Māju apsaimniekotāji un baņķieri vienojās prasībā pēc tādiem likumiem, kuri reāli ļautu izlikt no mājokļiem viņu parādniekus.
Par likumu grozīšanas sākumpunktu varētu kļūt Ekonomikas ministrijas sagatavotais priekšlikums radīt iespējas māju apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parādu piedzīšanai no bankās ieķīlātu mājokļu saimniekiem. Daudzos gadījumos viņiem tagad
nav nekādu ienākumu (variants – nav legālu ienākumu), tāpēc ieķīlātais īpašums varētu būt vienīgais reālais abu – hipotekārā un komunālā – parādu segšanas avots. Pagaidām pirmtiesības uz mājokļa realizācijas naudu pieder nodrošinātajiem kreditoriem – bankām, bet tās žēlojas, ka pat tām pogas izgriežot vēl trešā – patēriņa kredītu – parāda piedzinēji. Ekonomikas ministrija tad nu nāca ar savu priekšlikumu par prasību apmierināšanas kārtību, bet priekšlikuma izskatīšana Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijas sēdē beidzās ar ķildu starp EM un Tieslietu ministrijas pārstāvjiem un lēmumu izveidot darba grupu šā jautājuma izpētei.
Darbam būs liels vēriens
Apakškomisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra šīs darba grupas darba vērienu: "Sākumā vajadzētu apzināt visus likumus, kuri dažādi regulē vienu un to pašu – mājokļu apsaimniekošanu" utt. Tālāk izrādās, ka pētīt un grozīt var nākties arī tādus likumus, kur par mājokli varbūt nav teikts neviens vārds. Šobrīd asu kritiku no visiem parādu piedzinējiem ir izpelnījies likums (vai likumi, noteikumi utt.) par personu datu aizsardzību, kas liedz apkopot katra parādnieka parādu summu. Tikpat labi darba grupa var uzdurties vēl citām likumu normām, kas traucē efektīvu parādu piedziņu. S. Dolgopolovs nesola, ka darba grupa varētu nākt klajā ar saviem priekšlikumiem agrāk nekā Saeimas pavasara sesijas beigās. Darba grupas vadīšana tiks uzticēta deputātam Aleksandram Sakovskim (Saskaņas centrs). S. Dolgopolovs sola profesionālu, nevis politisku grupas darbu. A. Sakovski ar S. Dolgopolovu, lūk, vieno ne tikai partijiskā piederība, bet arī darba pieredze Rīgas pašvaldībā.
Likumīgi ir neefektīvi
"Vienā brīdī tiek sasniegta kritiska parādu summa, kad namu pārvaldēm vairs nav resursu namu uzturēšanai," atzīmē Ervins Straupe, kurš pirms pāris nedēļām kļuva par vienā uzņēmumā apvienoto Rīgas pilsētas namu pārvalžu vadītāju. Jo lielāks ir nekustamo īpašumu pārvaldītājs (kooperatīvs, namu pārvalde u.tml.), jo ilgāk izdodas manevrēt ar resursiem un novilcināt brīdi, kad pārvaldītājs vairs nav spējīgs veikt nekādus ieguldījumus ēku uzturēšanā. Tomēr arī viena uzņēmuma izveidošana no 15 namu pārvaldēm nespēs šādu brīdi Rīgā attālināt bezgalīgi. Atliek meklēt papildu resursus, starp kuriem itin loģiska būtu māju iemītnieku uzkrāto parādu piedzīšana.
E. Straupe norāda, ka arī tagadējā attiecība starp apmaksātajiem un neapmaksātajiem komunālajiem rēķiniem nav atkarīga tikai no mājokļu iemītnieku brīvās gribas maksāt vai nemaksāt. Pašlaik SIA Rīgas namu pārvaldnieks apkopo un izvērtē savu priekšteču – atsevišķo namu pārvalžu – dažnedažādos paņēmienus parādu piedzīšanai. Dažās namu pārvaldēs ir bijušas īpašas struktūrvienības parādnieku apciemošanai, citas namu pārvaldes izcēlušās ar lielāku tiesā iesniegtu prasību daudzumu. Tomēr šā darba rezultāti ir neskaidri. No vienas puses, var pieļaut, ka bez šāda darba parādu summa būtu kaut desmitreiz lielāka, jo izskaidrošanās ar parādu piedzinējiem attur no rēķinu nemaksāšanas daudzus klientus. No otras puses, parādu piedziņa ir neefektīva attiecībā pret tiem, kuri nevar vai negrib maksāt. "90. gadu sākumā varbūt vēl varēja rīkoties kaut kā citādi, bet tagad – tikai likuma ietvaros," šā darba rezultātus attaisno E. Straupe.
