Daži privātie namu apsaimniekotāji iedzīvotāju samaksāto naudu ir izsaimniekojuši necaurskatāmi un bezatbildīgi, un pagaidām tāda rīcība būtiskas problēmas radījusi tikai maksātājiem. Bet nu vadzis ir lūzis.
Vairāku namu iedzīvotāji ir vērsušies gan policijā, gan Ģenerālprokuratūrā, gan meklējuši dzirdīgas ausis Rīgas domē. Taču Saeimā privāto apsaimniekotāju lobijs ir spēcīgs, un būs interesanti vērot, kad un vai tiks pieņemti striktāki nosacījumi, kas šā biznesa pārstāvjus iegrožos.
Kad pirms pāris gadiem uzšvirkstēja skandāls, kurā bija iesaistīta SIA Māju serviss KSA, viss kaut kā noregulējās un piemirsās. Šoziem rīdziniekus uzmeta vairs ne viena vien apsaimniekošanas kompānija.
«Dzīvokļu īpašnieki ir neaizsargāti,» sašutumā saka Ilma Čepāne. Ironiski, bet viņa ir Saeimas Juridiskās komisijas (kam ir likumdošanas iniciatīvas tiesības) priekšsēdētāja un dzīvo Rīgā, Duntes ielā 28. Šī ir viena no ēkām, kuru apsaimniekoja privāts uzņēmums Namu apsaimniekošana, un dzīvokļu īpašnieku un apsaimniekotāja konflikts ir saasinājies tiktāl, ka to regulē ne tikai privāti nolīgtu apsardzes firmu darbinieki, bet arī pašvaldības policisti.
Arī namu apsaimniekošanas uzņēmums SIA Jauna Vide.lv ar savu darbošanos ir piespiedis dzīvokļu īpašniekus vērsties policijā, jo viņu samaksātā nauda līdz adresātam – vairāku pakalpojumu sniedzējiem – nav nonākusi.
SIA Lursoft dati liecina, ka Jauna Vide.lv iepriekšējie īpašnieki bija SIA Audits KSA, kuras tagadējais nosaukums ir House Office. Bet House Office īpašnieki ir tie paši, kas bijuši arī SIA Māju serviss KSA (vēlāk a/s Māju apsaimniekošana) īpašnieki. A/s Māju apsaimniekošana 2011. gada oktobrī ir pasludināts maksātnespējas process.
Savukārt SIA Namu apsaimniekošana mēģināja iedzīvotājiem piedāvāt rēķinus apmaksāt citai firmai – SIA Hausmaster, kas ir tās meitasuzņēmums un kam SIA Namu apsaimniekošana esot nodevusi savas funkcijas. Kā Neatkarīgajai teica rīdzinieks Māris no Madonas ielas 2, otrajā uzņēmumā viņš redzējis tās pašas personas, kuras vaigā skatījis arī pirmajā. Viņš kā iepriekšminētās mājas iedzīvotājs arī kļuvis par SIA Namu apsaimniekošana upuri: naudu maksā, taču pēkšņi izrādās parādnieks. Bet SIA Namu apsaimniekošana un Jauna Vide.lv ir sākušas tiesiskās aizsardzības procesu, kas uz laiku šos uzņēmumus padara neaizskaramus.
Kādu laiku mutējošie namu apsaimniekotāji strādā godam, pēc tam parādās nenomaksāti rēķini ar aizbildinājumu, ka problēmas rada parādnieki (visbiežāk tie ir maksātnespēju pasludinājušie dzīvokļu īpašnieki vai bankas, kuru īpašumā dzīvoklis nonācis), un apsaimniekotājs pačib (maina nosaukumu, pasludina maksātnespēju) ar visu mājas uzkrājuma fondu.
Visu šo nosaukumu un notikumu ķēdīti aprakstām tālab, lai ilustrētu, kādā veidā apsaimniekotāji veido uzņēmumus, bankrotē, panāk tiesiskās aizsardzības statusu, rada meitasfirmas un jaunus uzņēmumus, un turpina ienesīgo darbošanos. Jo, ja tā nebūtu ienesīga, tad diez vai saprātīgi domājošs uzņēmējs spītīgi strādātu ar zaudējumiem.
