamatkapitāls atbilstoši Rīgas domes pieņemtajiem lēmumiem ir 500 tūkstoši latu.
Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā, valdījumā un pārvaldīšanā ir 4193 dzīvojamās mājas ar kopējo apsaimniekojamo platību virs astoņiem miljoniem kvadrātmetru.