Iedzīvotāji trokšņot var, uzņēmēji ne
Rīdziniekiem visvairāk traucē skaļi kaimiņi, taču policisti ir bezspēcīgi ierobežot troksni. Viņi toties drīkst sodīt izklaides vietas īpašnieku, taču ne, piemēram, skaļa suņa saimnieku vai dzīvokļa izīrētāju, kura miteklī notiek ballīte.
Arī zīdaiņa brēkšana naktī netiek klasificēta kā miera traucējums.
Rīgas Pašvaldības policijā (RPP) šā gada astoņos mēnešos lielākais iesniegumu skaits jeb ceturtā daļa no visiem saņemts par miera traucēšanu. RPP priekšnieks Jānis Geduševs informē, ka normatīvie akti pašvaldības policistiem neļauj iekļūt dzīvoklī pret personas gribu, pat ja kaimiņi sūdzas par skaļu uzvedību. "Nemierīgie kaimiņi policistiem neatver durvis un nepārtrauc savas darbības. Policijai nav nekādu tiesību iekļūt dzīvoklī. No izsaucēja tiek pieņemts iesniegums un uzsākta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā. Pārkāpuma pierādīšanai nepieciešamas vairāku personu liecības, bet nakts stundās kaimiņu iztaujāšana ne vienmēr iespējama, tāpēc lietvedība šādās lietās ieilgst," norāda J. Geduševs.
Pašvaldības policijai neesot iespēju vērsties pret izklaides vietu apmeklētājiem, kuri iziet, piemēram, uzpīpēt un skaļi sarunājas. Kad atbrauc policisti, trokšņotāju vairs nav, bet bāra vai naktskluba īpašnieku nevar saukt pie atbildības, jo viņa pienākumos neietilpst nodrošināt klientu klusu uzvedību. Šobrīd pašvaldības policisti nedrīkst saukt pie atbildības arī publiska pasākuma rīkotāju, ja tā norise ir saskaņota Rīgas domē. Pat sūdzības rakstīšana nelīdz. Tiesības pārtraukt skaļu pasākumu ir tikai Valsts policijai. Tāpēc RPP uzdots izstrādāt priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos, kas būtiski palielinātu policijas darbinieku tiesības nodrošināt sabiedrisko kārtību.
RPP, pirmkārt, ir nolēmusi pieprasīt izklaides vietas īpašniekam uzturēt sabiedrisko kārtību arī tuvākajā apkārtnē. "Uzskatu, ka pirms tam vajag apspriesties visām ieinteresētajām pusēm," saka bāra Paldies Dievam, piektdiena ir klāt vecākais bārmenis Gatis Zēmanis. Viņš uzskata, ka šobrīd iedzīvotājs ir aizsargāts, bet uzņēmējs – ne. Pietiek ar vismaz divām privātpersonu sūdzībām, lai RPP komersantu sodītu, jo akustiskā trokšņa mērīšana, izrādās, nav nepieciešama. Savukārt, ja traucē kaimiņu ballīte vai ģimenes skandāls, tad jāraksta iesniegums attiecīgā rajona RPP pārvaldei. Lai vainīgos sodītu, iesniegumā minētie fakti jāapstiprina arī citiem neatkarīgiem lieciniekiem (piemēram, kaimiņiem no blakus dzīvokļa).
Otrkārt, RPP vēlas sodīt dzīvokļa īpašnieku par trokšņošanu tad, ja viņš izīrējis mitekli kādam citam. Treškārt, RPP apsver iespēju noteikt tiesības mērīt trokšņa līmeni ne tikai sertificētām laboratorijām, bet arī kontrolējošām iestādēm. "Jā, pašreiz Pašvaldības policija troksni nemēra," atbild RPP preses pārstāve Inese Tīmane. Kokteiļbāra Cuba Cafe vadītājs Arvis Zēmanis stāsta, ka policisti ierosinājuši viņam izsaukt mērītājus par savu naudu, lai konstatētu, cik ļoti izklaides vieta traucē kaimiņiem. Tas maksātu vismaz simt latu. Starp citu, par savas laboratorijas nepieciešamību RPP sūdzējās jau pirms diviem gadiem. "Policija atzīst, ka nevar noteikt, vai sūdzības ir pamatotas, un soda automātiski. Tas ir pretrunā ar Ministru kabineta noteikumiem, ka mērījumam jābūt," uzsver A. Zēmanis. Viņa bāram uzlikts 500 latu sods, uzņēmējs to pārsūdzējis. "Es radu darba vietas, maksāju nodokļus. Tad lai dome ārpus centra attīsta teritoriju, kur darboties klubiem," viņš ierosina. Cits uzņēmējs neslēpj, ka labāk samaksā sodu reizi gadā nekā strīdas ar iedzīvotājiem vai policistiem.