Situācijā, kad Latvijas Okupācijas muzeja piebūves Nākotnes nams projekta īstenošanā iesaistītās puses nespēj panākt kompromisu, tās dod mājienus, kādā veidā varētu ietekmēt notikumu gaitu.
Pēc cerīgā sākuma stīvēšanās ap Nākotnes nama projektu ilgst kopš pagājušā gada maija, kad būvvalde prasīja būvprojektam pievienot vairākus dokumentus, pagarinot lēmuma pieņemšanas termiņu līdz septembrim. Pēc tam projektam bija vajadzīgi «kvalitatīvi uzlabojumi», kā arī tika prasīta sabiedrības informēšana par būvniecības ieceri, un lēmuma pieņemšanas termiņš tika pagarināts vēlreiz – līdz 2016. gada 11. maijam. Teorētiski Latvijas Okupācijas muzeja paplašināšanas projekts no pašreizējā sastinguma varētu izkustēties, tuvākajā laikā grozot Latvijas Okupācijas muzeja likumu. Likumprojekts ir nodots Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, bet vēl nav virzīts pirmajam lasījumam. Kultūras ministrijā (KM) informē, ka notiek darbs pie grozījumu izstrādes un ir paredzēts Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksam noteikt nacionālo interešu objekta statusu. KM uzskata, ka likumprojekta grozījumi jāsagatavo iespējami īsākā termiņā, jo ir būtiski, lai memoriāla kompleksa būvniecība sāktos pēc iespējas agrāk.
Tomēr pašlaik būvatļauja nemaz nav izsniegta, tāpēc nacionālo interešu objekta statuss Nākotnes nama projektam neko būtiski palīdzēt nevar, ja arī tiks piešķirts. Ir jāsaņem būvatļauja, lai varētu sākt celtniecību, savukārt iepriekš minētais statuss nodrošinās projekta nepārtrauktu īstenošanu gadījumā, ja kāds apstrīdēs būvatļaujas izsniegšanu. Tad Nākotnes namu varēs būvēt bez aizķeršanās pat gadījumā, ja, piemēram, tiks uzsākta tiesvedība.
Taču Rīgas pilsētas būvvalde janvāra beigās ir atteikusi izdot būvatļauju, pamatojoties uz to, ka Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projekta attīstītāji līdz iepriekš noteiktajam termiņam – 2016. gada 11. janvārim – nav iesnieguši būvvaldē koriģētu būvprojektu un citu pieprasīto informāciju, kā arī nav lūguši procesuālā termiņa pagarinājumu dokumentācijas iesniegšanai. Kultūras ministre Dace Melbārde LTV raidījumā Kultūršoks pieļāva, ka līdz 2017. gada 30. septembrim, kā plānots, Okupācijas muzeja rekonstrukciju neizdosies pabeigt.
VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) sabiedrisko attiecību speciālists Arnis Blodons Neatkarīgajai saka – VNĪ kā projekta virzītājs gaida, kādu lēmumu pieņems KM sadarbībā ar Okupācijas muzeju. Tam Nākotnes nama projektam, kas iesniegts izskatīšanai būvvaldē, finansējums bija piešķirts. Kamēr nav zināms, vai projekts tiks labots, papildināts vai arī atkārtoti tiks iesniegts pašreizējais variants, nevar pateikt, vai būs nepieciešams papildu finansējums.
Un kamēr būvatļaujas atteikuma pamatotību vērtē juristi, tikmēr KM, VNĪ un Latvijas Okupācijas muzeja biedrība ir izplatījusi paziņojumu, kurā norādīts, ka Rīgas pilsētas būvvaldes noraidošais lēmums, kas pieņemts pēc astoņu mēnešu vilcināšanās, turklāt joprojām oficiāli nav sniegts projekta īstenotājiem, diemžēl rada jautājumus par dziļākiem Nākotnes nama būvniecības kavēšanas iemesliem. Savukārt Rīgas pilsētas būvvalde savā mājaslapā ievietojusi informāciju, kurā pamato, ka tai šobrīd nav tiesiska pamata pieņemt pozitīvu lēmumu būvatļaujas izsniegšanai. Būvvalde pateikusi, ka Okupācijas muzeja piebūves projekta attīstītājiem jaunā būvniecības iecere būs no jauna jāsaskaņo visās attiecīgajās institūcijās.
Kamēr nerimst peripetijas ap Nākotnes namu, viena no aktīvākajām šā projekta kritiķēm arhitekte Zaiga Gaile un viņas ģimene pērnā gada nogalē saņēmusi draudus. Laikraksts Latvijas Avīze vēsta – arhitekte nešaubās, ka draudi izteikti saistībā ar Okupācijas muzeja piebūves lietu. Valsts policija sākusi izmeklēšanu.