Svinot Latvijas Universitātes (LU) deviņdesmit un Rīgas pilsētas Būvvaldes Mērniecības biroja 130 pastāvēšanas gadu jubileju, šodien uz Latvijas Universitātes jumta notika svinīga piemiņas plāksnes atklāšana vēsturiskajam Rīgas ģeodēziskajam nullpunktam.
1879.gadā dibinātas Būvvalde un Mērniecības komisija, kā arī sākta moderna uzmērīšana. Nākamajos gados ierīkoti pirmie ģeodēziskie punkti, izveidoti triangulācijas un nivelēšanas tīkli, uz kā pamata tika sastādīti pilsētas plāni.
Rīgas triangulācijas tīkla ģeodēziskais nullpunkts nostiprināts ar akmens stabu uz Rīgas Politehnikuma - tagadējās LU jumta. Tīkls ietvēra 115 ģeodēziskos punktus, kas izvietojās 45 kvadrātkilometru lielā pilsētas teritorijā.
LU rektors Mārcis Auziņš svinīgajā pasākumā norādīja, ka šim nullpunktam esot dziļi simboliska nozīme, jo neesot iedomājama moderna sabiedrība, kas nebalstās uz precīzām zināšanām un pētniecību. "Šeit sākusies pilsētbūvniecība un simboliski sākas Rīga," teica Auziņš.
Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) arī atzīmēja šī nullpunkta simbolisko nozīmi, kā arī norādīja, ka LU esot jākļūst par augstākās izglītības standartu mūsu valstī.
Piemiņas plāksni ģeodēziskajam nullpunktam atklāja Auziņš un Ušakovs, svinīgi pārgriežot sarkanu lenti.
Pēc tam turpat uz jumta tika atklāts arī LU muzeja dāvināts saules pulkstenis. Tā darbību un precizitāti gan pārbaudīt pasākuma dalībniekiem neizdevās, jo bija apmācies un lija lietus.