Pirmdien, 16. novembrī, Rīgā, Krievu salā, notika oficiālā Krievu salas infrastruktūras attīstības projekta nodošana ekspluatācijā. Tas nozīmē, ka ostas vēsturē vērienīgākā un arī Latvijas mērogā ļoti nozīmīgā projekta «Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra» būvniecība ir pabeigta.
Saistībā ar šo notikumu intervija ar Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju, Rīgas vicemēru Andri Ameriku.
– Kā jūs raksturotu ieguvumus, ko perspektīvā sniegs jaunās infrastruktūras izbūve Krievu salā?
– Krievu salas infrastruktūras attīstības projekts ir pilsētai un valstij liels ieguvums. Tas ir projekts, kas nebija vienkārši realizējams, bet pilsētai ļoti vajadzīgs. Turpat desmit gadu laikā, kopš sākās sarunas par ostas saimnieciskās darbības pārcelšanu no pilsētas centra rajona uz Krievu salu, ir notikušas milzīgas pārmaiņas – kravu apgrozījums Rīgas ostā pieaudzis no 25,9 miljoniem tonnu, tajā skaitā ogles 10,47 miljoni tonnu, 2007. gadā līdz 41 miljonam tonnu, no tām 14,93 miljoni tonnu ogļu, 2014. gadā. Līdz ar kravu apgrozījuma pieaugumu proporcionāli lielāka ir arī saimnieciskās darbības ietekme uz vidi, tajā skaitā iedzīvotāju dzīves vides kvalitāti – ogļu putekļi, no kā pilnībā nav iespējams izvairīties, izmantojot novecojušās ogļu pārkraušanas tehnoloģijas, transporta sastrēgumi un nemitīgais vilcienu sastāvu radītais troksnis. Domāju, ka visi tie, kuri dzīvo tuvu Rīgas centram, var uzgavilēt, ka šis projekts ir pavirzījies uz priekšu un priekšā jau redzama gaisma. Uzsvēršu, ka šis projekts paver ceļu turpmākai procesa attīstībai, jo 24 mēnešu laikā uzņēmējiem ir jāpārceļ ogļu kravu apstrāde no centra uz Krievu salas jaunajiem termināļiem. Tas nozīmē, ka jau 2017. gada nogalē iedzīvotājiem no palodzēm melni putekļi vairs nebūs jāslauka.
– Vai jaunais objekts uzskatāms par ieguvumu tikai no vides viedokļa vai arī tas ir ieguldījums turpmākā ostas attīstībā?
– Kā jau teicu, pārvietojot ogļu kravas no pilsētas centra uz Krievu salu – uz mazāk apdzīvotu un saimnieciskajai darbībai daudz piemērotāku vietu, tiek panākts, ka ostas klātbūtne rīdziniekiem būs mazāk jūtama. Taču tas nebūt nav vienīgais ieguvums – šim projektam ir pakārtoti arī citi procesi, kas veicinās gan uzņēmējdarbības attīstību, gan Rīgas ostas konkurētspēju Baltijas reģionā. Vietā, kuru vēl pirms dažiem gadiem varējām saukt par degradētu teritoriju, tagad izveidotas labākajai pasaules ostu praksei atbilstošas dziļūdens piestātnes. Tas nozīmē, ka mums būs vēl viens ķeksītis, kas kravu īpašniekus pārliecinās izvēlēties Rīgas ostu, jo kravu apstrādes ilgums būtiski samazināsies. Atzīmēšu, ka līdz šim Rīgas ostā bija tikai divas dziļūdens piestātnes – Žurku salā un iepretim Mīlestības saliņai – un pie šīm piestātnēm pārtauvoja krasta piestātnēs daļēji uzkrautus kuģus. Tad ar baržām tika pievesta krava un kuģi piepildīti līdz vēlamajam apjomam. Likumsakarīgi, ka līdz ar to, ka kuģus varēs pilnībā piekraut vienā vietā, samazināsies kravu apstrādes laiks un kravu īpašniekiem Rīgas osta kļūs vēl pievilcīgāka. Informācijai: viena lielā 60 tonnu ietilpības kuģa frakta diena izmaksā 40 tūkstošus ASV dolāru – tas nozīmē, ka kravas īpašniekam ir ļoti svarīgs laiks – ir milzīga starpība, vai kuģis tiek piekrauts vienā vai divās dienās. Papildu izdevumus rada arī kuģu pārtauvošana un papildu tehnikas izmantošana. Jaunās Krievu salas piestātnes šo jautājumu no darba kārtības noņems. Līdz ar to esošās dziļūdens piestātnes būs brīvāk pieejamas citiem ostā strādājošajiem uzņēmējiem, kuri operē ar lielas iegrimes kuģiem.
