Latvijas Okupācijas muzeja aizstāvībai ir tapusi atklāta vēstule, ko parakstījuši trīs Latvijas valsts prezidenti un vairāki desmiti Latvijā pazīstamu cilvēku. Šajās dienās ir vēlreiz labots un grozīts likumprojekts, ar kuru paredzēts muzejam noteikt nacionālā interešu objekta statusu, kā arī to, ka piebūve jeb Nākotnes nams būs īstenojams saskaņā ar arhitekta Gunāra Birkerta projekta metu, pret kuru bijis visvairāk iebildumu. Tomēr jaunais statuss diez vai būs brīnumnūjiņa, kas paātrinās itin visu, kas šobrīd šķiet bremzējošs vai tiek uzskatīts par tādu.
Publiskās vēstules autori lūdz noteikt Latvijas Okupācijas muzejam nacionālo interešu objekta statusu un pieņemt visus nepieciešamos lēmumus, lai G. Birkerta projektētais Nākotnes nams un okupācijas upuru piemiņas memoriāls tiktu pabeigts līdz valsts simtgadei 2018. gadā. Līdz šim panāktais trauslais kompromiss pārstāvēja viedokli, ka Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projektam ir nepieciešami kvalitatīvi uzlabojumi.
Pat ja īpašā likumā tiks ierakstīts, kādā veidolā jābūvē Nākotnes nams, Rīgas pilsētas būvvaldi apiet nevarēs. Lai izvairītos no projekta saskaņošanas būvvaldē, būtu jāmaina vēl vairāki citi likumi. Grozījumi Latvijas Okupācijas muzeja likumā tikuši izskatīti ne reizi vien, un iepriekš iesniegtie priekšlikumi šim projektam dotu vien divas priekšrocības, kam teorētiski vajadzētu paātrināt Nākotnes nama būvniecību. Pirmkārt, projektu drīkstētu attīstīt, neievērojot teritorijas plānojuma nosacījumus, piemēram, ignorēt paredzēto stāvu augstumu u.tml. Taču jebkurš no esošajiem Okupācijas muzeja piebūves projektiem – ar uzlabojumiem un bez tiem – jau atbilst teritorijas plānojumam, tāpēc nacionālā interešu objekta statusa piešķiršanai būtiskas ietekmes nebūtu. Otrkārt, jaunais statuss ļautu turpināt Nākotnes nama būvniecību arī tad, ja tiktu apstrīdēta būvatļauja. Taču vēl pat projekts nav apstiprināts.
Rīgas pilsētas būvvaldē norāda, ka pašlaik nevar komentēt to, kas nav melns uz balta redzēts, proti, kādas izmaiņas šoreiz izdarītas Latvijas Okupācijas muzeja likumprojektā. Aģentūra LETA informē, ka muzeja ēkas piebūve tiek būvēta pēc arhitekta Gunāra Birkerta 2001. gada projekta meta, savukārt memoriāls tiek būvēts pēc meta Vēstures Taktīla autoru Kristapa Ģelža un Ilzes Miķelsones idejas.
Joprojām – teorētiski – par jaunāko grozījumu priekšrocību varētu uzskatīt Rīgas pilsētas galvenā arhitekta «apiešanu». Lai tā notiktu, likuma grozījumiem jāpievieno detalizēta skice, tad nebūs vajadzīgs Rīgas pilsētas arhitekta biroja vadītāja Gvido Prinča sniegtais arhitektoniskās kvalitātes vērtējums. Līdz šim G. Princis ir norādījis uz nepilnībām Nākotnes nama projektā. Rīgas pilsētas būvvalde janvāra beigās lēma noraidīt pērn maijā VAS Valsts nekustamie īpašumi iesniegto Latvijas Okupācijas muzeja piebūves ieceri, par kuru G. Princis izteica negatīvu atzinumu. Viņš tāpat kā vairāki citi arhitekti uzskata, ka Okupācijas muzeja piebūve pašreiz plānotajā veidolā deformē objekta kultūrvēsturisko vērtību un pastiprina tā neiederību Vecrīgas ainavā un panorāmā. G. Princis sarunā ar Neatkarīgo aizrāda, ka nacionālā interešu objekta statuss automātiski neatceļ citus likumus. Viņš to dēvē par izaicinājumu – piemēram, kā Nākotnes nama īstenošanas laikā tiks apiets Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums un Rīgas vēsturiskā centra plānojums?