Šā gada septiņu mēnešu rezultāti liecina, ka Rīgas brīvostā šogad kopumā apstrādāts teju 20 miljoni tonnu dažādu kravu, kas gan ir par 5,8% mazāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā, bet vienlaikus par 4,4% labāks rādītājs, nekā prognozēts, sastādot šā gada budžetu. Intervija ar Rīgas brīvostas pārvades valdes priekšsēdētāju, Rīgas vicemēru Andri Ameriku.
- Jau pieņemot šā gada budžetu, tika prognozēts kravu apgrozījuma kritums ap 10% apmērā pret iepriekšējo gadu. Vismaz šā gada pirmās puses dati rāda labāku ainu par prognozēto. Kur meklējams cēlonis šim faktam?
- Ir skaidrs, ka pasaules ģeopolitiskie notikumi ietekmē tranzīta plūsmu ne tikai Rīgas ostā, bet daudz plašākā reģionā. Ilgtermiņā grūti prognozēt, cik ilgas un iespaidīgas būs ekonomiskās sankcijas un to atstātais iespaids uz kravu plūsmu. Es varu pateikt tikai vienu, ko jau vairākkārt esmu atkārtojis: Rīgas brīvostas priekšrocība ir tās multifunkcionalitāte, jo tas dod mums iespēju piedāvāt dažādu kravu pārkraušanu, tādējādi samazinot riskus, ja mainās kādu kravu veidu konjunktūra pasaules tirgos vai to ietekmē citi faktori. Gan iepriekšējais, gan šis gads to apliecina, jo, neskatoties uz to, ka par 33,8% attiecībā pret iepriekšējo gadu ir samazinājies lejamkravu apjoms, Rīgas ostas kopējais kravu apgrozījums ir sarucis tikai par 5,8%. Tas nozīmē, ka citos segmentos un atsevišķās kravu grupās ir ievērojams pieaugums. Piemēram, ģenerālkravu segmentā apgrozījums pieaudzis par 11,5%, bet beramkravu segmentā par 1,6%. Beramkravu segmenta ogļu kravu grupa palielinājusies par 5,1%. Runājot par Krievijas kravām, piebildīšu, ka Uralhim izveidotais terminālis Fertilizer Riga strādā ar pilnu jaudu un stabili.
Ņemot vērā, ka naftas produktu pārkraušanas apjomi ir kritušies līdz iespējami zemākajam līmenim, tas dod pamatu domāt, ka arī gadu noslēgsim ar līdzīgu rezultātu - respektīvi, kravu kritums būs ap 6% pret iepriekšējo gadu.
- Ko uzņēmēji saka par ogļu kravām? Vai ir līgumi un kravas būs arī nākotnē?
- Uzņēmēji nevar neko citu pateikt, kā vien to, ka līgumi ir noslēgti vairākiem gadiem uz priekšu. Taču, ja mēs skatāmies plašāk, tad mana pārliecība ir, ka ogļu kravas pasaulē būs aktuālas vēl vismaz tuvākos desmit gadus, jo daudzās Eiropas valstīs, tostarp Vācijā un Spānijā, tiek attīstīta elektroenerģijas ražošana termoelektrocentrālēs, kur kā kurināmais tiek izmantotas ogles. Tāpēc varam rēķināties, ka pasaules tirgus konjunktūrā ogles saglabās savu nozīmību.
Jautājums vairāk ir par to, vai nenotiks tāpat kā ar naftas produktiem, kuru pārkraušanu Krievija tagad realizē caur savām ostām. Krievija šobrīd ir investējusi ostu attīstībā, tajā skaitā Baltijas jūras ostās - Ustjlugā, Pēterburgā un Primorskā, kur ir akcentēta naftas produktu pārkraušana. Viennozīmīgi, ka tas ir politisks lēmums un nereti uz vilcienu sastāvu izkraušanu nākas gaidīt nedēļu un divas. Mēs savu piedāvājumu paturam spēkā un sakām: kad jums apniks gaidīt, laipni gaidīti Rīgas ostā. Arī attiecībā uz ogļu pārkraušanu, mums ir jārēķinās, ka Ustjluga tiek pozicionēta kā Kuzbasa ogļu galvenā pārkraušanas osta. Taču, rēķinoties ar ievērojamo ogļu apjomu, es domāju, ka Krievijas ostas ar to galā netiks. Krievija ir ieinteresēta pārdot pēc iespējas vairāk.
