Lielākā daļa komersantu, kuru darbībā saskatāmas lombardu pazīmes, ir uzskatāmi par slēptās kreditēšanas veicējiem, un šo pārkāpumu konstatēšanai un novēršanai ir nepieciešama pastiprināta tirgus uzraudzība, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Evita Urpena.
Pēc EM domām, lombarda darbības pazīmes ir saskatāmas komisijas veikalu, atpakaļpirkumu veikalu darbībā, kā arī līdzīgu pakalpojumu sniegšanas vietās, kurās tiek slēgti komisijas līgumi, glabājuma līgumi, pirkšanas un pārdošanas līgumi ar atpakaļpirkuma vai atteikuma tiesībām patērētājam, kā arī līgumi par lietas glabāšanu, remontu, tīrīšanu un līdzīgiem pakalpojumiem ar kreditēšanas līgumiem raksturīgiem elementiem.
Patlaban nelicencēto kreditoru uzraudzībā ir iesaistīts gan Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), gan valsts un pašvaldību policija, gan arī Valsts ieņēmumu dienests.
"EM ir politikas veidošanas iestāde, līdz ar to ministrija uzraudzības procesā piedalās tikai pastarpināti, sniedzot tiesību aktu skaidrojumus un rūpējoties par to, lai uzraudzības iestādēm būtu nepieciešamās pilnvaras un resursi nelegālās kreditēšanas izskaušanai," atzina Urpena.
Pēc ministrijas rīcībā esošās informācijas, pret vairākiem uzņēmumiem, kuru darbībā ir atkārtoti konstatēta patērētāju kreditēšana bez licences, ir ierosinātas krimināllietas. Katrs gadījums tiek vērtēts individuāli, jo uzraudzības iestāžu mērķis nav vērsties pret komersantiem, kas tiešām piedāvā klasiskus komisijas veikala pakalpojumus atbilstoši Civillikumā noteiktajam.
Urpena arī atgādināja, ka līdz šā gada 31.decembrim EM ir jāiesniedz Ministru kabinetā ziņojums par situāciju saistībā ar nelicencēto nebanku kreditoru darbību 2012.gadā, iekļaujot tajā informāciju par uzraudzības iestāžu darbības rezultātiem un pieņemtajiem lēmumiem. "Tiklīdz iepriekš minētā informācija būs apkopota, varēsim sniegt detalizētāku informāciju par uzraudzības iestāžu darba rezultātiem," teica Urpena.
Savukārt EM parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis (RP) biznesa portālam "Nozare.lv" atzina, ka būtu jāpaaugstina sods par lombardu darbību veikšanu bez licences no patlaban maksimāli noteiktajiem 3000 līdz 10 000 latu, lai tas būtu samērojams ar licences maksu un aizdevējiem nebūtu tik liels kārdinājums izvairīties no tās pirkšanas.
Tāpat, pēc Ķirša domām, būtu jāpiešķir tiesības PTAC sodīt pārkāpējus.
"Patlaban protokolus par pārkāpumiem jau tāpat sastāda PTAC, tad tos pārsūta uz Valsts ieņēmumu dienestu, kur tad attiecīgi arī tiek pieņemts lēmums par sodu. Tomēr pēc tam vēl šo lēmumu var pārsūdzēt ģenerāldirektoram, un tikai tad tas nonāk tiesā. Proti, ir ļoti gara lēmumu pieņemšanas procedūra, kas kavē operatīvu cīņu ar pagrīdes lombardiem," uzskata EM parlamentārais sekretārs.
Ķirsis arī pieļauj, ka atsevišķus pārkāpumus varētu ļaut konstatēt un piemērot sodu arī pašvaldību policijai. Tiesa, runa tādā gadījumā varētu būt tikai par pašiem vienkāršākajiem pārkāpumiem, kas attiecas uz personas apliecinošu dokumentu nepārbaudīšanu un tamlīdzīgām lietām.
Ar licencēto kreditoru sarakstu var iepazīties PTAC mājaslapā vai informāciju iegūt, zvanot uz PTAC konsultāciju tālruni. EM aicina patērētājus būt uzmanīgiem, izvēloties kredīta devēju, un pārliecināties, ka kredīta devējs ir saņēmis licenci un attiecīgi arī izgājis detalizētu PTAC pārbaudi attiecībā uz patērētāju tiesību aizsardzības aktu ievērošanu. Ja rodas aizdomas par to, ka kreditēšana notiek bez licences, patērētāji ir aicināti informēt PTAC.
Jau ziņots, ka Saeimas deputāti vakar, 22.novembrī, konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā, ar kuriem iecerēts noteikt, ka lombardiem sods par darbību bez speciālās atļaujas, kreditējot patērētāju, būs līdz 10 000 latu.
