Zemās grīdas tramvajs pēc pusotra gada varētu kursēt arī uz Mežaparku, intervijā aģentūrai LETA pieļāva pašvaldības sabiedriskā transporta uzņēmuma SIA "Rīgas satiksme" valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens.
Patlaban zemās grīdas tramvajs kursē projekta pirmajā posmā - 6.tramvaja maršrutā no Radio ielas līdz Juglai, kurā veikti nepieciešamie infrastruktūras pielāgojumi. Pirmā posma gaitā paredzēts šo maršrutu pagarināt līdz Ausekļa ielai un Berģiem, termiņš paredzēts līdz 2013.gadam.
"Pašreiz izskatās, ka mēs zemās grīdas tramvajus varētu pirmajā etapā, pieķerot arī no otrā etapa, palaist 11.maršrutā, jo darbu un izmaksu apjoms pirmajā posmā uz šodienu ir samazinājies un mēs varētu to nodrošināt," sacīja Bemhens.
Pēc Bemhena teiktā, 11.tramvaja maršruta pielāgošanai zemās grīdas tramvajiem jāveic projektēšana, pēc tam kontakttīklu pārbūves un celtniecības darbi. "Nu, plus mīnus pusotrs gads," šādu ieviešanas laiku prognozēja "Rīgas satiksmes" vadītājs.
Bemhens atzina, ka vajadzētu pārbūvēt K.Barona un Matīsa ielas krustojumā esošās sliedes, kaut gan sliktākajā gadījumā zemās grīdas tramvajs varot iegriezties arī pa šo rādiusu. "Piemēram, 5.depo teritorijā rādiuss ir mazāks un tramvajs tīri fiziski var to izdarīt, bet labs tas krustojums nav. Turklāt tā vietas pārbūve saistīta ar apakšzemes komunikāciju pārcelšanu, un vēl tāds īsts risinājums nav atrasts."
Projekta pirmā posma realizācijas gaitā ir izdevies veikt tramvaju līnijas modernizāciju atbilstoši zemās grīdas tramvaja tehniskajiem parametriem un rast tādus tehniskos risinājumus, un izbūvēt tādu kontakttīkla konstrukciju, kas ir ļāvis sākt tā ekspluatāciju 6.tramvaja maršrutā "Radio iela-Jugla-apgriešanās loks".
Lai veicinātu sabiedriskā transporta pieejamību un uzlabotu pasažieru pārvadājumu kvalitāti, projekta pirmā posma realizācijas procesā tika izvirzīti un atbalstīti priekšlikumi par tramvaja maršruta pagarināšanu abos virzienos - līdz Ausekļa ielai un Berģiem pie Jaunciema gatves un Brīvības gatves krustojuma.
Projekta realizācijas laikā, ņemot vērā, ka maršruts skar pilsētas vēsturiskā centra teritoriju, ir izvirzītas īpašas prasības esošo pieturvietu pārbūvei - projektēšanai un būvniecībai, kas tika skatīts un akceptēts arī Pilsētas attīstības komitejas sēdē. Būs jāizbūvē septiņas jaunas pieturvietas.
Kā ziņots, Rīgā patlaban piegādāts viens zemās grīdas tramvajs, kas tika atvests marta beigās un pēc divu mēnešu izmēģināšanas jūnija sākumā sāka pārvadāt pasažierus. Nākamie Čehijas rūpnīcā "Škoda" ražotie zemās grīdas tramvaji Rīgā tiks piegādāti septembrī, aģentūrai LETA pastāstīja "Rīgas satiksmes" preses sekretārs Viktors Zaķis.
Nākamie trīs zemās grīdas tramvaji tiks piegādāti septembra beigās. Pēc tam pa četriem tramvajiem plānots piegādāt oktobrī, novembrī, decembrī un janvārī. Kopā tiks piegādāti 20 tramvaji.
Zaķis pieļāva, ka nākamajiem tramvajiem pārbaudes laiks varētu būt īsāks nekā pirmajam tramvajam.
Tramvaja ietilpība ir 300 pasažieri, tas ir 31,64 metrus garš un pilnībā aizvieto iepriekš izmantotās divu vagonu sakabes. Tramvajs ir veidots no trīs savstarpēji savienotām sekcijām, pa kurām pasažieri var pārvietoties visā tā garumā. Tas ir aprīkots ar invalīdu paceļamo platformu, kā arī tam ir iebūvētas speciālas gaisa vēdināšanas un kondicionēšanas iekārtas.
"Rīgas satiksme" plāno būvēt jaunu cehu zemās grīdas tramvajiem. Lai varētu veikt tramvaja apkopi līdz apkopes ceha izbūvei, pagaidām pielāgotas 5.tramvaju depo esošās elektrotransporta darbnīcu telpas un teritorija.
Pirmos 20 zemās grīdas tramvajus Rīgai par 52 miljoniem eiro (36,4 miljoniem latu) piegādās uzņēmums "Škoda Transportation s.r.o.".
Pirmie jaunie tramvaji pārvadās pasažierus 6.tramvaja maršrutā Radio iela-Jugla. Tie aizstās savu laiku nokalpojušos un jau vienreiz renovētos tramvajus.
Zemās grīdas tramvaju projektu Rīgā pirms dižķibekles bija paredzēts realizēt līdz 2032.gadam septiņos posmos. Sākotnēji bija plānots, ka projekta realizācijai būs nepieciešami aptuveni 500 miljoni latu, bet vairāki speciālisti norādīja, ka izmaksas varētu būt daudz lielākas.
2008.gada vidū "Nordea", "SEB banka" un "Swedbank" piešķīra sindicēto aizdevumu "Rīgas satiksmei" infrastruktūras modernizācijai un tramvaju iegādei 142,2 miljonu eiro (99,4 miljonu latu) apmērā.
Biznesa žurnāla "Kapitāls", "IBS Prudentia" un biržas "NASDAQ OMX Riga" 2009.gada pētījumā "101 vērtīgākais Latvijas uzņēmums" "Rīgas satiksme" ar uzņēmuma vērtību vērtību 201,29 miljoni latu ierindojas 11.vietā. 2008.gada pētījumā "Rīgas satiksme" ar uzņēmuma vērtību 111 miljoni latu ierindojās 21.vietā, bet 2007.gada pētījumā uzņēmums ar vērtību 99,24 miljoni latu bija 27.vietā.