Tagad uzticas pašvaldībai
Nams Viestura prospektā 75 Rīgā ir atteicies no SIA Jauna Vide.lv pakalpojumiem, mājas iedzīvotāji izvēlējušies uzticēties pašvaldības uzņēmumam Rīgas namu pārvaldnieks (RNP). Viņu pārstāvji ar savu bēdu stāstu piektdien devās pie Rīgas mēra Nila Ušakova.
Mājas iedzīvotāja Sanita Bankova Neatkarīgajai stāsta, kāpēc jau trešo reizi uzķērušies uz privātā apsaimniekotāja makšķeres. Dokumentos bijuši citi uzvārdi, acīmredzot tālab, lai nesavilktu kopsakarības ar iepriekšējo firmu, kas cilvēkus līdzīgā veidā jau apkrāpusi. «Viņi zināja, ko mēs gribam dzirdēt, un loģiski visu izklāstīja,» saka sieviete. Kad pagājušā gada beigās sāka pienākt SIA Rīgas ūdens (RŪ) un a/s Rīgas siltums (RS) brīdinājuma vēstules par parādiem, cilvēki kļuva tramīgi.
Viņa saka – no apsaimniekotāja bijis grūti saņemt obligāto gada beigās iesniedzamo pārskatu, kur nu vēl katru mēnesi iegūt kādas atskaites. S. Bankova atceras, ka valdes locekļi atskaitījušies, rādījuši maksājuma uzdevumus, kas, visticamāk, nebijuši īsti. Pēc tam iedzīvotāji laiku nevilkuši garumā un vērsušies pie RNP, lai šis uzņēmums pārņem mājas apsaimniekošanu.
Pārmetumus viņa velta arī ūdens un siltuma piegādātājiem, kas brīdinājumus iedzīvotājiem neizsūtīja uzreiz. Tagad mājas parāds RS ir 8707,64 lati. Lai to nomaksātu, papildu maksājums aprēķināts 32 santīmi par kvadrātmetru. «Mēs jau esam samaksājuši, tagad maksāsim dubulti. Tas nav godīgi,» noteic S. Bankova. Maksājumu grafiks paredzēts 15 mēnešiem, bet N. Ušakovs solījis pagarināt termiņu. Ak, jā, un RŪ no iedzīvotājiem gaida 989 latus.
Par bijušā apsaimniekotāja darbošanos šīs ēkas iedzīvotāji ir vērsušies policijā.
Dumpīgie Duntes ozoli
SIA Namu apsaimniekošana netiek galā ar Duntes ielā 28 jeb Duntes ozolos dzīvojošajiem. Dzīvokļu īpašnieki ir nodibinājuši savu biedrību Duntes 28 un vērsušies Ģenerālprokuratūrā par kriminālprocesa uzsākšanu, jo līdzšinējā apsaimniekotāja darbs viņus neapmierina. Arī šajā mājā dzīvojošie no pakalpojumu sniedzējiem uzzināja, ka apsaimniekotājs ilgstoši nav pārskaitījis naudu viņu kontos. Duntes ielā 28 ir uzkrāts apmēram 20 000 latu liels parāds par siltumenerģiju un 8000 latu nav samaksāti par ūdeni. Izrādās, atsevišķiem pakalpojumu sniedzējiem nav maksāts jau gadu.
Abām pusēm ir atšķirīgs viedoklis par parādu lielumu. Jaunā biedrība uzskata, ka iepriekšējais apsaimniekotājs ir piesavinājies iedzīvotāju samaksāto naudu 45 000 latu apmērā un šantažē ar pretlikumīgu elektrības, siltuma un ūdens atslēgšanu. Lūk, par šantāžu un naudas izspiešanu biedrība ir vērsusies Valsts policijā.
