No Baltijas valstu galvaspilsētām Rīgā dzīvojošie pamatvajadzību nodrošināšanai tērē visvairāk, liecina "Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta veiktā Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījuma rezultāti.
Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu mājā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 44%, Viļņā 41,5%, bet Tallinā tikai 25,5% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem.
Tas nozīmē, ka ar tipisku patēriņa modeli šāda ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 591 eiro mēnesī, Viļņā ap 513 eiro, bet Tallinā ap 499 eiro mēnesī.
Jaunākā Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu pētījuma rezultātu prezentācija notiks pirmdien, 27.aprīlī, plkst.11 "Swedbank" Centrālās ēkas 25.stāva kafejnīcā (Balasta dambī 1a, Rīgā).
Prezentācijas laikā "Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta vadītāja Evita Jansone un personīgo finanšu eksperte Evija Kropa skaidros, kāpēc Baltijas valstu galvaspilsētās ievērojami atšķiras pieejamo līdzekļu apjoms, kas atliek pēc pamatvajadzību izdevumu segšanas, kas ir nozīmīgākā ikmēneša izdevumu pozīcija iedzīvotājiem Rīgā, Viļņā un Tallinā un kāds mājoklis izmaksā visdārgāk - īpašumā esošs, īrēts vai kredītā iegādāts.