«Daudzi grib kļūt par kuģa kapteiņiem,» analizējot pēdējo gadu uzņemšanas rezultātus, secina Latvijas Jūras akadēmijas (LJA) rektors Jānis Bērziņš, tāpēc arī šogad studiju programmā Jūras transports –kuģa vadīšana piedzīvota sīva konkurence par iekļūšanu budžetā – septiņi pretendenti uz vienu vietu.
Papildus jau minētajai studiju programmai, kas nodrošina kuģa stūrmaņa kvalifikācijas iegūšanu, LJA var apgūt vēl trīs speciālistes – kuģu mehāniķa un kuģa elektromehāniķa profesiju, var arī izglītoties ostu un kuģošanas vadībā, kas ir krasta specialitāte. Šogad kopumā tika uzņemti 230 reflektanti, no tiem 68 studēs par valsts budžeta līdzekļiem.
Par praksi maksā
LJA realizē arī sešu mēnešu ilgu profesionālās pilnveides izglītības programmu, kas domāta jau strādājošiem jūrniekiem, kuri vēlas celt savu profesionālo latiņu augstāk un ieņemt vadoša virsnieka amatus. Interesentiem ir iespēja stāties arī maģistrantūrā. «Šo iespēju vairāk gan izmanto krastā strādājošie,» teic J. Bērziņš. Lai arī šobrīd pilnvērtīgas darba gaitas jaunie speciālisti var uzsākt tūliņ pēc bakalaura grāda iegūšanas, taču starptautiskā līmenī turpinās diskusija, ka kapteiņiem būs obligāts arī maģistra grāds.
Visas studiju programmas ir profesionālas, tajās iekļauta ir arī prakse, kopsummā 12 mēneši uz kuģa jūrā. Turklāt jaunajiem jūrniekiem prakses laikā tiek piešķirta kabatas nauda – vidēji 500 dolāri mēnesī.
Maldīgi ir uzskatīt, ka jūrniecības nozare saista tikai stiprā dzimuma pārstāvjus, jo aptuveni 20 procenti no studējošajiem kuģa virsnieku studiju programmās ir tieši meitenes. «Viņas, tāpat kā puiši, dodas jūrā. Par kapteini gan vēl neviena nav kļuvusi, jo pēc studijām nereti iestūrē laulības ostā un tad nolemj uzsākt darba gaitas krastā. Bet gadās, ka arī laulības dzīve meitenēm nav šķērslis, lai turpinātu darbu uz kuģa un ieņemtu arvien augstākus amatus. Cik man zināms – viena no mūsu absolventēm ir kļuvusi pat par kapteiņa vecāko palīdzi, kas ir ļoti augts postenis,» ar lepnumu teic J. Bērziņš.
Kuģa virsnieki – liels deficīts
Rektors piebilst, ka gandrīz visi absolventi savu profesionālo darbību un karjeru veido apgūtajā specialitātē. «Tas arī nav nekāds pārsteigums – atalgojums ir gana motivējošs: pavisam jauns un vēl maz pieredzējis kuģa virsnieks saņem 4000 dolāru mēnesī, bet pēc 5–10 gadiem algas līmenis var paaugstināties pat piecas reizes, arī darbu atrast nav problemātiski. Šobrīd pasaulē trūkst 40 tūkstoši kuģu virsnieku, tāpēc šiem speciālistiem darbu atrast ir viegli. Nedaudz sarežģītāka situācija ir ostu un kuģniecības vadības speciālistiem, kas nolēmuši palikt Latvijā. Šeit darba piedāvājums konkrētajā jomā nav ļoti plašs. Tā kā viņiem 4. kurss paiet ārvalstīs, proti, viņi piedalās studentu apmaiņas programmā Erasmus un dodas uz kādu no 19 sadraudzības ārvalstu augstskolām, daži studenti paliek tur uz pastāvīgu dzīvi,» uzsver J. Bērziņš, piebilstot – tā kā pēc ostu un kuģniecības vadības speciālistiem pieprasījums Latvijā nav ļoti liels, ik gadu vairāk par vienu studentu grupu šajā profesijā neveido. Šogad izglītošanās ceļu minētajā specialitātē uzsāks 24 studenti. Atbilstoši akadēmijas iespējām tiek komplektētas pārējās grupas – četras kuģu vadītājiem, trīs – mehāniķiem, divas – elektromehāniķiem.
«Tiesa, jārēķinās, ka ne visi studijas pabeigs. Tāpēc ir jāmācās. Ne jau pienākuma pēc, bet tāpēc, ka tas interesē. Matemātika, fizika, valodas – tie ir studiju kursi, kuros ir jābūt labām zināšanām, un tas palīdz bruģēt ceļu uz sekmīgu karjeru. Diemžēl bieži vien vidusskolu absolventiem, kas iestājas pie mums, matemātika un fizika ir lielākie klupšanas akmeņi. Nesekmība šajos priekšmetos ir arī galvenais iemesls studenta atskaitīšanai no akadēmijas.»
Modernizē laboratorijas
Ikviens grib studēt modernās auditorijās, praktiskās zināšanas apgūt mūsdienīgās laboratorijās. Nesen noslēdzās akadēmijas infrastruktūras modernizācijas projekts, lai studijas piedāvātu jaunā kvalitātē. Projekta realizācijai tika piesaistīta gan Eiropas nauda, gan LJA līdzfinansējums. Projekta ietvaros ir izveidota, piemēram, Hidraulikas un siltumtehnikas laboratorija, pilnveidota Kuģu mašīntelpas simulatoru laboratorija, izveidota jauna datorklase, mikroelektronikas laboratorija, modernizēts jūras sakaru sistēmas GMDSS simulators. Iegādāta arī studiju informatīvā sistēma, lai akadēmija varētu kvalitatīvāk organizēt studiju procesu, efektīvāk izmantot cilvēku resursus un samazināt administratīvos izdevumus. Tā kā ar nākamo gadu stājas spēkā jaunas starptautiskās prasības kuģa virsnieku sagatavošanā, tai skaitā pirmo reizi tiek reglamentētas prasības kuģu elektromehāniķiem, tāpēc tiek pārstrādāti vai no jauna veidoti vairāki studiju kursi. Tiek domāts arī par ēkas siltināšanu, bet darbi, visticamāk, iesāksies tik nākamajā gadā. Šobrīd līdz apkures sezonas sākšanai ir izvirzīts mērķis nomainīt iekšējo siltumtrasi, tādējādi samazinot siltuma zudumus.