– Vai var droši apgalvot, ka atpakaļceļa vairs nav un ogļu kravas no centra tiks aizvāktas?
– Atpakaļceļa patiešām vairs nav! Līgumi ar nomniekiem, kuri šobrīd vēl strādā Daugavas labajā krastā – Streks un RCT –, ir noslēgti, un tajos paredzēts, ka ogļu kravu apstrāde pilnā apjomā uz Krievu salu jāpārceļ 24 mēnešu laikā kopš objekta nodošanas ekspluatācijā, tas ir, līdz 2017. gada nogalei.
– Savulaik no brīvostas teritorijas izslēdza vietu, kur patlaban notiek aktīva Strek un RCT saimnieciskā darbība. Sākotnējās idejas ir mainījušās, un tagad atkal runājam, ka šajā teritorijā tomēr tiks saglabāta saimnieciskā darbība. Kāda veida un vai paredzams, ka teritorija atkal būs ostas robežās?
– Sākotnējā projekta attīstības plānā tika paredzēts, ka esošajā Strek un RCT teritorijā tiek izbeigtas visas saimnieciskās aktivitātes un šajā vietā pacelsies bezmaz vai Hilton hoteļi, vērienīgi biznesa centri un ekskluzīvi mājokļi. Situācija kopš tā laika ir radikāli mainījusies un rozā brilles nokritušas. Tagad ir jādomā nevis par šīs teritorijas apgūšanu ar ekskluzīviem projektiem, bet gan par vides saglabāšanu, neatstājot to tukšu un nepieļaujot tās degradāciju. Tāpēc ar Eiropas Komisiju, kas ir šā projekta uzraugošā institūcija, esam panākuši konceptuālu vienošanos par saimnieciskās darbības saglabāšanu un daļēju šīs platības iekļaušanu atpakaļ brīvostas teritorijā. Esam paredzējuši, ka šajā vietā saglabāsies to kravu apstrāde, kas neatstāj nelabvēlīgu ietekmi uz vidi – konteineri, roll on/roll of kravas un cita veida videi nekaitīgas kravas, kā arī pieļaujot industriālā sektora attīstību. Mums ir ļoti svarīgi, lai teritorija tiktu apsaimniekota un dotu pievienoto vērtību pilsētai.
– Krievu salas projektā tiks izveidoti beramkravu termināļi, pamatā ogļu pārkraušanai. Taču šā brīža situācija ir visai slidena – nav zināms, vai ogļu kravu apjoms saglabāsies esošajā līmenī. Ko darīsim, ja ogļu kravas apsīks?
– Ogļu pārvadājumu apjoms Rīgas ostā ir tiešā saistībā ar pasaulē esošo resursu pieprasījumu. Šobrīd Rīgā ogļu kravu pārvadājumi ir dominējošie – apmēram trešā daļa no kopējā kravu apgrozījuma, taču, ja mainās pasaules konjuktūra un ogles vairs nav pieprasītas, tad šos termināļus var izmantot jebkurām citām beramkravām – granulām, smiltij, asfaltam – visam, kas ir berams. Faktiski tie ir multifunkcionāli beramkravu termināļi, un tieši multifunkcionalitāte ir Rīgas ostas apdrošināšanas polise.
Ir skaidrs, ka mūžīgi ar oglēm pasaulē nekurinās, taču, ņemot vērā ģeogrāfiju, kurp pārsvarā tiek vestas ogles no Rīgas ostas – uz Indiju un Latīņameriku, mēs vēl daudzus gadus varam justies visai droši – situācija un tehnoloģijas tur tik strauji vēl nemainīsies. Apjomi gan gadu griezumā var mainīties – arī šogad ir vērojamas izmaiņas. Līdz šim katru gadu ogļu apjoms pieauga, bet šā gada desmit mēnešos tas praktiski palicis iepriekšējā gada līmenī – kritums ir niecīgs.
