Neviens par nelikumīgu lombardu darbību nav sodīts

Valdība pērn nolēma sakārtot lombardu biznesu, pieņemot jaunus noteikumus, kuri lombardu darbam prasa licenzi. To izņēma tikai 12 lombardi. Pārējie turpina darboties ekonomikas pelēkajā zonā. Līdz ar to valdības vēlme sakārtot lombardu tirgu radījusi pretēju efektu – vēl lielāku nekārtību, secina TV3 raidījums “Nekā Personīga”.

Raidījums kā piemēru min firmu “E-laiks”, kas tāpat kā daudzi citi komisijas veikali nav izņēmuši licenzi, bet strādā kā lombards. Līdzīgi kā citos veikalos, arī “E-laiks” vitrīnā redzami ieķīlētie mobilie tālruņi, daudziem no kuriem nav dokumentu.

Šādos nelicenzētajos lombardos pastāv milzīgs risks tieši zagtu mantu pārdošanai.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kuru kontrolē atrodas lombardi, atteicās kopā ar “Nekā Personīga” veikt pārbaudi “E-laiks”. Viņi varot pārbaudīt tikai licenzētos lombardus.

„Šeit mums vairāk strādā inspektori, juristi un darbinieki, kuri nav mācīti iet uz tādām vietām, kurās īstenībā tu riskē ar dzīvību,” skaidroja PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa.

Rezultātā lombardi, kuri apiet likumi, strādā cepuru kuldami.

“Nekā Personīga” lombardu biznesa analīze Latvijā rāda, ka tirgus ir sadrumstalots. Lielākā daļa lombardu pieder krievu tautības uzņēmējiem. Taču ofšorus vai izteiktu ārvalstu kapitālu neredz. Lielākie spēlētāji ir “Lombards 24.lv”. Viņiem Latvijā ir 64 filiāles. Uzņēmums izveidots tikai pirms diviem gadiem. Tā vadītāji ir divi jauni uzņēmēji - Agris Evertovskis un Edgars Bilinskis. Aiz kompānijas stāv arī investīciju baņķieri Jānis Lielcepure un Ģirts Rungainis, kā arī kompānija “Prudentia”.

„Tas nav miljonu bizness. Mums 90% klientu ir cilvēki, kas aizņemas, lai izdzīvotu,” skaidro Agris Evertovskis, “Lombards 24.lv” valdes priekšsēdētājs.

Otrs lielākais spēlētājs tirgū ir “E-lats”. 32 filiāles. Īpašnieks nav pazīstams - Uldis Sniegs. Lombards “Moda” strādā tikai ārpus Rīgas. 26 lombardi. Tiem ir seši īpašnieki.

“Ozerings” grupā apvienojušās sešas firmas. Iespējams tieši jaunā likuma dēļ. Likums paredz uz gadu licenzes maksu lombardam - 50 tūkstošus latus. Vienlaikus apvienoties un vienu licenzi izmantot var kaut visi 250 Rīgas lombardi.

Vecrīgā viens lombards pieder arī Rīgas pašvaldībai, kas tā arī saucas - „ Rīgas pilsētas lombards”. Februārī to bija plānots pārdot izsolē par vienu miljonu latu, taču neviens gribētājs tā arī nepieteicās.

Problēmas lombardu tirgū ir viegli redzamas uz Brīvības ielas pie Vidzemes tirgus. Uz ieejas durvīm rakstīts, ka pa dienu te atrodas lombards, bet pēc 20-tiem lombarda nosaukums mainās un pārtop uzpirkšanas punktā.

Un šī nebūt nav vienīgā vieta. Līdzīgi kioskos atrodas lombardi Maskavas ielā, Kurzemes prospektā un Barona ielā. Līdz šim neviens no lombardiem, kas darbojas bez licenzes nav sodīts. Sods ir 250 līdz 3000 tūkstoš lati. Taču vispirms ir juridiski jāpierāda, ka dārglietu un mantu uzpirkšana komisijas veikalā ir tas pats lombards.

„Šobrīd mēs nevaram atbildēt uz jautājumu vai to var vai nevar pierādīt, jo neviena lieta, cik man zināms, tiesā nav bijusi,” skaidro Baiba Vītoliņa.

Legālo lombardu īpašnieki uzskata, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centram būtu jādarbojas daudz aktīvāk.

PTAC savukārt uzskata, ka nelikumīgajos lombardos reidi vairāk jāveic policijai.

„Ja tagad sāks spēlēt pingpongu, tad lombardu vide netiks sakārtota,” norāda Astrīda Babāne Lombardu asociācijas izpilddirektore.

„Šobrīd mēs diskutējam par jautājumu, vai nepieciešams grozīt un atbrīvot aktus, lai nodrošinātu, ka var sodīt. Es šobrīd tādu nepieciešamību neredzu, jo, manuprāt, ir nepareiza taktika steigties normatīvos aktus sagrozīt tikai tāpēc, ka ir mediju pieprasījums,” stāsta Baiba Vītoliņa.

Ekonomikas ministrs ir citās domās. Izmaiņas likumā ir nepieciešamas steidzami un tās drīzumā tikšot iesniegtas Ministru Kabinetā.