- Mēs nepavisam nevaram paļauties tikai uz Krievijas oglēm. Vai ir veikti vēl kādi mājasdarbi, lai kopējā situācija ne tikai nepasliktinātos, bet arī uzlabotos?
- Mēs priecājamies, ka BULK terminālis ir uzbūvējis jaunas noliktavas, faktiski elevatoru, kurā izmantojot mūsdienīgas tehnoloģijas, pakāpeniski attīsta labības produktu pārvadājumus. Perspektīvā tikai BULK terminālis vien plāno apstrādāt vairāk nekā miljons tonnu graudu, kas ievākti galvenokārt Latvijas laukos, kā arī Lietuvā un Igaunijā. Šobrīd, pēc divu mēnešu darba, viņi ir apstrādājuši 50 tūkstošus tonnu. Piebildīšu, ka labības produkti Rīgas ostā ieņem arvien nozīmīgāku vietu ne tikai šā gada kontekstā, bet jau iepriekšējos gados. Piemēram, 2015. gadā kopumā tika apstrādāts 1,05 miljoni tonnu labības, bet 2016. gadā jau 1,3 miljoni tonnu. Savukārt šā gada pirmajos septiņos mēnešos jau teju pusmiljons tonnu. Turklāt jāņem vērā, ka ražas sezona ir tikko sākusies.
- Vēl pirms dažiem gadiem mēs priecājāmies, ka konteineru kravu apjoms pieaug lēnām, bet stabili - apmēram par 3-4% gadā. Pagājušajā gadā konteinerizēto kravu apjoms palielinājās par 6,2% pret 2015. gadu, bet šā gada pirmajos septiņos mēnešos pieaudzis vēl par 14,3% pret 2016. gada sākuma rādītājiem. Kas veicina tik ātru konteineru kravu apjoma pieaugumu?
- Es jau daudzus gadus esmu skandinājis, ka konteineri ir pārvadājumu nākotne, kas šobrīd piepildās dzīvē ne tikai Rīgas ostā, bet visā pasaulē. Piebildīšu, ka tieši šis kravu veids ir viens no ekonomiski izdevīgākajiem un dod lielāko pienesumu. Šajā jomā čakli strādā Baltic Container terminal un Universālais terminālis. Šogad sasniegtie rādītāji ir tiešām ļoti labi.
Mēs daudz runājam un domājam par Ķīnas konteineru kravu piesaisti, bet šajā gadījumā kravu pieaugums nav saistīts ar Ķīnas kravām, kas vēl ir tikai nākotnes iecere. Turklāt Ķīnas kravu piesaistes kontekstā mums ir jāapzinās, ka Rīgai ir ļoti grūti konkurēt ar šobrīd lielāko loģistikas centru Eiropā - Dīsburgu, kurai ir attiecīgi līgumi ar Ķīnas tranzīta struktūrām. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Ķīnā ir apvienotas divas konteineru pārvadātāju kompānijas un faktiski izveidots viens monopoluzņēmums, kas veic visus Ķīnas konteineru kravu pārvadājumus. Nav nekāds kara noslēpums, ka Dīsburgai ir ciešas attiecības arī ar Baltkrievijas loģistikas centru Lielais akmens - cik mums ir zināms, tad Dīsburgas loģistikas centra vadība ir arī Lielā akmens padomes locekļi un sniedz padomus arī Ķīnas prezidentam. No Latvijas puses, konteineru kravu piesaistē no Ķīnas aktīvi strādā LDz Loģistika. Tas, vai izdosies izveidot tā saukto Zīda ceļa Dzintara pagriezienu, mēs redzēsim apmēram pēc pusgada.
- Lai piesaistītu Rīgas brīvostai Ķīnas konteinerizētās kravas, brīvostas pārvalde piedalījās arī Kazahstānā notiekošajā izstādē Expo 2017 Astanā. Vai ir rezultāti?
- Kā jau teicu, to mēs redzēsim pēc pusgada. Mēs piedāvājām sadarbību ar Kazahstānu ne tikai konteineru pārvadājumu jomā, bet arī savas ostas iespējas, jo Kazahstāna ir bagāta valsts, kam ir, ko pārdot ārvalstu tirgos, sākot no naftas produktiem, līdz pat metālam. Šobrīd Kazahstānas uzņēmēji izvērtē iespējas Rīgas ostā attīstīt savu kravu termināli. Bez šaubām mūsu konkurenti ir arī Klaipēdas osta. Mums ir jārēķinās arī ar Eiropas un Krievijas attiecībām. Jaunās ASV noteiktās sankcijas pret Krieviju nepatīk arī Eiropai, jo tiek ietekmēti vairāki nākotnes perspektīvie procesi.
- Šogad Rīgā ir netipiski daudz kruīzu kuģu. Par šo tēmu jau runājām iepriekšējā intervijā vasaras sākumā, kas vairāk bija tādā kā cerību un vēlmju izteiksmē. Tagad ir vasaras otra puse - kā piepildās cerības ne tikai uz kruīzu pasažieru skaitu, bet arī Tallink prāmju līniju?
- Visnotaļ pozitīvi. Pilnā mērā ir attaisnojies Tallink pieņemtais lēmums prāmju līnijā atjaunot arī otru prāmi, nodrošinot prāmju satiksmi starp Rīgu un Stokholmu katru dienu. Tallink ietvaros pasažieru skaits attiecībā pret iepriekšējo gadu ir pieaudzis par 45% jeb teju 150 tūkstošiem pasažieru, šā gada septiņos mēnešos apkalpojot 484 151. Vienlaikus palielinājies ro/ro kravu apjoms, kas cieši saistāms ar Tallink, jo Pasažieru terminālī kravu apjoms pieaudzis par 50 procentiem.
Vienlaikus par 33% palielinājies kruīzu pasažieru skaits, sasniedzot 57 779 pasažierus. Tas ir spilgts apliecinājums, ka mūsu ostas un Rīgas pilsētas mārketinga politika ir pareiza. Tas nav vienas dienas un viena gada darba nopelns, bet gan ļoti ilgs un rūpīgi pārdomāts ieguldījums. Svarīga ir ostas un pilsētas sadarbība, jo Rīgas reklāmas kampaņas rezultātā interese par Rīgu un Latviju kopumā ir augusi. Tie nav tikai vārdi, jo mēs katrs varam izteikt kādus emocionālus un vispārinātus secinājumus, šajā gadījumā vārdus apliecina rezultāti. Gribu uzsvērt, ka palielinās vidēji dārgo kruīzu īpatsvars, kas nozīmē, ka Rīgā ierodas daudz pietiekami labi situētu ceļotāju, kuri likumsakarīgi arī atstāj vairāk naudas.
- Ar ko Rīgas osta pārsteigs pilsētas svētkos?
- Te būtu jāsaliek pareizi akcenti - mūsu uzdevums nav vienreiz radīt ko grandiozu un pārsteidzošu, bet gan noturēt salīdzinoši augstu uzlikto latiņu. Pilsētas svētkos noritēs vairāk nekā 50 dažādu pasākumu, kas piesaistīs ļoti dažādu publiku, sākot no ielu muzikantiem, līdz Krastu mačiem un seno burinieku ierašanos. Cilvēkiem patīk kuģi, tāpēc šogad Rīgā uz svētkiem Baltic Sail 2017 festivāla ietvaros ieradīsies senie buru kuģi. Cik man zināms, tad šie buru kuģi piedāvās ne tikai bezmaksas apskati, bet arī vizināšanos pa Daugavu un, iespējams, arī Rīgas līci.
Rīga un osta ir vienotas - turklāt mēs uzskatām, ka pilsētas sākums ir tieši osta, tāpēc esam pieņēmuši, ka osta ir gadu vecāka par pilsētu. Mēs visi kopā veidojam savu pilsētu un savu valsti. Es vēlētos, lai šie svētki vēlreiz atgādina par mūsu piederību Rīgai un Latvijai, lai tie rada kopības sajūtu un prieku gan rīdziniekiem, gan pilsētas viesiem.