Pēc Ministru kabineta (MK) Noteikumu par patērētāja kreditēšanu pieņemšanas oficiāli lombardi Latvijā nedrīkst strādāt ilgāk par pulksten 20, turklāt tiem, kuri izsniedz kredītu pret ķīlu, jāizņem licence.
Kaut arī MK notikumi tika pārveidoti, lai lombardu saimniecību sakārtotu, tā kļuvusi daudz nejēdzīgāka, uzskata Rīgas domes (RD) Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais. Arī policija par jaunajiem noteikumiem nav sajūsmā, jo blēdīgo lombardu priekšā ir bezspēcīga.
Komisijas veikals, preču atpakaļiepirkšanas veikals un vēl daudzi citi apzīmējumi piešķirti agrākajiem lombardiem, kuri nevēlas izņemt licenci. Šo lombardu īpašnieku rūpals būtiski neatšķiras no veikaliem, kuri piedāvā preci pret ķīlu, taču viņi savu pakalpojumu nosaukuši citos vārdos, un policija par šo pārkāpumu sodīt nevar, liecina prakse. Piemēram, ja uz kādu no nelicencētajiem lombardiem klients aiznes divriteni un pretī saņem naudu, šo darījumu lombarda īpašnieks norāda kā nomas līgumu vai izmanto citas shēmas, kā izvairīties no atbildības.
«Ministru kabineta noteikumiem doma ir pareiza, bet problēma tā, ka nav precīzi formulēta atbildība par pārkāpumu,» saka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Kontroles un pasākumu koordinācijas nodaļas galvenais inspektors Armands Logins. Proti, komisijas veikals var neievērot noteiktos darba laikus, jo konkrēta punkta Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz par to atbildību, nav. Lai sodītu īpašnieku, viņam var piemērot sodu par normatīvajā aktā noteiktās kārtības apiešanu jeb patvarību, taču arī šis pants ir ļoti plaši interpretējams, pēc pieredzes secina A. Logins.
RD Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs D. Turlais, vērtējot jaunos noteikumus, ir daudz tiešāks un skarbāks. «Efekts ir pārsteidzošs, jo tos ir sastādījuši vai nu pilnīgi nejēgas, vai šo noziedzības perēkļu lobētāji. Aptuveni 40 lombardi ir izņēmuši licences, samaksājot par tām noteiktu summu un legalizējoties. Taču aptuveni 150 ir nomainījuši izkārtnes, pasludinot, ka nodarbojas ar dārgmetālu vai citu vērtību glabāšanu, remontu vai pat iesvētīšanu, un turpina netraucēti darboties – turklāt apgrozījumā un peļņā pārspējot nesenos konkurentus, jo tie spiesti pacelt cenas! Valsts, izrādās, nav spējīga tikt galā ar saujiņu žuļiku – gan jāpiebilst, tādu žuļiku, kuri apgroza daudzus, daudzus miljonus latu,» norāda D. Turlais.
Sākotnēji MK bija paredzējis, ka kreditēšanas licences izņems 280 uzņēmumu, taču to izdarījušas tikai 45 juridiskās personas. Pēc A. Logina domām, pietiktu papildināt Administratīvo pārkāpumu kodeksu ar konkrētu pantu, kurš paredz sodu, ja uzņēmējs apiet noteikumus par lombardiem un neievēro darba laiku utt. Tad problēma būtu atrisināta.