Zeltiņš: Rīgas osta nav ne politiska skatuve, ne cirka izrāde
Rīgas osta nav ne politiska skatuve, ne cirka izrāde - tā ir saimnieciska struktūra, kurai jārūpējas, lai stividori un privātās kompānijas, kuras tās teritorijā strādā, to spētu darīt pēc iespējas labāk un virziens caur Rīgas ostu kravu pārvadātājiem būtu pēc iespējas konkurētspējīgāks, intervijā pauda Rīgas brīvostas jaunais pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.
Taujāts, vai plāno strādāt pie pārvaldes publiskā tēla uzlabošanas, ņemot vērā plašu rezonansi izraisījušās domstarpības ar Valsts kontroli un Konkurences padomi, viņš atzīmēja, ka Rīgas osta ir lielākā Latvijā un arī Baltijas valstīs, bet sabiedriskā viedokļa fons ir diezgan uzpūsts un pārspīlēts.
"Tam ir dažādi iemesli un argumenti. Bet pēc būtības osta ir saimnieciska struktūra. Tā nav ne politiska skatuve, ne cirka izrāde. Ostai ir jārūpējas, lai stividori un privātās kompānijas, kuras tās teritorijā strādā, to spētu darīt pēc iespējas labāk un virziens caur Rīgas ostu kravu pārvadātājiem būtu pēc iespējas konkurētspējīgāks. Tas ir mūsu pamata mērķis. Savukārt, piesaistot pēc iespējas labākus stividorus, mēs varēsim celt arī kravu apgrozījumu ostā. Viss cits ir tikai fons!" uzsvēra Zeltiņš.
Vienlaikus viņš atzīmēja, ka ostai neapšaubāmi jādarbojas likumu robežās un sabiedrības interesēs. "Savukārt attiecībā uz pieminētajiem dažādu valsts institūciju atzinumiem, atmetot politisko fonu, ir jāsaka viņiem paldies. Nav jau tā, ka viss sarakstītais būtu tikai labs, vai tikai slikts, bet tur ir daudz praktisku lietu. Ostā saistībā ar iepriekšējo Valsts kontroles atzinumu daudzas lietas jau ir izdarītas, un tas nav mans nopelns. No savas puses es varu solīt, ka satikšos gan ar Konkurences padomes, gan Valsts kontroles vadību, lai saprastu viņu šī brīža skatījumu uz Rīgas brīvostas darbu. Es neredzu nekādas problēmas, kādēļ mums nevarētu būt dialogs. Vienlaikus manā skatījumā ostai pēc iespējas mazāk būtu jāatrodas uz mediju skatuves, jo mūsu pamata būtība ir nodrošināt, lai saimniecība, kura mums ir uzticēta, darbotos pēc iespējas labāk," klāstīja ostas pārvaldnieks.
Zeltiņš gan atzina, ka bijusi virkne politisko spēku, kuriem kontekstā ar Saeimas vai pašvaldību vēlēšanām viens no galvenajiem saukļiem bija "Noņemt [iepriekšējo Rīgas brīvostas pārvaldnieku Leonīdu] Loginovu!" vai "Apgriezt ostu otrādi!".
"Taču tur izpalika tas, ka kaut ko attīstām vai kaut ko izdarām labāk. Ņemot vērā, ka mēs atrodamies galvaspilsētā, šī nianse kaut kādā mērā noteikti paliks. Taču no savas puses es centīšos, lai šis fons ir pēc iespējas mazāks. Regulējumā attiecībā uz Latvijas ostām nekas nav mainījies, un skaidrs, ka ostas valdi veido pašvaldības un valsts deleģēti pārstāvji. Līdz ar to neizbēgami gan iepriekš, gan tagad tur ir sava politikas deva. Taču pēc sava diezgan ilgā apstiprināšanas procesa es varu teikt - lai gan valdē ir dažādu politisko spēku pārstāvji, viņi cenšas ostas jautājumiem pieiet saimnieciski. Es ceru, ka šāda pieeja saglabāsies arī turpmāk. Līdz ko ostas jautājumiem pieiet politiski, tas saimniecisko attīstību noteikti nesekmē," skaidroja Zeltiņš.
Rīgas brīvosta pēc pārkrauto kravu apmēra un apkalpoto pasažieru skaita ir lielākā osta Latvijā. Ostā pakalpojumus sniedz 194 ostā strādājošie privātie komersanti, tostarp 35 stividoruzņēmumi (kravu termināļi).