Duntes ozolos cīņa starp veco un jauno apsaimniekotāju ieguvusi gandrīz vai karadarbības statusu. Viens atslēdz elektrību un demontē iekārtas, otrs noalgo apsardzi, organizē iedzīvotāju dežūras un sargā, ko vien var nosargāt. Piemēram, elektrības skaitītājus, kas ir katra dzīvokļa īpašums. «Jāatgādina, ka mājas īpašums ir dzīvokļu īpašnieku īpašums un SIA Namu apsaimniekošana nav nekādas daļas gar tā komunikācijām, kas arī pieder dzīvokļu īpašniekiem. Tāpēc šāda rīcība, lai arī veido saspringtu situāciju, ir mūsu visu kā mājas īpašnieku nepieciešamā aizstāvēšanās,» paziņojusi jaunizveidotā biedrība.
Kaut arī Duntes ozoli ir privāts īpašums, N. Ušakovs pagājušonedēļ uzskatīja, ka pašvaldības policistu klātbūtne asās kaislības varētu mīkstināt.
Likumus lasīt ir patīkami
Tikmēr, no likumu viedokļa, viss ir brīnišķīgi – dzīvokļu īpašnieki tajos ir padarīti par ļoti un pat ļoti atbildīgiem. Savukārt privātie apsaimniekotāji/pārvaldnieki var brīvprātīgi reģistrēties pārvaldnieku reģistrā. Bet drīkst arī nereģistrēties. Vai viņus kāds kontrolē un pārbauda un kā? Varbūt dažreiz Valsts ieņēmumu dienests. Privāto apsaimniekotāju radītās problēmas pilnīgi noteikti nav Patērētāju tiesību aizsardzības centra kompetencē. Arī Ekonomikas ministrija šai uzņēmējdarbības jomai nealkst stingrāk pievilkt grožus. Un Saeimas deputāti jau kuro gadu muļļā likumus, kas attiecas uz dzīvokļu īpašumiem, parādu piedziņu u. tml. problēmām.
Dzīvokļu īpašnieki toties ir atbildīgi par maksājumu saistību izpildi, ja viņu pilnvarotais nepilda saistības. Taču, kad viņu pilnvarotais pasludina maksātnespēju, tad gan dzīvokļu īpašnieki tiek nostādīti kreditoru rindā pēdējie. Pat vēl trakāk – maksātnespējas gadījumā administrators var pieprasīt dzīvokļu īpašniekiem nomaksāt pēdējo nesamaksāto rēķinu – apsaimniekošanas maksu, ja iedzīvotāji to nav darījuši, neuzticoties krāpnieciskajam apsaimniekotājam. Un, kamēr nav beidzies tiesiskās aizsardzības process, dzīvokļu īpašniekiem nav nekādu dižo iespēju ietekmēt apsaimniekotāju.
Juriste Marita Oliņa Neatkarīgajai apliecina, ka tiesiskās aizsardzības procesa laikā pret uzņēmumu nevar piemērot sankcijas, taču šis process nav mūžīgs un uzņēmumam noteiktā laikā ir jāizstrādā plāns situācijas uzlabošanai. Protams, dzīvokļu īpašnieki var vērsties tiesā, bet viņu intereses nebūs primārās, nosakot līdzekļu izmaksu.
Vai gaidāmas izmaiņas?
Tiekoties ar iedzīvotājiem, N. Ušakovs izteicies, ka nepieciešami grozījumi likumos un viņš kā Rīgas pašvaldības vadītājs ir gatavs vērsties ar iniciatīvu Saeimā. Parlamenta Saeimas Mājokļa jautājumu apakškomisiju vada N. Ušakova partijas biedrs Aleksandrs Sakovskis, bet Saskaņas centrs Saeimā ir opozīcijā. Vismaz pagaidām gan N. Ušakova, gan pozīciju pārstāvošās I. Čepānes (Vienotība) izteiktie priekšlikumi dzīvokļu īpašnieku atbalstam ir līdzīgi. Proti, apsaimniekošanas kompānijai jāveido depozīts vai drošības fonds vismaz viena mēneša iemaksu apmērā; apsaimniekotājiem/pārvaldniekiem jābūt licencētiem; jābūt stingrākai valsts uzraudzībai, iespējai anulēt licenci; jauno māju sektorā jāparedz tiešās līgumiskās attiecības starp dzīvokļu īpašniekiem un atsevišķu pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, RŪ, RS un Latvenergo.