Leonīds Loginovs: ir jāuzņemas atbildība par skaļi izteiktiem viedokļiem

Šā gada 4. janvārī tika pasludināts pilnībā attaisnojošs Zemgales priekšpilsētas tiesas spriedums lietā pret Rīgas brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu un viņa vietnieku Aigaru Pečaku, kuri tika vainoti par Rīgas brīvostas pārvaldes it kā veiktajiem ziedojumiem Liepājas Jūrniecības koledžai un Fukušimas traģēdijā cietušajiem, kā arī par prēmiju izmaksu brīvostas darbiniekiem periodā, kad likums to nepieļāva.

Saruna ar Rīgas brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu.

- Tiesa pirmajā instancē ir beigusies, bet sabiedrībā vēl arvien virmo kaislības - tiek proponēts, ka tiesa nav bijusi objektīva un jūs vienalga ir jānotiesā. Vai pašam šāds tiesas lēmums bija pārsteigums?

- Būtu absurdi, ja tiesa būtu lēmusi citādi, tāpēc attaisnojošs spriedums ir tikai loģisks un pārsteiguma momenta man nav. Visas trīs epizodes, kurās tiku vainots, ir vienkārši smieklīgas un ar jurisprudenci nesaistītas.

Pats absurdākais ir pieprasītais sods. Es vēl varētu saprast aizliegumu strādāt atbildīgos amatos, jo to nevēlas konkurenti, bet tas, ka jāmaksā sods valstij un pašvaldībai, ir pilnīgi nesaprotami. Atgādināšu, ka Rīgas brīvostas pārvalde nav valsts budžeta iestāde un ar nodokļu maksātāju naudu tai nav nekāda sakara. Tie ir brīvostas saimnieciskās darbības rezultātā iegūti līdzekļi! Arī tad, ja pieņemam, ka notikusi brīvostas līdzekļu nelietderīga izmantošana, loģiska būtu prasība atmaksāt naudu Rīgas brīvostas pārvaldei.

- Tad no kurienes radās šādi apvainojumi, tiesa un sabiedrības attieksme?

- Es uzskatu, ka visa sākums ir Valsts kontroles darbinieku nekvalitatīvs darbs un absurdi, neprofesionāli un tendenciozi slēdzieni. Atgādināšu, ka sākotnēji Valsts kontroles pārstāvji publiski paziņoja, ka Rīgas brīvosta ir izsaimniekojusi 41 miljonu latu. Vienlaikus līdz prokuratūrai un tiesai nonāca tikai trīs iepriekš minētās epizodes par salīdzinoši nelielu summu. Mēs redzam Valsts kontroles vadītājas teatrālo uzstāšanos masu medijos, bet rezultātā izrādās, ka apvainojumi, kuri tiek pateikti skaļi no Valsts kontroles puses, visbiežāk ir nepamatoti. Turklāt arī paši kontroles darbinieki paziņo, ka tas ir tikai viņu personīgais viedoklis.

Gribas atzīmēt, ka Valsts kontrole nav vienīgā iestāde, kas auditē mūsu darbību lietderību un likumību, - to ik gadu dara starptautiskās auditu kompānijas, kuras nevienu gadu nav saskatījušas kādas nelikumības vai nelietderīgu līdzekļu izlietošanu Rīgas brīvostā.

Es neesmu pret kontroli, dokumentu izpēti un visu pārējo, kas raksturo kādas struktūras darbības likumību, bet to nevar darīt tik pavirši. Es saprotu, ka dažiem cilvēkiem ir milzīgas personīgās ambīcijas, bet nedrīkst tās apmierināt ar neprofesionāla darba rezultātā iegūtu informāciju un tendencioziem paziņojumiem.

- Paskaidrojiet no savas puses: kur un kā tika radīts viedoklis par nelikumīgu ziedojumu Liepājas Jūrniecības koledžai?

- Tas ir vienkārši smieklīgi, jo Rīgas brīvosta Jūrniecības koledžai, kas ir valsts iestāde, uz līguma pamata pārskaitīja naudu, pretī saņemot brīvostas darbinieku apmācību un citus pakalpojumus. Svarīgi ir saprast, ka par Rīgas brīvostas pārvaldes Liepājas Jūrniecības koledžai pārskaitītajiem līdzekļiem iegādātās iekārtas faktiski ir valsts īpašums, jo, kā jau teicu, nauda tika ieskaitīta Valsts kasē, kas administrē koledžas kontu. Sanāk, ka man valstij jāmaksā sods par to, ka pārskaitīju valstij naudu. Manuprāt, par šo lietu varētu rakstīt grāmatu Acīmredzamais neticamais.

- Kas īsti bija ar ziedojumu Fukušimas traģēdijā cietušajiem?

- Faktiski mēs naudu neieskaitījām kādā konkrētā Fukušimas ostas kontā, bet gan pārskaitījām Starptautiskajai ostu asociācijai, kas tālāk to novirzīja kā palīdzību cietušajiem kolēģiem Japānā. Savukārt Latvijas valdība Fukušimas traģēdijā cietušajiem ziedoja 100 tūkstošus. Vai šajā gadījumā ir pamats apsūdzēt mani personīgi par nelietderīgi izlietotiem Rīgas brīvostas līdzekļiem?

