Kristovskis atsakās no domes algas EP bezdarbnieka pabalsta dēļ

© Raitis Plauks, f64

Rīgas domes deputāts Ģirts Valdis Kristovskis (PS) kopš stāšanās Rīgas domes domnieka amatā izvēlējies atteikties no domnieka atalgojuma, kas pašvaldībā maksimāli var sasniegt 544 latus. Atteikumu Ģ. V. Kristovskis motivē politiski.

"Esmu atteicies saņemt atalgojumu no šādas Rīgas domes vadības," viņš sacīja LNT raidījumā 900 sekundes. Tomēr šim atteikumam var atrast prozaiskāku motivāciju – viņš kā bijušais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts saņem apmēram 1265 latu pārejas pabalstu. Šādu iespēju divu gadu garumā EP garantē ikvienam tā bijušajam deputātam līdz mirklim, kad tas sāk saņemt citu atalgojumu. "Tas ir mans ieguldījums Rīgas un Latvijas ekonomikā," uzskata Ģ. V. Kristovskis, pamatojot ar to, ka "šī summa netiek maksāta no Latvijas budžeta, bet gan EP līdzekļiem".

Ģ. V. Kristovskim, visticamāk, ir piemirsies, ka Eiropas Kopienas budžets sastāv no tās dalībvalstu, arī Latvijas, iemaksām un nodokļu iekasējumiem. Zīmīgi, ka noteikumos ir minēts, ka visus maksājumus veic no attiecīgās dalībvalsts, tātad Latvijas, budžeta. EP deputātu nolikums paredz, ka bijušajiem deputātiem pēc to pilnvaru laika beigām ir tiesības uz pārejas pabalstu, kas Ģ. V. Kristovskim ir 1265 lati pirms nodokļu nomaksas.

Salīdzinājumam Rīgas domē parasts deputāts, lielākais, var saņemt 544 latus pirms nodokļu nomaksas. Ja Ģ. V. Kristovskis saņemtu atalgojumu kā domnieks, viņam tas būtu krietni mazāks nekā maksimāli iespējamais, jo publiski jau izskanējuši domes pozīcijas deputātu pārmetumi, ka Ģ. V. Kristovskis nav apmeklējis vairākas domes sēdes.

Turklāt Ģ. V. Kristovskim ir ievērojami līdzekļu uzkrājumi. Pērn 1. jūlijā viņam bija 41 800 latu un 138 000 eiro (96 991 lats) lieli naudas uzkrājumi, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas deklarācija. Tajā norādīts, ka viņam pieder 2006. gada ražojuma Jaguar un vairāki nekustamie īpašumi Ventspilī, Apes novadā un Rīgā.

Latvijā

Latviešu nacionālo partizānu sīkstās un ilgās cīņas ar padomju okupantiem kopumā zināmas arī tiem, kuri par tām nav daudz interesējušies. Taču nupat kā bija atzīmējama 80. gadadiena vācu okupācijas zonā notikušai kaujai, kas “plašākā un ilgstošākā visā Latvijas nacionālās pretestības kustības vēsturē”.

Svarīgākais