Rīgas simbols
Simbols Rīgas un visas valsts nespējai piedzīt komunālo maksājumu un īres parādus ir Vladimirs Bogdanovs, kurš, protams, arī šogad dzīvo Rīgas pašvaldības dzīvoklī, no kura viņu par rēķinu nemaksāšanu vajadzēja izlikt pirms gadiem desmit. Vairāku gadu gaitā sasniegtais Augstākās tiesas spriedums par viņa izlikšanu no Rīgas domei piederoša četristabu dzīvokļa ir spēkā kopš 2004. gada 22. septembra, bet, kad pagājušā gada 15. oktobrī vajadzēja notikt šā sprieduma izpildei, glābt V. Bogdanovu attraucās domes priekšsēdētāja Nila Ušakova palīgs Pāvels Tomiļins. Protams, ar Latvijas krievu preses atbalstu amatu ieguvušais N. Ušakovs nevar pieļaut nekādas darbības pret krievu preses izdevumos par varoni (cīnītāju par cilvēktiesībām) izsludināto V. Bogdanovu. Iepriekš sava motivācija nekaitināt šos izdevumus bija N. Ušakova priekštečiem – pseidonacionālistiem Jānim Birkam un Aivaram Aksenokam.
16. oktobrī Neatkarīgā atstāstīja P. Tomiļina teikto, ka viņš mēģināšot sarunāt ar V. Bogdanovu "cilvēcīgi", lai tas piekristu pārcelties no četristabu dzīvokļa uz divistabu dzīvokli. Vakar P. Tomiļins atdzina, ka nāksies vien izlikt V. Bogdanovu no dzīvokļa ar spēku, bet tas notikšot "uz pavasara pusi". "Mēs darīsim," apmēram to pašu un tikpat nekonkrēti solīja arī E. Straupe.
Bankas cer uz Saeimu
"Namu pārvaldes un tiesas rīkojas "sociāli atbildīgi" jeb vilcina parādnieku izlikšanu, cik nu vien spēj," atzīmē Kazimirs Šļakota, kurš pārstāvēja Latvijas Komercbanku asociāciju Saeimas Mājokļa jautājumu apakškomisijas sēdē. Tālāk viņš atzīst, ka arī bankas, juzdamās daļēji vainīgas par trekno gadu burbuli nekustamo īpašumu nozarē, nav bijušas pārāk aktīvas, cīnoties par mājokļu atņemšanu saviem parādniekiem. Katra šāda izlikšana taču satur draudus par negatīvu publicitāti avīzēs un neapmierinātību pašvaldību un valsts iestādēs, kur darbiniekiem rodas papildu problēmas ar izliktiem cilvēkiem: Eiropas Savienības dalībvalstī Latvijā nav pieņemts atstāt kādu bez pajumtes un ļaut nomirt badā. "Ja ir problēmas, tad vajag nākt uz sociālo dienestu, nevis slēpties no mājas apsaimniekotāja," uzsver Rīgas domes labklājības departamenta direktore Inese Švekle.
Tomēr tagad bankas vairs nevar turpināt līdzšinējo praksi un noraudzīties, kā aiziet bojā to īpašums: no nelabotiem jumtiem nākošais ūdens izskalo sienas un pārvērš par graustiem ēkas ar bankās ieķīlātiem dzīvokļiem. Līdz šim bijis tā, ka namu apsaimniekotāji pamanījušies iekasēt no maksājošiem klientiem arī nemaksātāju vietā, bet tagad maksātāju iespējas uzturēt visu savu māju ir izsmeltas un vajadzētu ķerties klāt nemaksātājiem.
Meteoroloģiskie apstākļi šobrīd padara ļoti skaidri saskatāmu to, kas notiek ar pietiekami neuzturētiem namiem. Turpmāk cilvēkiem uz galvām kritīs ne tikai ledus gabali dažas nedēļas gadā, bet arī tagad izskalotais apmetums un ķieģeļi visu turpmāko gadu, t.i., gadus. S. Dolgopolovs tam piekrīt, bet nesola, ka tāpēc Saeima pieņems pret nemaksātājiem bargus likumus jau tuvākajā nākotnē. Viņš aprobežojas ar atziņām, ka "problēma ir komplicēta un kompleksa" un "risināšanā jāatrod zelta vidusceļš". K. Šļakota tomēr tic, ka Saeimā sākusies jautājuma izskatīšana pēc būtības, nevis likumu papildināšana ar dažām deklaratīvām frāzēm, ka pamatoti maksājumi ir jāsamaksā.