Būvvalde Rīgā liek nekavējoties pārtraukt kādas ēkas ekspluatāciju

Sliktā ēkas tehniskā stāvokļa dēļ Rīgas pilsētas būvvalde pieņēmusi lēmumu nekavējoties pārtraukt ēkas Altonavas ielā 19 ekspluatāciju un līdz 15.februārim veikt ēkas konservāciju, aģentūru LETA informēja būvvaldes pārstāve Ilze Žūka.

Minētais īpašums ir divstāvu koka ēka, kurā izvietoti vairāki dzīvokļi. Ēka celta 1900.gadā.

Žūka skaidroja, ka, pamatojoties uz sertificētā būvspeciālista Aivara Mauriņa sagatavoto ēkas tehniskās apsekošanas atzinumu, būvvalde ir uzdevusi ēkas kopīpašniekiem nekavējoties pārtraukt ēkas ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai, kā arī līdz nākamā gada 15.februārim veikt ēkas konservāciju, izstrādājot un iesniedzot būvvaldē atbilstošu būvniecības dokumentāciju.

Būvspeciālists atzinis, ka ēka nav derīga turpmākai ekspluatācijai un atsevišķi būves elementi ir avārijas stāvoklī, skaidroja Žūka. Piemēram, kā neapmierinošs vērtēts pamatu tehniskais stāvoklis, nesošo sienu un pārsedžu tehniskais stāvoklis, kā arī starpstāvu pārsegumu tehniskais stāvoklis. Atzinumā eksperts arī norādījis veicamos pasākumus, lai nodrošinātu ēkas drošu turpmāko ekspluatāciju.

Žūka skaidroja, ka konkrētajā gadījumā būvvalde nav pieņēmusi lēmumu par fizisku personu izlikšanu no īpašuma, bet ir aizliegta ēkas ekspluatācija līdz bīstamības novēršanai, lai mazinātu iespējamos iedzīvotāju un sabiedrības apdraudējuma riskus.

"Lēmums par tūlītēju ekspluatācijas pārtraukšanu ir pieņemts tikai un vienīgi ēkas iedzīvotāju un sabiedrības interesēs, lai izvairītos no iespējamajiem bīstamības riskiem. Turklāt ekspluatācijas aizliegums attiecas tikai uz to periodu, kamēr tiek novērsta eksperta norādītā bīstamība. Īpašumtiesības šajā gadījumā netiek skartas," uzsvēra Žūka.

Viņa arī pauda, ka kopš 2014.gada likumdevējs būvvaldei ir noteicis pienākumu gadījumos, kad īpašnieki paši nereaģē, aizliegt ēkas ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai, ja konstatēta būves bīstamība, ko konkrētajā gadījumā apliecina eksperta slēdziens.

Turklāt viņa norādīja, ka būvvalde šādus aktus par ekspluatācijas pilnīgu vai daļēju pārtraukšanu pašlaik ir pieņēmusi par 35 ēkām, no kurām daļa bīstamību jau ir novērsušas, un ir atsākta to droša ekspluatācija.

Pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) pārstāve Santa Vaļuma aģentūrai LETA norādīja, ka dzīvojamā māja Altonavas ielā 19 ir celta 1900.gadā un tās ekspluatācijas termiņš ir pārsniegts jau vairāk nekā divas reizes. Mājai ir nepieciešami apjomīgi plānveida remontdarbi, viņa uzsvēra.

Viņa stāstīja, ka 2014.gada 20.februārī mājas iedzīvotāji iesniedza RNP iesniegumu, kurā uzsvēra, ka atsakās no visiem plānotajiem remontdarbiem. Tomēr, ņemot vērā ēkas tehnisko stāvokli, RNP speciālisti pērn 7.decembrī sasauca mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, uz kuru ieradās tikai viens dzīvokļa īpašnieks, kas pārstāvēja divus dzīvokļu īpašumus, savukārt četru dzīvokļu īpašnieki neieradās uz kopsapulci, lai saņemtu informāciju par savu dzīvojamo māju, kā arī nepiedalījās kopības lēmuma pieņemšanā.

Pašreiz gan, pamatojoties uz ēkas tehniskās apsekošanas atzinumu, mājas dzīvokļu īpašnieki veido uzkrājumu avārijas situācijas novēršanai. Kopumā ēkas tāmes remontdarbu kopsavilkumā 2017.gadam piedāvāti septiņi plānveida remontdarbi, kurus primāri nepieciešams veikt mājai, tajā skaitā arī pārseguma remonts starp stāviem, jumta seguma nomaiņa un sausās tualetes bedres remonts.

Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem mājas pārvaldnieks var veikt tos plānveida remontdarbus, kuriem mājas kopīpašnieki nodrošina nepieciešamo finansējumu. Mājai pietiekama uzkrājuma visu nepieciešamo darbu izpildei nav, skaidroja RNP pārstāve.

Turklāt viņa norādīja, ka dzīvojamās mājas iedzīvotāji ir labiekārtojuši savus dzīvokļus, izbūvējot kanalizācijas sistēmas, nesaskaņojot darbus ne ar Rīgas pilsētas būvvaldi, ne ar mājas pārvaldnieku. Apsekojot ēku jau 2015.gadā, konstatētas nelegālas pārbūves pazīmes. Ēkai nav pilsētas kanalizācijas sistēmas, līdz ar to kanalizācijas ūdens no mājas tiek novadīts sausās tualetes bedrē. Kad ēka tika būvēta 1900.gadā, tā netika paredzēta tādam kanalizācijas apjomam, kā tas ir pašreiz, un palielinātās kanalizācijas ūdeņu slodzes rezultātā mājas iedzīvotāji veicina ēkas pamatu konstrukciju izskalošanos.

Ņemot vērā Rīgas pilsētas būvvaldes paziņojumu kopīpašniekiem, RNP sasauks dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, lai mājas kopīpašnieki pieņemtu lēmumu par ēkas remontu un bīstamības novēršanu.

Tikmēr uzmanību situācijai jau pievērsusi Rīgas domes opozīcija. Partijas "Vienotība" Rīgas domes deputātu frakcijas referents Edgars Ikstens aģentūru LETA informēja, ka deputāti Nils Josts (V) un Valdis Gavars (V) ir iesnieguši pieprasījumu nākamās domes Mājokļu un vides komitejas sēdes darba kārtībā iekļaut jautājumu par minētās ēkas stāvokli, tā uzlabošanas iespējām un RNP paveikto ēkā.

Deputāti arī pauž, ka Rīgas pilsētas būvvalde gatavojoties izlikt uz ielas sievieti kopā ar slimu mammu un nepilngadīgu dēlu. Deputāti vēlas noskaidrot, vai ir likumīgi pieprasīt dzīvokļa īpašniecei, kurai nav komunālo maksājumu parādu, pamest savu privātīpašumu, ko RNP un Rīgas pilsētas būvvalde ir darījuši līdz šim un darīs turpmāk, lai drošības situāciju uzlabotu, un ko pašvaldība var darīt, lai ēkas dzīvokļu īpašniekiem nav jākļūst par bezpajumtniekiem. Tāpat deputāti vēlas noskaidrot, cik ēkās Rīgā līdzīga situācija var izveidoties tuvākajā laikā.