Ušakovam veselības stāvoklis uzlabojas, pārtraukta intensīvā terapija

© f64

Rīgas mēra Nila Ušakova ("Saskaņas centrs") veselības stāvoklis ir uzlabojies, viņam vairs nav nepieciešama intensīvā terapija un vairs nav pievienota mākslīgā niere, pastāstīja mēra pārstāve Anna Kononova.

Ušakova veselības rādītāji uzlabojoties, taču vēl pāris nedēļu Rīgas mēram būs jāuzturas "Charite" klīnikā Berlīnē un pēc tam sekos obligātais rehabilitācijas kurss. Pašlaik vēl neesot zināms, vai tas būs jāiziet klīnikā Berlīnē vai citviet.

Paredzams, ka darbā Rīgas mērs varētu atgriezties jūlijā, piebilda Kononova, kura ir ceļā uz Berlīni un sīkāku informāciju solīja sniegt vēlāk dienas laikā.

Arī Ušakovs ceturtdienas rītā savā "Twitter" kontā raksta, ka viņa veselības stāvoklis ir stabilizējies.

"Esmu atkal apritē! Pagājušajā nedēļā kļuva sliktākas gan analīzes, gan pašsajūta, neko rakstīt negribējās. Pašlaik viss ir stabilizējies.. Mani dažas dienas jau nepieslēdz pie mākslīgās nieres, iespējams, nepieslēgs arī šodien," viņš raksta, piebilstot, ka pēc kāda laika varēšot sākt domāt par rehabilitāciju un mājām.

Viņš arī piebildis, ka iepriekš iecerētais plāns Jāņos iedzert kausu kvasa būs jāīsteno Berlīnē. Tāpat viņš pavēstījis, ka ārstēšanās laikā esot notievējis par desmit kilogramiem.

Jau ziņots, ka Rīgas mērs pēc sabrukšanas "Nordea" Rīgas maratona laikā, piedaloties pusmaratona distancē, ārstējas klīnikā Vācijā.

Berlīnes klīnikā politiķis tika nogādāts 24.maijā, jo pārkaršanas sindroma dēļ bija cietusi viņa iekšējo orgānu sistēma un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārsti ieteica pārvest viņu turpmākai ārstēšanai uz ārzemēm, kur ārstiem ir lielāka pieredze šādu slimību ārstēšanā.

Vēstīts arī, ka Ušakova ārstēšanai uz laiku bija atvērts ziedojumu konts, šim mērķim nedēļas laikā tika saziedoti 180 tūkstoši latu.

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais