Rīgas centrā vajadzētu norakt dzelzceļa uzbērumu un izveidot milzīgu satiksmes kompleksu ar lielām komerciālām platībām, norāda arhitekti.
Rīgas pilsētas arhitektu kolēģija vakar iepazinās ar arhitektu biroju "SZK un partneri" un "Treimanis un sabiedrotie" izstrādāto vīziju Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas areāla attīstībai.
Arhitekti iesaka norakt dzelzceļa valni, atbrīvojot lielas platības zem dzelzceļa un nojaucot mākslīgo robežu starp Vecrīgu un Maskavas forštati.
Vīzijā paredzēta arī milzīga satiksmes kompleksa izveidošana, kurā būtu savienota autoosta, dzelzceļa stacija un pilsētas sabiedriskā transporta mezgls.
Pēc arhitektu domām, kompleksā vajadzētu izveidot gājēju pasāžas ar tirdzniecības funkcijām. Virs Centrālās stacijas sliedēm plānots izveidot pārsegumu divu stāvu augstumā. Plašas telpas būtu gan zem, gan virs sliedēm.
Kā norādīja viens no vīzijas izstrādātājiem, arhitekts Andis Sīlis, šāda kompleksa izveidošana dotu daudz lielāku publisko telpu, jaunas komerciālās telpas vairāk nekā 13 hektāru platībā, kā arī stāvvietas līdz 2000 automašīnām.
Sīlis arī atzina, ka sākotnēji iecerētā intermodālā satiksmes mezgla izveidošana pašreizējā rūpniecības preču tirgus vietā nebūtu veiksmīga, jo attālumi esot par lielu. Šo sabiedriskā transporta mezglu vīzijā paredzēts izvietot zem dzelzceļa sliedēm posmā starp Elizabetes un Dzirnavu ielu. Satiksmes infrastruktūras uzlabošanai būtu nepieciešams arī izveidot Zemgales tiltu.
Paredzēts arī atvieglot gājēju kustību no Vecrīgas uz Centrāltirgu, samazinot satiksmes plūsmu 13.janvāra ielā.
Arhitekts uzsvēra, ka pilsēta viena pati šāda mēroga projektu nevarētu "pacelt", tāpēc jāpievērš liela uzmanība iespējām izveidot komerciālas platības un piesaistīt privātos investorus. "Drūzma varētu būt interesanta no komerciālā viedokļa, šī varētu būt "visgaršīgākā" vieta tirdzniecībai," sacīja Sīlis.
Par projektu interesi izrādījusi kompānija "Linstow", kurai jau ir ievērojamas tirdzniecības platības Centrālajā stacijā. Tāpat interese bijusi arī no citu attīstītāju puses. "Kādam visas puses jāsaliek pie galda, un tad jau kaut kas sāks veidoties," norādīja arhitekts.
Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC) atzina, ka šī ideja esot pievilcīga un interesanta, piebilstot, ka to vajadzētu attīstīt kopā ar Torņakalna attīstības projektu.
Pēc Dolgopolova domām, šis grandiozais projekts būtu "jāsadala gabaliņos" un jāpiedāvā investoriem, jo ""Linstow" viens to nepavilks".
Pilsētas galvenais arhitekts Jānis Dripe šo ideju vērtēja pozitīvi un atzina, ka "šī ir unikāla iespēja apvienot pilsētu".
Kolēģijas locekļi atzina, ka šāda projekta realizācija nez vai būs ātra, jo nepieciešams ieguldīt milzīgus līdzekļus, tāpat daudz ko darīt pagaidām neļauj normatīvie akti, piemēram, par būvniecību aizsargjoslās.
Arhitektu kolēģija nolēma, ka attīstības vīzijas virziens un telpiskais veidols ir akceptējams. Tālākām darbībām jāapzina nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, lai varētu realizēt šo projektu. Kolēģija vēlētos redzēt labu koordinācijas mehānismu un potenciālo investoru pārstāvību.
Kā ziņots, Rīgas vicemērs Ainars Šlersers (LPP/LC) norādījis, ka Rīgas Centrāltirgus attīstības plāni tiks veidoti kompleksi ar Rīgas autoostu un Centrālo dzelzceļa staciju.
Viņš uzsvēra, ka nākotnē ir plānots Centrālo dzelzceļa staciju veidot kā slēgta tipa staciju, lai peroni nebūtu atvērti, bet tirgus saglabās savas pamatfunkcijas, vienīgi tirdzniecībai ir jābūt orientētai uz Latvijas ražotāju produkciju.
Šlesers uzskata, ka gaļas un piena paviljonos nākotnē būtu jātirgo tikai Latvijas produkcija. Vienīgais kompromiss varētu būt zivju, dārzeņu un augļu paviljoni, kur būtu iespējama arī importētās produkcijas tirdzniecība, jo tikai Latvijas produktu tirdzniecību visa gada garumā nodrošināt būtu ļoti grūti.
Tirgus rekonstrukciju varētu sākt jau nākamgad. Daļu paviljonu uz rekonstrukcijas laiku slēgs, bet tirgus darbība rekonstrukcijas laikā netiks apturēta, sacīja Šlesers, norādot, ka nākotnē plānots tirgu padarīt pievilcīgāku arī tūristiem un pilsētas visiem.
Savukārt tā dēvētā uteņa tirgotājus neviens no tirgus prom nedzīšot, bet viņiem tikšot piedāvātas vai nu alternatīvas tirdzniecības vietas, vai viņi varēs darbu turpināt kādā no jaunizveidotajām tirdzniecības vietām, piemēram, "Lido" atpūtas kompleksā, sacīja Šlesers, norādot, ka sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma "Lido" īpašnieks Gunārs Ķirsons tikšanās laikā esot piekritis izveidot "Lido" atpūtas kompleksu.
Par kopējo investīciju apjomu Šlesers pagaidām nemācēja atbildēt, vien norādīja, ka tas vēl tiks aprēķināts, bet projekta attīstībai tikšot izmantots privātās un publiskās partnerības princips.
Savukārt Rīgas pilsētas arhitekts Jānis Dripe norādīja, ka Rīgas Centrāltirgus attīstības projekts ir veidots tā, lai saglabātu pilsētas vēsturisko daļu un padarītu to estētiski pievilcīgāku un funkcionālāku.
Dripe skaidroja, ka kopējās projekta izmaksas varētu būt vairāki miljardi latu, tomēr tā attīstība ir plānota vairākos posmos, piesaistot privāto investoru līdzekļus.