Eksperti: Rīgai jākļūst par krievu demokrātijas centru

Cīņā ar Krievijas maigo varu jeb propagandu Rīgai vajadzētu kļūt par nozīmīgu krievu demokrātijas centru, kurā krievu demokrāti un liberāļi veidotu propagandai vajadzīgo alternatīvu, parādot cittautiešiem, ka krievu patriotam nav jābūt Latvijas nīdējam. Ņemot vērā, ka šim mērķim būs nepieciešams vairāk laika, bet pretspars Latvijas sabiedrību šķeļošajai propagandai vajadzīgs jau tagad, uz laiku vajadzētu pārraukt nevēlamo Krievijas televīzijas kanālu retranslāciju Latvijā.

Ar šādiem ierosinājumiem pētījuma Krievijas publiskā diplomātija Latvijā: mediji un nevalstiskais sektors prezentācijā klajā nāca Austrumeiropas politikas pētījuma centra pētnieks Aleksejs Grigorjevs un Ārlietu ministrijas padomnieks Veiko Spolītis.

Centra pētnieks Mārtiņš Kaprāns savā pētījumā izdalījis galvenos instrumentus, ar kuru palīdzību Krievijas propaganda mērķtiecīgi šķeļ Latvijas sabiedrību. Viens no tiem ir jau kopš aizvadītā gadsimta nogales tiražētajiem stereotipiem, ka Latvijā krievvalodīgie tiek diskriminēti, turklāt šai tēmai jaunu sparu devis 2012. gada referendums par krievu valodu kā otru valsts valodu.

Lai kultivētu šo sabiedrību šķeļošo stereotipu, Krievijas mediji rada iluzoru viedokļu dažādības iespaidu, savos rakstos un sižetos iekļaujot arī pretējos viedokļus, taču tie ir īsi un neizvērsti, kamēr pretējo viedokli izvērsti pauž vairāki eksperti.

Cits propagandas ierocis ir hegemoniska vēstures skaidrojuma uzspiešana, nosakot, ka mēģinājums interpretēt Krievijas un bijušo Padomju Savienības republiku vēsturi pretēji Krievijas pieņemtajām dogmām ir nosodāms. Kā piemēru M. Kaprāns min jau ierastos 16. marta pasākumus, pie kuriem sabiedrība jau ir pieradusi, bet Krievija tos izmanto, lai uzturētu spriedzi starp abām valstīm un Latvijas iedzīvotājiem.

Pēdējā laikā Krievijas propaganda izmanto arī sarežģītākas konstrukcijas. Proti, Krievijas mediju lietotājiem mērķtiecīgi veido negatīvu Latvijas kā valsts tēlu, mērķējot pārmetumus nevis latviešiem, bet pie varas esošajām partijām, kuras neatkarīgi no to politiskās platformas dēvē par nacionālistiski orientētām.

Lai neitralizētu šo propagandas elementu ietekmi, A. Grigorjevs ne tikai rosina veicināt krievu demokrātijas centra izveidi Rīgā. Viņš uzskata, ka ilgtermiņā Krievijas propaganda zaudētu varu pār krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, ja Latvijā izveidotu vienotu Latvijas skolu ar latviešu valodu kā galveno mācību valodu. Tajā pašā laikā mazākumtautībām (ne tikai krieviem) ir jādod iespēja skolā papildus padziļināti apgūt arī dzimto valodu un kultūru.

«Uz šo stratēģisko mērķi jāiet pakāpeniski, bet neatlaidīgi, kārtīgi sagatavojot katru soli. Pirmais solis būtu administrācijas nomaiņa tajās krievu skolās, kur tā nepiekrīt reformas mērķiem,» uzskata pētnieks.

Daļa centra pētnieku V. Spolīša ierosinājumu par Krievijas telekanālu retranslācijas terminētu pārtraukšanu atbalstīja. Bet viņš pats šāda soļa nepieciešamību skaidroja ar to, ka Latvijas sabiedrība nav pietiekami nobriedusi, lai atšķirtu pareizo no nepareizā, kā tas, piemēram, ir Igaunijā, kur šāds aizliegums nav nepieciešams.

«Atšķirībā no Igaunijas, kur tas nav jādara, Latvijā tas būtu veselīgi [..] Sevi cienošs igaunis neskatās Krievijas televīziju, bet latvieši un lietuvieši to dara,» teica V. Spolītis. Šis ierosinājums, kas varas gaiteņos cirkulē jau mēnešiem ilgi, sabiedrībā sastapis pretestību, jo liberāli domājošie uzskata, ka katram indivīdam jābūt iespējai pašam izvēlēties informācijas avotus un, salīdzinot to vēstīto, izdarīt savus secinājumus.