Brīvostas pārvalde: Rīgā ir Ziemeļeiropā drošākais minerālmēslu pārkraušanas termināls

 
©Mārtiņš Zilgalvis/F64 Photo Agency

Rīgas Brīvostas teritorijā strādā viens specializēts minerālkravu pārkraušanas termināls - SIA "Riga Fertilizer terminal", kas ir Ziemeļeiropā modernākais un drošākais minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgas uzglabāšanas termināls, apauda Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Liene Ozola.

Kā skaidroja ostas pārstāve, terminālis ekspluatācijā nodots 2013.gada beigās un liela daļa līdzekļu investēti tieši apkārtējai videi drošās, starptautiski atzītās un modernās kravu pārkraušanas un uzglabāšanas tehnoloģijās.

Ozola uzsvēra, ka atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai, paaugstinātas bīstamības terminālos Civilās aizsardzības mācības tiek organizētas ne retāk kā reizi gadā, šogad tās plānotas novembrī. Vienlaikus ik mēnesi uzņēmums organizē arī iekšējās mācības saviem operatīvo grupu darbiniekiem.

Rūpējoties par paaugstinātas bīstamības un piesārņojošu kravu aprites risku preventīvu uzraudzību un kontroli, Rīgas ostas uzņēmumiem jāievēro virkne starptautisko organizāciju un Latvijas valsts atbildīgo dienestu pieņemtu drošības prasību un noteikumu. Vieni no tiem - Ministru Kabineta (MK) 2009.gada 15.septembra noteikumi par bīstamo un piesārņojošo kravu apriti un kontroli ostās nosaka, ka darbību veikšanai ar bīstamām kravām, ostas komersantam ir jāsaņem Valsts Vides dienesta (VVD) izsniegta B kategorijas atļauja. Tas nozīmē, ka jebkuras šāda veida kravu uzglabāšana un pārkraušana ostā var notikt tikai ar īpašu VVD saskaņojumu, izvērtējot riskus par uzņēmuma teritorijas un tehnoloģisko procesu atbilstību vides un drošības standartiem.

Minerālmēslu pārkraušanas un uzglabāšanas laikā tiek nepārtraukti kontrolēti un uzraudzīti tehnoloģiskie parametri, kas ietekmē drošu kravas pārvietošanu un glabāšanu. Termināli regulāri pārbauda valsts institūcijas atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Galvenās prasības paredz, ka kravas pieņemšanas laikā tiek kontrolēta tīrība un drošība (temperatūra), pārkraušanas procesā - tehnoloģisko līniju tehniskā stāvokļa kontrole, pieļaujamo darbības parametru kontrole un sajaukšanās novēršana, bet uzglabāšanas procesā - temperatūras kontrole un kvalitātes uzraudzība.

Amonija nitrātu saturošu minerālmēslu ražošanas procesā tiek sagatavoti tā, lai tiem būtu augsta detonācijas pretestība. "Riga Fertilizer terminal" pārkraujamajiem amonija nitrātu saturošajiem minerālmēsliem mēslošanas līdzekļa ražotājs veic detonācijas testu, kuru izturot tiek gūts apliecinājums, ka produktam ir augsta detonācijas pretestība. Pirms katra kravas sūtījuma piegādes tiek saņemts konkrētas kravas partijas detonācijas sertifikāts. Bez detonācijas sertifikāta kravas pieņemšana ir aizliegta.

Tehnoloģiskā drošuma pārvaldības jautājumi tiek regulāru pārskatīti, izvērtējot izmaiņas tehnoloģijā un tehnoloģiskajās iekārtās, darbinieku atbildībās, riska novērtējumos un riska samazināšanas pasākumu plāna īstenošanu. Pārskates rezultātā tiek pieņemti lēmumi par tālākiem uzlabojumiem risku pārvaldībā.

Bīstamo un piesārņojošo kravu aprites uzraudzību veic Latvijas Jūras administrācija (LJA), kas pārrauga šo kravu aprites noteikumu ievērošanu, kā arī veic pārbaudes uz kuģiem. Savukārt kravu kontrolei ostas teritorijā, pārbaudot kravu uzglabāšanas apjomus, iepakojumus, segregāciju un ugunsdrošības prasību ievērošanu, no Rīgas Brīvostas pārvaldes puses norīkots ostas inspektors un ugunsdrošības inspektors, kuri regulāri, bet ne retāk kā reizi četros mēnešos pārbauda bīstamo un piesārņojošo kravu apriti ostas uzņēmumos. Ja tiek konstatēti pārkāpumi, kas varētu apdraudēt drošu kravu apriti, tehnoloģiskais process tiek pārtraukts līdz trūkumu novēršanai, par to informējot VVD un LJA.

Kā skaidroja Ozola, Rīgas ostā darbojas Ārkārtas situāciju novēršanas plāns, kas nosaka visu iesaistīto pušu sadarbību un rīcību ārkārtas situāciju gadījumos. Tas sniedz vadlīnijas un rekomendācijas kuģiem, ostas termināliem un atbildīgajiem ostas dienestiem, kā arī citām drošības struktūrām par rīcību ārkārtas situāciju gadījumos ostā.

Tāpat katrā ostas terminālī ir izstrādāts arī individuālais Ostas iekārtas aizsardzības plāns, par kura izpildi atbildīgs ostas iekārtas aizsardzības virsnieks. Lai pārliecinātos par visu iesaistīto pušu sagatavotību aizsardzības plānos paredzēto pasākumu veikšanai, regulāri tiek organizētas drošības mācības un treniņi ar termināļu, Rīgas brīvostas pārvaldes struktūrvienību un valsts operatīvo dienestu - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD), VVD un citu, piedalīšanos, dabā izspēlējot dažādas paaugstināta riska situācijas un dienestu rīcību to gadījumā.

