Rīgā netīrīs sniegu un nestādīs puķes
Nākamgad Rīgas pašvaldības budžets plānots par 20 procentiem mazāks nekā šogad. Tas nozīmē, ka prognozētie ieņēmumi nokritīs 2004. gada līmenī, proti, būs 352,3 miljoni latu.
Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) sola sociālos pabalstus neaiztikt, kaut arī visām pašvaldības sturktūrvienībām jāsamazina izdevumi un gaidāma darbinieku atlaišana.
Struktūrvienībām uzdots sagatavot budžeta priekšlikumus, paredzot 20 procentu samazinājumu, taču jau tagad vairākas no tām šo nosacījumu ir pārkāpušas. Satiksmes departaments (SD) nav spējis iekļauties tam atvēlētā finanšu limita rāmjos un aprēķinājis par 3 miljoniem latu lielākus tēriņus. 2010. gadā SD būtu nepieciešama 11 miljonu latu liela pašvaldības dotācija. Ja to saņems, tad sabiedriskais transports kursēs, bet pieturvietas tiks uzkoptas retāk, jo naudas visam nepietikšot. Ja dotāciju nepiešķirs, tad pat maģistrālās ielas ziemā netikšot tīrītas un kaisītas. Plānots, ka pilsētas tiltu, satiksmes pārvadu, gājēju tuneļu, krastmalu un metāla barjeru uzturēšanas programmai finansējumu samazinās par 41 procentu no nepieciešamā līdzekļu apjoma, tāpēc 2010. gadā SD veiks tikai avārijas darbus, bet vasarā uz tiltiem sētnieki nestrādās un zaļās zonas nekops. Pilsētas lietus ūdens kanalizācijas uzturēšanai turpmāk būs par 60 procentiem mazāk naudas. Tuneļos ir samazināts tirdzniecības vietu skaits, tātad arī plānoto ieņēmumu nākamgad būs mazāk. Aplēsts, ka 2010. gadā ieņēmumi par nomu un reklāmu samazināsies par 20 747 latiem, salīdzinot ar šo gadu.
No rāmjiem izlēcis arī Pilsētas attīstības departaments, kurš savu nākamā gada budžetu vēlētos redzēt 1,92 miljonus latu lielu, savukārt Finanšu departaments noteicis, ka tam jābūt 1,32 miljoniem latu. Komunālais departaments (KD) izrēķinājis, ka nākamgad papildus vajadzēs 0,9 miljonus latu kapsētu uzturēšanai un komunālo maksājumu veikšanai pašvaldības dzīvokļiem, tāpēc atļautajos 2,55 miljonos latu KD iekļauties nespēj. Visticamāk, izskatot budžeta projektus, tiks koriģēti KD plāni, piemēram, papeļu likvidēšanai pieprasītie 30 000 latu gadā. Šiem mērķiem pēdējos gados naudas bijis maz. Arī nākamais nebūs izņēmums. Arī Rīgas Būvvalde nākamā gada budžetā pieprasījusi 1,55 miljonus latu atļauto 1,18 miljonu latu vietā, jo ir samazināts darbinieku skaits, bet funkciju un uzdevumu apjoms ir palielinājies, jo Būvvaldei pievienota Apstādījumu inspekcija.
Kaut arī pašvaldības aģentūra Rīgas dārzi un parki plānojusi gūt ieņēmumus, piemēram, no Saktas puķu tirdziņa nomas, ieņēmumiem par biļešu tirdzniecību sabiedriskajā tualetē Esplanādē (5220 latu), kā arī 397 046 latus no maksas pakalpojumiem, aģentūras izdevumi lēšami 1,2 miljonos latu. Starp citu, piecu sabiedrisko tualešu apsaimniekošanas izdevumi ir 50 000 latu gadā. Skaidrs, ka arī no krāšņām puķu dobēm nākamajā pavasarī un vasarā Rīgā vajadzēs atteikties.
Par spīti krīzei, Finanšu un administrācijas lietu komitejas deputāti ir atbalstījuši vairākus projektus par kopējo summu 470 000 latu. Tiesa, šie tēriņi vēl jāakceptē domes prezidijam. Piemēram, 180 000 latu piešķirs no pilsētas infrastruktūras fonda Akmens tilta dekoratīvo apgaismes balstu rekonstrukcijai. Balsti vairs neatbilst lietošanas prasībām un apdraud gājēju un braucēju drošību. Lielāko summu – 325 000 latu – plānots piešķirt Grēcinieku ielas rekonstrukcijai, lai varētu turpināt Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla veidošanu. Vakarbuļļu peldvietas labiekārtošanai pieprasīti 32 029 lati, bet Latviešu strēlnieku laukuma detālplānojuma izstrādes pabeigšanai – 57 903 lati.