Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums SIA "Lido" ir gatavs Centrāltirgū ēdināt lētāk un kvalitatīvāk.
"Rīgas Centrāltirgus attīstības grupas dalībniekiem katram bija dots kāds uzdevums. Mans uzdevums ir spēt paēdināt cilvēkus par lētākām cenām un ēdiena kvalitātei ir jābūt labākai. Šonedēļ darba grupas tikšanās laikā pieņēmu šo uzdevumu un esmu gatavs to īstenot," intervijā aģentūrai LETA uzsvēra "Lido" prezidents Gunārs Ķirsons.
Viņš uzskata, ka Centrāltirgū beidzot ir jāievieš kārtība un jāpārtrauc nelegālā tirdzniecība. Turklāt Centrāltirgū ir jārealizē tikai Latvijā ražotas preces, tādējādi nodrošinot dubultu skaitu darbavietu, jo tā tiks nodrošināts darbs gan cilvēkiem laukos, kuri ražos lauksaimniecības produktus, gan tirgotājiem pilsētā.
"Centrāltirgū ir jāuztaisa Latvijai raksturīgas ielas, kur tirgotu Latvijas amatnieku darbus - koka izstrādājumus, keramiku, apģērbus. Šajās ielās ir jābūt Latvijas zemnieku ražotajiem produktiem - augļiem, ogām, dārzeņiem, piena un gaļas produktiem. Tāpat Centrāltirgū ir jābūt visu Latvijas uzņēmumu - "Laimas", "Staburadzes" un citu - tirdzniecības vietām," uzskata uzņēmējs.
To, kurā vietā būs "Lido" ēdināšanas komplekss, lems arhitekti, konstruktori, mākslinieki, dizaineri.
Centrāltirgū paredzētais ēdināšanas komplekss tiks veidots jau esošajā "Lido" stilā un taps uzņēmumā "Lido dizaina rūpnīca" Salaspilī. Jaunajā kompleksā varētu nodarbināt 100-150 strādājošos.
Pilsētas vadība pieņems lēmumu, kad sākt attīstības projekta īstenošanu dzīvē. "Šo projektu vajadzētu īstenot jo ātrāk, jo labāk, taču ir jāsaprot, ka ir krīze, un mēs visi spriežam, kur dabūt naudu un kā piesaistīt investorus. Svarīgi, lai Centrāltirgū pašlaik esošās darbavietas tiktu saglabātas arī Centrāltirgus pārbūves laikā. To vairākas reizes ir uzsvērusi pilsētas vadība," sacīja Ķirsons.
Jau ziņots, ka Rīgas Centrāltirgus attīstības plāni tiks veidoti kompleksi ar Rīgas autoostu un Centrālo dzelzceļa staciju.
Nākotnē plānots Centrālo dzelzceļa staciju veidot kā slēgta tipa staciju, lai peroni nebūtu atvērti, bet tirgus saglabās savas pamatfunkcijas, vienīgi tirdzniecībai ir jābūt orientētai uz Latvijas ražotāju produkciju.
Rīgas vicemērs Ainars Šlesers (LPP/LC) uzskata, ka gaļas un piena paviljoniem nākotnē būtu jātirgo tikai Latvijas produkcija. Vienīgais kompromiss varētu būt par zivju, dārzeņu un augļu paviljoniem, kur būtu iespējama arī importētās produkcijas tirdzniecība, jo tikai Latvijas produktu tirdzniecību visa gada garumā nodrošināt būtu ļoti grūti.
Tirgus rekonstrukciju varētu sākt jau nākamgad. Daļu paviljonu uz rekonstrukcijas laiku slēgs, bet tirgus darbība rekonstrukcijas laikā netiks apturēta, sacīja Šlesers, norādot, ka nākotnē plānots tirgu padarīt pievilcīgāku arī tūristiem un pilsētas visiem.
Savukārt tā dēvētā uteņa tirgotājus neviens no tirgus prom nedzīšot, bet viņiem tikšot piedāvātas vai nu alternatīvas tirdzniecības vietas, vai viņi varēs darbu turpināt kādā no jaunizveidotajām tirdzniecības vietām.
Par kopējo investīciju apjomu Šlesers pagaidām nemācēja atbildēt, vien norādīja, ka tas vēl tiks rēķināts, bet projekta attīstībai tikšot izmantots privātās un publiskās partnerības princips.
Savukārt Rīgas pilsētas arhitekts Jānis Dripe norādīja, ka Rīgas Centrāltirgus attīstības projekts ir veidots tā, lai saglabātu pilsētas vēsturisko daļu un padarītu to estētiski pievilcīgāku un funkcionālāku.
Dripe skaidroja, ka kopējās projekta izmaksas varētu būt vairāki miljardi latu, tomēr tā attīstība ir plānota vairākos posmos, piesaistot privāto investoru līdzekļus.
Šlesers informēja, ka darba grupa Centrāltirgus nākotnes plānu izstrādei turpmāk tiksies regulāri un nākamā tikšanās ir plānota jau nākamnedēļ.