Ozola norādīja, ka šodien, lai klātienē pārrunātu drošības noteikumu ievērošanu un secinājumus pēc vakardienas nelaimes Beirūtā, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps kopā Rīgas brīvostas pārvaldnieku Ansi Zeltiņu apmeklēja "Riga Fertilizer terminal" un un tikās ar uzņēmuma vadību.

Ar "Riga Fertilizer terminal" pārstāvjiem aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies sazināties.

Ventspils brīvostā sprādzienbīstamu minerālmēslu kravas pēdējos trīs gados nav pārkrautas, un tuvākajā laikā to arī nav plānots darīt, aģentūrai LETA pauda Ventspils brīvostas pārstāve Inga Ieviņa.

Viņa skaidroja, ka vienīgais terminālis ostā, kam ir B kategorijas atļauja veikt amonija nitrātu saturošu piesārņojošo minerālmēslu pārkraušanu, ir "Kālija parks", kas šādas kravas nav pārkrāvis jau trīs gadus. Turklāt nav plānots, ka tas varētu notikt.

Šādu minerālmēslu uzglabāšanas atļaujas "Kālija parkam" nav.

Vienīgais minerālmēslu veids, ko pārkrauj Ventspils brīvostā ir nitroamofoss, bet tas neesot sprādzienbīstams, pastāstīja Ieviņa.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) atbilstoši savai kompetencei regulāri pārbauda paaugstinātas bīstamības objektus, tostarp, amonija nitrātu saturošu minerālmēslu glabātājus, taču pēdējos gados būtiski pārkāpumi nav konstatēti, aģentūrai LETA pastāstīja VUGD preses pārstāve Agrita Vītola.

Saskaņā ar likumu paaugstinātas bīstamības objekts ir ēkas vai inženierbūves, kuras tiek izmantotas saimnieciskā vai citā veidā, kas saistīts ar enerģijas ražošanu un uzkrāšanu, elektromagnētisko starojumu, ugunsnedrošu, sprādzienbīstamu, bīstamu ķīmisku vielu un maisījumu, bīstamo atkritumu, augu karantīnas organismu, bioloģiski aktīvu un radioaktīvu vielu, kodolmateriālu un to atkritumu pārstrādi, apstrādi, ražošanu, lietošanu, uzglabāšanu un transportēšanu.

Paaugstinātas bīstamības objekta noteikšanai ir attiecīgi kritēriji un katram objektam piešķir konkrētu kategoriju.

VUGD kopā ar Valsts vides dienestu un citām institūcijām reizi gadā veic paaugstinātas bīstamības objektu kompleksās pārbaudes. Piemēram, minerālmēslu pārkraušanas un uzglabāšanas nozares uzņēmumā "Riga fertilizer terminal" pēdējā pārbaude bija 2019.gada martā. Toreiz pārbaudē šajā uzņēmumā konstatētas organizatoriska rakstura nepilnības, kuras nerada apdraudējumu, skaidroja Vītola.

Vītola stāstīja, ka ne retāk kā reiz trijos gados paaugstinātas bīstamības objekti sadarbībā ar VUGD organizē praktiskās mācības. Piemēram, jau minētajā SIA "Riga fertilizer terminal" mācības ir plānotas arī šogad.

Vītola arī atgādināja, ka atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem minēto objektu īpašnieks vai tiesiskais valdītājs sagatavo, saskaņo ar VUGD un apstiprina paaugstinātas bīstamības objekta civilās aizsardzības plānu.

Plānu paaugstinātas bīstamības objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs apstiprina ne retāk kā reizi četros gados.

Arī Valsts drošības dienestā (VDD) aģentūrai LETA apstiprināja, ka dienests regulāri apseko kritiskās infrastruktūras objektus, tajā skaitā uzņēmumus, kuru teritorijā tiek uzglabātas sprādzienbīstamas vielas. Dienests regulāri sadarbojas ar šo objektu pārstāvjiem.

Regulāri pārbaudot šādos nozīmīgos objektos ieviestos preventīvos drošības pasākumus un ārkārtas situācijām sagatavotos rīcības plānus, VDD arī sniedz rekomendācijas fiziskās drošības pasākumu pilnveidošanai, lai pēc iespējas samazinātu iespējamos drošības riskus.

VDD arī apliecināja, ka dienests turpina sekot līdzi notikumu attīstībai saistībā ar Libānas galvaspilsētā Beirūtā notikušo sprādzienu. Patlaban VDD rīcībā nav informācijas par sprādziena iemesliem, tomēr VDD uzsver, ka šim notikumam nav tiešas ietekmes uz drošības situāciju Latvijā vai Eiropā.

Kā ziņots, Libānas galvaspilsētā Beirūtā otrdien eksplodējušas 2750 tonnas lauksaimniecības mēslojuma amonija nitrāta, kas sešus gadus glabājās kādā ostas noliktavā.

Sprādzienos Beirūtas ostā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 100 cilvēki un aptuveni 4000 ievainoti, bet vēl 100 pazuduši bez vēsts. Sprādzieni notika ostas rajonā. Otrais sprādziens raidīja debesīs milzīgu oranžu ugunsbumbu, kurai sekoja triecienvilnis, kas izpostīja ostu un ēkas tās apkārtnē, izsitot ēku logus vairāku kilometru attālumā.