Rīgas domes dārgi būvētais Saktas puķu tirdziņa stiklotais ziedu paviljons izrādās ir tikai pagaidu būve.
Tas nozīmē, ka ēka, kas rīdziniekiem izmaksāja vairāk kā 700 000 latu, ir izmantojama ne ilgāk par 10 gadiem. Normatīvi paredz, ka pēc tam tā jānojauc bez jebkādas kompensācijas, ziņo TV3 raidījums “Nekā Personīga”.
Šis fakts atklājās, kad “Nekā Personīga” beidzot tika pie tāmes un projekta sējumiem, ko Rīgas domes uzņēmums “Rīgas nami” un būvfirma “Skonto būve” sākumā bija noslepenojuši. Jau iepriekš “Nekā Personīga” informēja, ka Saktas ziedu tirdziņa izmaksas uz kvadrātmetru sit pušu ne tikai restauratoru roku darbu Biržas ēkā, bet arī slavenu baņķieru privātmājas un vienu otru pasaules arhitektūras virsotni.
Kāpēc rīdziniekiem par Saktas ziedu paviljoniem bija jāmaksā tik dārgi, amatpersonas izsaka vairākas versijas.
Radikālākā pieder Rīgas vicemēram Andrim Amerikam, kurš apgalvo, ka Rīgas dome puķu tirdziņa būvniecībā nav ieguldījusi ne santīma. Visus izdevumus sedzis uzņēmums “Rīgas nami”. Kā atgādina raidījums, tad “Rīgas nami” 100% pieder Rīgas domei.
Kā norāda ekonomists Jānis Ošlejs, “protams, ka tas nozīmē, ka ieguldīta ir Rīgas iedzīvotāju nauda.” Ošlejs rēķina: ja “Rīgas namiem” nebūtu bijis jābūvē Saktas puķu tirdziņš, Rīgas dome būtu varējusi uzbūvēt, piemēram, bērnudārzu.
Tikmēr “Rīgas nami” vaino Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju. Tās prasību dēļ esot radies sadārdzinājums par 30%. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis “Nekā Personīga” šādu versiju noliedza. Vienīgais viņu ieteikums bijis nelikt sākotnēji iecerēto spoži oranžo jumtu.
Trešā Domes versija – salīdzināt Saktas objektu ar minētajām restaurācijām vai rekonstrukcijām neesot korekti. Tā uzskata arī viens no Saktas objekta arhitektiem un būvniecības pārraugs no “Rīgas namiem”.
“Mēs nevaram pie kokiem izrakt bedri, uzlikt normālus lentveida pamatus. Tātad, tur jau nāca specifika,” skaidroja arhitekts un projekta autors Arvīds Līkops.
“Rīgas namu” būvniecības un plānošanas nodaļas vadītājs Dainis Zemešs domā, ka Saktas puķu tirdziņš būtu salīdzināms ar vides objektiem. “Kas būtu ar dažādiem arhitektūras kvalitātes instrumentiem veidoti objekti,” skaidroja Zemešs, kā piemēru nosaucot strūklakas.
Taču, kā noskaidroja “Nekā Personīga”, arī strūklaka, kas uzbūvēta pie Kongresu nama ir stipri lētāka, kaut tai tika iepirkts īpašs granīts. Un lētāka sanāktu arī vēl tikai iecerētā strūklaka pretim Latvijas Universitātei ar sarežģītu risinājumu, kur tonnu smaga akmens lode, grieztos uz gliemežvāka.
Abi “Rīgas namu” eksperti pasaules mērogā kā salīdzinājumu Saktas tirdziņam min “Apple” paviljonu Ņujorkā, kas kā stikla kubs iznāk no zemes.
