Rīgas dome (RD) izskata iespēju ierobežot lombardu darbību, taču pret to iebilst Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Tomēr, kā apliecina RD Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā, pašvaldība par savu iniciatīvu ir informējusi Ekonomikas ministriju, kas izteikusi gatavību izskatīt ierosinājumus.
"Domes juridiskie dienesti jau izstrādā šos priekšlikumus. Garumā nevilksim. Iespējams, nākamajā komitejas sēdē tie jau būs piedāvāti izskatīšanai," Neatkarīgajai apliecina Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas vadītāja preses sekretārs Viktors Daugmalis. Par lombardu darbības ierobežošanu kopīgā sanāksmē vienojās jau minētās domes komitejas vadītājs Dainis Turlais, Pašvaldības policijas priekšnieks Jānis Geduševs, Valsts policijas priekšnieka vietnieks, Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Ints Ķuzis, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Normunds Vilnītis un Ekonomikas ministrijas pārstāve Linda Duntava.
Latvijas normatīvo aktu sistēmā pašlaik nav paredzēts specifisks regulējums lombardu darbībai, tie netiek speciāli uzraudzīti un kontrolēti. Nav noslēpums, ka lombardus iekārto tiešā spēļu zāļu tuvumā, bet, piemēram, Čaka un K. Barona ielas to sākumposmā ir kā nosētas ar dažāda kalibra lombardiem. Vairāki no tiem strādā visu diennakti. Nav zināms pat precīzs lombardu skaits Rīgā – pēc vieniem datiem, tādu ir 200, pēc citiem – 170. Apspriedes dalībnieki konstatēja vispārzināmus faktus: lombardos no narkomāniem un azartspēļu atkarīgajiem uzpērk zagtas mantas, bet netiek veikta to reģistrācija, uzskaite, terminēta glabāšana un oficiāla realizācija, netiek gatavotas atskaites un maksāti nodokļi, kontroles sistēmas trūkums ļauj lombardus izmantot naudas atmazgāšanai. No Pašvaldības policijas 115 apsekotajiem lombardiem nevienā nav konstatēta videonovērošana.
D. Turlais ierosināja lombardus padarīt par akciju sabiedrībām, lai tiem varētu piemērot attiecīgos uzraudzības mehānismus, kā arī aizliegt strādāt naktīs. "Ja šie priekšlikumi negūs vajadzīgo atbalstu Ekonomikas ministrijā, tad virzīsim Saeimā caur frakcijām," norāda V. Daugmalis.
Tomēr FKTK iebilst, ka lombardi nav bankas, lai to darbību regulētu ar Kredītiestāžu likuma starpniecību. Turklāt lombardi lielākoties rīkojas tikai ar savu kapitālu, bet nepiesaista to no sabiedrības, kā bankas vai citas kredītiestādes. FKTK ierosina izskatīt iespēju lombardus licencēt konkrētai pašvaldībai, izstrādājot savus noteikumus un prasības.