Par Dailes teātra skvēra apbūvi vai kādu citu pašreizējā izskata maiņu tiks aicināti izteikties iedzīvotāji. Rīgas pilsētas arhitekta kolēģija, ne reizi vien izskatot plānoto autostāvvietas izbūvi netālu no Dailes teātra, nolēmusi, ka nepieciešama iedzīvotāju, tajā skaitā teātra apmeklētāju aptauja.
Rīgas pilsētas arhitekta biroja direktora pienākumu izpildītāja Regīna Bula uzskata, ka ir svarīgi Dailes teātra priekšlaukumu sakārtot iespējami ātri, vēlams, līdz 2014. gadam. Pašlaik tā tehniskais stāvoklis ir kritisks, un pirms teātra izrādēm laukums ir pārvērsts par mašīnu stāvvietu, kur cilvēkiem drošāk neiet. Arī vizuāli šī vieta ir tik nepievilcīga, ka siltā laikā lielākoties pievelk cilvēkus bez noteiktas dzīvesvietas un ar stipri izteiktu noslieci uz dzeršanu.
Pēc diskusijām pilsētas arhitekta kolēģijas ekspertiem vienota atbilde neradās. R. Bula Neatkarīgajai sacīja, ka pašlaik tiks izstrādāts priekšlikums tikai «lielām lietām», piemēram, kādu daļu no priekšlaukuma atvēlēt apbūvei.
Arhitektu interaktīvās platformas a4d.lv galvenais redaktors Artis Zvirgzdiņš atgādināja, ka, piemēram, Ķengaraga promenāde ir veiksmīgs piemērs, jo, šo vietu veidojot, ir ievērotas iedzīvotāju vajadzības un iespējas. Tur netiek uzspiesta kāda ideja, kas ķengaragiešiem būtu sveša un netīkama. Tāpat vajadzētu definēt arī Dailes teātra priekšlaukuma funkcijas: vai tas ir paredzēts re- prezentācijas vajadzībām vai iedzīvotāju ērtībām un atpūtai. Diskutējot par to, kā laukumu padarīt cilvē-cīgāku un vai Brīvības ie-las tuvums ar mašīnu iz-plūdes gāzēm un trokšņiem nekaitēs atpūtas zonai, A. Zvirgzdiņš izteica viedokli, ka ielas tuvums neļaus laukumam kļūt mīļam un patīkamam.
Arhitekte Gunta Grikmane sacīja: «Cilvēki izveido priekšstatus par vietām, un iejaukšanās ainavā izraisa sabiedrības pretestību.» Arī viņa aicināja konkretizēt laukuma funkcijas – vai tas būs piederīgs teātrim vai arī autonoms. Tāpēc arhitekte ieteica noskaidrot, vai Dailes teātris tiek uztverts kā simbols, lai mēģinātu izprast, kāda varētu būt cilvēku reakcija uz laukuma pārveidi. Tomēr
G. Grikmane piebilda, ka multifunkcionālu vidi iedzīvotāji uztvers pozitīvāk nekā konkrētu, strikti sasaistītu tikai ar Dailes teātri un tā funkcijām.
Mākslas zinātniece Gundega Cēbere rezumēja, ka cilvēkiem šajā vietā neko nepiedāvā. Viņa aicināja tikt skaidrībā par to, vai teātrim nepieciešams paplašināties, lai varētu sākt pamatotas diskusijas par laukuma labiekārtošanu. Kultūras ministrijas pārstāve Dzintra Purviņa bija izvairīga – par teātra paplašināšanu un attīstību informācijas pagaidām neesot. Jaunu zāli varētu būvēt, bet ne šobrīd.
Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs savukārt uzskata, ka arhitekti varētu spriest ne tikai par teātra priekšlaukumu, bet piedāvāt savus priekšlikumus plašākai teritorijai – līdz pat Rīgas 1. slimnīcai. Viņš nebija apmierināts ar pašreizējo situāciju, kad laukums ir pieblīvēts ar mašīnām un lielajiem autobusiem. «Nav jābrauc teātrī ar mašīnām. Apkārtējās ielās stāvvietu pietiek,» aizrādīja J. Radzevičs. Arī R. Bula norāda, ka pašreizējie apbūves noteikumi neatļauj novietot mašīnas teātra priekšā, tāpēc pie radušās situācijas vainojama Dailes teātra vadība.