Deputātu debates: Vai pamats bažām, ka Rīgas Centrāltirgus vairs nepildīs tirgus funkciju?

Šodien pēc Rīgas domes Īpašumu komitejas sēdes, kurā tika ziņots par Rīgas Centrāltirgus darbību, deputāts Kaspars Spunde pauda bažas par tirgus funkcijas saglabāšanu šajā vietā.

Spunde, kurš tika ievēlēts no "Jaunās vienotības" saraksta, bet tagad kļuvis par neatkarīgo deputātu, atzīmēja, ka līdz rudenim "Rīgas nami" plāno izstrādāt Rīgas centrāltirgus attīstības koncepciju, kuru uzņēmuma vadība pasūtījusi kā ārpakalpojumu. Deputāts pauda bažas, ka komitejas sēdē vairākkārt tika pieminēta sporta halle, kas, viņaprāt, varētu iezīmēt vienu no iecerētajiem attīstības virzieniem.

Spunde uzskata, ka uzņēmuma vadībai būtu jābūt uzmanīgākai savos izteikumos. Viņaprāt, nav pieņemami, ka ik pa laikam izskan frāzes, ka kādu no pieciem tirgus paviljoniem varētu atvēlēt sporta halles ierīkošanai. Centrāltirgus ir unikāla pērle, liels, nozīmīgs objekts ar simtgadīgām tradīcijām, kas ir jāsaglabā, klāstīja deputāts

Savukārt Rīgas domes Īpašuma komitejas vadītājs Dainis Locis (NA/LRA) bija optimistiskāk noskaņots. Viņš uzsvēra, ka bez deputātu ziņas nekādas radikālas pārmaiņas nebūs iespējams. Šobrīd tirdzniecības aktivitāte tirgū esot samazinājusies objektīvu iemeslu dēļ. Rīgas Centrāltirgus esot būvdarbu ieskauts un tam esot sarežģīti piekļūt dēļ Eiropas dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" un krastmalas būvdarbiem.

Vairāki deputāti komitejas sēdē izteica ierosinājumus, kā piesaistīt tirgotājus un uzlabot to tirdzniecības un sadzīves apstākļus.

Loča ieskatā, esot jāsagaida tirgus attīstības koncepcija, kuru apstiprinās Rīgas domes deputāti un Rīgas domei kā īpašniekam esot jādomā par tālākajiem risinājumiem. Viņš atzīmēja, ka tirgū un tam piegulošajās teritorijās nepieciešamas investīcijas, piemēram, sakņu paviljona jumtam un kanālmalas nostiprināšanai.

Komitejas vadītājs atzina, ka iepriekš, lemjot par kapitālsabiedrības nefinanšu mērķiem, deputāti ir izteikušies, ka Rīgas Centrāltirgū grib redzēt gan tirdzniecības funkciju, gan tradīciju popularizēšanu, kultūras pasākumus. Piemēram, Āgenskalna tirgus kļuvis daļēji pa kultūras un izklaides pasākumu vietu.

Taču pagaidām neesot nekāda pamata apgalvot, ka Rīgas centrāltirgus var zaudēt tirgus funkciju. Vismaz daļai deputātu bijusi skeptiska attieksme par sporta objektu izvietošanu kādā no paviljoniem nākotnē.

Locis uzsvēra, ka pašvaldībai būs jāmeklē saķere starp nefinanšu mērķiem un gaidām, ko vēlas sagaidīt no kapitālsabiedrības.

Komitejas sēdē nebija iesniegts ziņojums par situāciju Rīgas Centrāltirgū, bet "Rīgas namu" pārstāvji atbildēja uz deputātu uzdotajiem jautājumiem par tirgus ekonomisko situāciju un nākotnes plāniem.

LETA jau ziņoja, ka iepriekš komitejas sēdē SIA "Rīgas nami" valdes locekle Agra Vārna uzsvēra, ka Rīgas Centrāltirgus paviljoniem un kanālmalai steidzami nepieciešami būtiski ieguldījumi.

Tirgus ikdienas darba nodrošināšanai esot steidzami nepieciešami 800 000 eiro. Daļa kanālmalas sliktā tehniskā stāvokļa dēļ jau ir slēgta, liedzot iespēju piekļūt preču piegādātajiem, bet nākamgad var nākties slēgt visu kanālmalu, tā faktiski paralizējot tirgus paviljonu darbu.

Nepieciešami paviljonu konstrukciju stiprināšanas darbi, kā arī krastmalas revitalizācija, lietus ūdens kanalizācijas un laukuma seguma atjaunošana, skaidroja Vārna. Sakņu paviljonam, kas patlaban ir slēgts, vajadzīga jumta nomaiņa un nesošo konstrukciju stiprināšana, kam nepieciešami 1,5 miljoni eiro.

Ir izveidotas divas Centrāltirgus turpmākās attīstības stratēģijas: pirmā paredz tikai tirdzniecības turpināšanu, un tās īstenošanas izmaksas varētu būt ap 7,2 miljoniem eiro, bet otrā stratēģija daļā tirgus teritorijas paredz ierīkot izklaides un mākslas zonu. Šīs stratēģijas īstenošanai vajadzīgi 72 miljoni eiro.

Kā LETA jau rakstīja, 2022.gada 1.novembrī noslēdzās pašvaldības kapitālsabiedrību SIA "Rīgas pilsētbūvnieks", SIA "Rīgas Centrāltirgus" un SIA "Rīgas serviss" reorganizācija, tās pievienojot "Rīgas namiem".