Kā zināms, Rīgas ostā nozīmīgākās kravu grupas ir ogles, kas gan nav nekas īpaši labs, jo oglēm ir viszemākā pievienotā vērtība, otrajā vietā ir lejamkravas – galvenokārt naftas produkti, bet trešajā vietā minerālmēslu pārvadājumi, kas kompensē ogļu kravu samazinājumu kopējā kravu struktūrā. Atzīmēšu, ka jaunais minerālmēslu terminālis Fertilizer plāno paplašināt darbības apjomu un analizē iespēju uz Rīgu pārcelt arī kālija kravas. Tas varētu būt interesants fakts, jo pirmo reizi vēsturē Rīgā pārkrautu arī kāliju.
– Dzirdot par kāliju, daudziem noteikti uzplaiksnī prātā Ventspils un savulaik ar rozā putekļiem klātā pilsēta. Vai ir vērts par to satraukties?
– Par to nu gan nav iemesla uztraukties, jo mums jau ir viens pārliecinošs un labs piemērs – Fertilizer Riga terminal. Esmu ticies ar Kundziņsalas iedzīvotājiem – viņiem nav nekādu sūdzību par Fertilizer darbību un ietekmi uz vidi. Ja šeit sāks pārkraut arī kāliju, tad tehnoloģija būs vismaz tikpat droša un vidi saudzējoša kā esošajā minerālmēslu terminālī.
– Vai ogļu kravu samazinājumu var saistīt ar notikumiem Latvijas dzelzceļā, respektīvi, Uģa Magoņa atstādināšanu no amata?
– Es domāju, ka tā teikt būtu stipri pārspīlēti. To, ka Krievijas pusē dažos posmos notiek dzelzceļa līnijas rekonstrukcijas darbi un ka tas atstāj zināmu iespaidu uz pārvadājumu apjomu, es pieļauju. Taču kopumā ogļu kravas ienāk ilgtermiņa līgumos paredzētajos apjomos.
– Naftas produktiem šogad ir pieaugums. Vai termināļu jauda dod iespēju palielināt lejamkravu pārvadājumu apjomu?
– Runājot par naftas produktiem, jāatzīst, ka lejamkravu termināļu kapacitāte praktiski ir apgūta – atlikuši vien kādi desmit procenti, lai varētu teikt, ka visas jaudas iz izsmeltas. Tas nozīmē, ka, nebūvējot jaunus lejamkravu termināļus, naftas produktu daudzumu būtiski palielināt nav iespējams. Atšķirībā no ogļu kravām naftas produktu pārkraušanai ir daudz lielāka pievienotā vērtība. Šobrīd man ir grūti komentēt, kā attīstīsies sadarbība ar Baltkrievijas investoriem, kuri plāno palielināt Baltkrievijas naftas produktu pārvadājumus caur Rīgas ostu. Idejas ir, bet, kā tās īstenosies, vēl pāragri spriest.
– Atgriežoties pie Krievu salas – vairākkārt izskanēja bažas par būvniecības kvalitāti. Vai būvnieki visas kļūdas izlabojuši?
– Būvniecības procesam sekoja līdzi vairākas uzraugošās institūcijas, jo mēs labi apzinājāmies, ka tik nozīmīgam projektam ir jākalpo ne jau vienai vien paaudzei un tam jābūt pilnīgi drošam. Apsekojot iedzītos pāļus, kas veido piestātnes rievsienu, ūdenslīdēji konstatēja vairākas plaisas. Uz to būvniekiem tika norādīts, un mēs no savas puses pieprasījām veikt pasākumus, kas pilnībā novērš pieļautās kļūdas. Rezultātā tika izveidota vēl viena rievsiena, kas nostiprina piestātnes ūdens malu attiecīgā dziļumā. Šobrīd valsts komisija būvdarbus ir pieņēmusi un arī mēs ar mierīgu sirdi parakstām pieņemšanas aktu.
Izmantojot iespēju, es gribu pateikt sirsnīgu paldies visiem cilvēkiem, kuri bija iesaistīti projekta realizācijā. Neskatoties uz dažādām – reizēm objektīvām, reizēm mākslīgi radītām grūtībām, projekts ir pabeigts un gatavs uzņemt nomniekus. Tālākais ir uzņēmēju rokās. Šo projektu droši var uzskatīt par dāvanu rīdziniekiem un visas Latvijas iedzīvotājiem valsts svētkos.
UZZIŅAI