Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (LZP) valsts noslēpuma pielaides nesaņemšanas gadījumā rīkosies atbilstoši likumam un ar nekādu abstrakciju nenodarbosies, aģentūrai LETA norādīja politiķis.
Vaicāts par savām izredzēm saņemt obligāto pielaidi, Truksnis atbildēja, ka viņš neko nevērtējot. Procesu par personas atbilstību pielaides piešķiršanai veic attiecīgās iestādes, tās vērtē un dod savu atzinumu, viņš uzsvēra.
"Rīkosimies atbilstoši likumam un kā mūs konsultē, vai nekonsultē kā nu kurā reizē - Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija. Tad jau lemsim un atvadīsimies, ja būs jāatvadās. Es domāju, ka veselais saprāts uzvarēs, jo no pēdējiem 15 gadiem 12 gadus esmu bijis domes priekšsēdētājs un nezinu, kas varētu kādu milzīgi satraukt," uzsvēra Truksnis.
Politiķis arī apliecināja, ka sodāmība viņam ir dzēsta, turklāt tolaik viņam inkriminēts mazāk smags nodarījums, par kuru viņš jau sen samaksājis naudas sodu. Inkriminētais nodarījums esot par notikumiem, kas norisinājušies jau pirms vairākām vēlēšanām. "Lai attiecīgās institūcijas vērtē. Kāds būs viņu lēmums, tā arī attiecīgi rīkosimies," uzsvēra Truksnis.
Runājot par pirmajiem veicamajiem darbiem jaunajā domē, Truksnis norādīja, ka pirmkārt jāsāk darbs pie attīstības plāna. Tāpat jāturpina sāktie projekti un jāgatavojas nākamajiem projektiem. Jāturpina arī darbs pie skolu tīklu sakārtošanas un pilsētas infrastruktūras uzlabošanas, viņš teica.
Potenciālo vietnieku vārdus Truksnis šodien nevēlējas nosaukt. Atbilstoši nolikumam tie būšot divi un viņi tiks ievēlēti 4.jūlijā.
Runājot par koalīcijas stabilitāti, Truksnis atbildēja, ka viņam šis ir kārtējais sasaukums un jūrmalnieki vēlēšanās ir pauduši savu gribu - viņi vēlas saglabāt uzņemto kursu pilsētas attīstībā, līdz ar to deputātiem ir jāpilda tautas griba.
Jau ziņots, ka spēkā stājušies grozījumi Pašvaldību likumā, kas pēc šī gada vietvaru vēlēšanām paredz pienākumu pielaidei valsts noslēpumam pieteikt arī pašvaldību vadītājus un viņu vietniekus. Tas jāizdara ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc viņu ievēlēšanas amatā.
Pašvaldību vadītāji gan automātiski nezaudēs amatu, ja pielaide viņiem netiks piešķirta. Grozījumu izskatīšanas diskusijās tika norādīts - ja pašvaldību vadītājs nesaņemtu pielaidi, to varētu vērtēt un nepieciešamības gadījumā par kādu rīcību lemt gan pašvaldības dome, gan Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija un ministrs.
Tagad Valsts drošības dienestam (VDD) būs jāsāk vērtēt jaunievēlēto domes priekšsēdētāju un viņu vietnieku atbilstību speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam saņemšanai.
Dienests vērš uzmanību, ka jebkura speciālās atļaujas pretendenta izvērtēšana notiek likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktajā termiņā - personas pārbaudes termiņš ir trīs mēneši, taču, ja objektīvu iemeslu dēļ šajā termiņā personas vispusīgu izvērtēšanu nav iespējams pabeigt, dienests pārbaudi var pagarināt vēl par trim mēnešiem, par to paziņojot personai.
"VDD pārbaudes gaitā iegūst un analizē plašu informācijas kopumu, lai vispusīgi izvērtētu speciālās atļaujas pretendenta uzticamību un gatavību nosargāt valsts noslēpumu, kā arī atbilstību visiem likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktajiem kritērijiem," klāsta dienests.
Pārbaudes gaitā tiek padziļināti vērtēta personas līdzšinējā darbība, kā arī kontaktpersonu loks, uzsver dienestā.
Biežākie iemesli pārbaudes termiņa pagarināšanai ir plašs izvērtējamās informācijas apjoms, apgrūtināta ziņu ieguve par noteiktiem personas dzīves posmiem, piemēram, uzturēšanās periodiem ārvalstīs, kā arī pārbaudē konstatēti riska faktori, kuru izvērtēšanai nepieciešams papildu laiks.