Nauda no Rīgas brīvostas tiek pārskaitīta ne tikai Starptautiskajai ostu asociācijai, bet arī Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas padomei un vēl vairākām institūcijām un struktūrām dažādu mērķu sasniegšanai. Arī pēc 11. septembra traģēdijas, kad tika uzspridzināts Pasaules tirdzniecības centrs, kurā atradās arī Ņujorkas ostas pārvalde, Rīgas brīvosta sniedza savu atbalstu Ņujorkas kolēģiem. Atzīmēšu, ka Fukušimas atbalstam ostas pārvalde pārskaitīja tikai dažus tūkstošus, taču šos dažus tūkstošus Valsts kontrole uzskatīja par ziedojumu, ko tolaik nedrīkstēja darīt ostas pārvalde. Tajā pašā laikā Valsts kontrole neuzskatīja par nelietderīgi izmantotiem Pekinā rīkotās izstādes World Expo 2010 Latvijas paviljona iekārtošanai ziedotos 500 tūkstošus latu, uzstādot vertikālo vēja tuneli. Mūsuprāt, tā tiešām ir vējā izmesta nauda.

- Kā ar tām prēmijām?

- Tas ir kronis visam! Atcerēsimies, kāpēc tika ieviesti prēmiju izmaksu ierobežojumi. Tas bija laikā, kad par 1 eiro Latvijas valdība iegādājās Parex banku - faktiski tās parādus. Tādējādi valsts budžets zaudēja 1,12 miljardus eiro. Līdz ar to valsts budžetā radās milzīgs caurums - pietrūka naudas ne tikai prēmiju, bet pat algu izmaksai valsts struktūrās. Lēmums par algu apmēra un prēmiju ierobežojumiem, manuprāt, tika uzrakstīts ļoti neprofesionāli, jo to attiecināja uz visām publiskajām struktūrām - bez izņēmumiem. Būtībā tām iestādēm, kuras neizmanto valsts budžetu, tostarp Rīgas brīvostas pārvaldei, ierobežojumus nevajadzēja noteikt, jo, samazinoties naudas apritei valsts ekonomikā, samazinās ieņēmumi valsts budžetā no ienākumu nodokļa, no PVN un tamlīdzīgi. Neesmu pārliecināts, ka ierobežojumus vajadzēja uzlikt arī valsts budžeta iestādēm. Domāju, ka tas ir lielākais stulbums, ko valdība tobrīd varēja izdarīt.

Runājot konkrēti par Rīgas brīvostu, pateikšu, ka 2009. gadā mēs saviem darbiniekiem, pamatojoties uz iepriekš minētajiem ierobežojumiem, neizmaksājām 900 tūkstošus, kaut arī ostas ekonomiskā situācija to atļāva. Faktiski 900 tūkstoši eiro tika izņemti no valsts ekonomikas. Kopumā šī summa sastādīja 18% ietaupījumu no paredzētajām algu un prēmiju izmaksām, kaut arī likumā bija noteikts, ka ietaupījumam jābūt 15% robežās. Sanāk, ka mani apsūdz par to, ka ietaupīju vairāk, nekā likums pieprasīja. Pilnīgs absurds. Turklāt vēlreiz atgādināšu - Rīgas brīvostas pārvalde nav valsts budžeta iestāde, ko nekādi nespēj saprast arī vairāki Valsts kontroles darbinieki.

- Vētra par Rīgas brīvostas darbību ir sacelta nopietna. Vai šie skaļie apvainojumi nav atstājuši iespaidu arī uz ostas kopējo darbību?

- Protams, tas nav palicis bez sekām, jo osta ir starptautiska struktūra, kuras darbam seko visi esošie un potenciālie sadarbības partneri, tajā skaitā ārvalstu konsulātu darbinieki. Ja tiek izteikti skaļi apvainojumi, ka ostā strādā zagļi un bandīti, tad ārvalstu sadarbības partneri sāk skatīties ar aizdomām un piebremzē kopējo projektu attīstību. Mūsu stividori sūdzas, ka viņu sadarbības partneri zvana un uzdod jautājumus, kas īsti notiek Rīgas ostā, - vai tā ir droša un vērsta uz sadarbību?

Nedrīkst skaļi kliegt par nepierādītām noziedzīgām darbībām, izsakot pieņēmumus, viedokļus un versijas par tik nozīmīgām struktūrām valsts ekonomikā kā ostas. Arī medijos redzu, ka vēl arvien ir pieejamas ziņas par smagos noziegumos apsūdzēto Rīgas brīvostas pārvaldnieku, bet ziņu par attaisnojošo spriedumu faktiski nav. Vien maziem burtiem, kaut kur cita starpā tiek pieminēts. Visi stividori, kravu īpašnieki, vēstnieki taču to redz, analizē un domā. Personīgi saņēmu satrauktus zvanus no Baltkrievijas konsulāta ar jautājumu: kas īsti notiek? Viņiem ir svarīgi to zināt un saprast, jo attīstības stadijā ir vairāki projekti, kas būtu izdevīgi mūsu valstīm. Līdzīgi ir arī ar citu valstu potenciālajiem sadarbības partneriem.

Mani pārsteidz prezidenta, valdības, policijas un citu atbildīgo institūciju vienaldzīgā attieksme pret notiekošajiem procesiem. Jau gadiem Latvijā tiek kultivēta negatīva attieksme citam pret citu, kā rezultātā tiek radīts slikts tēls par Latvijas valsti un tās iedzīvotājiem. Vienlaikus mēs brīnāmies, ka Latvijas iedzīvotāji izceļo un sarūk investīciju apjomi. Cilvēki vairs netic savai valstij. Es uzskatu, ka katram beidzot ir jāsāk atbildēt par savu darbu, tajā skaitā Valsts kontroles darbiniekiem.