Severstaļlat apgrozījums – 1% no Latvijas IKP
Intervija ar a/s Severstaļlat valdes priekšsēdētāju Andreju Aleksejevu.
– Neskatoties uz kopējo metāla patēriņa samazinājumu Eiropā, izskatās, ka šajā gadā Severstaļlat sasniegs vēsturiski lielāko apgrozījumu. Kas to veicināja?
– Eiropas valstīs stabili strādājam jau desmit gadu, tāpēc neesam tik jutīgi pret svārstībām tirgū. Šodien veiksmīgs piegādātājs ir tas, kurš pārzina klientu problēmas un ar savu piedāvājumu spēj kaut daļēji tās atrisināt, kā arī nodrošina klientam tādu servisu, kāds tam nepieciešams. Piemēram, ja mūsu klientam vajag speciālu iepakojumu, jo viņam ir automātiskā līnija, mūsu tehnologi to izstrādā, un klientam nav jādomā un jāmaksā par liekiem darbiem viņa ražošanas iecirknī. Lai kāpinātu pārdošanas apjomus Somijā, mums vajadzēja pārslēgties uz somu valodu un būt tuvāk klientiem, tāpēc janvārī mēs atvērsim tirdzniecības biroju netālu no Helsinkiem. Vienlaikus Baltijas valstīs pieaug pieprasījums pēc metinātiem profiliem un cinkotā tērauda – mēs nodrošinām šīs produkcijas stabilas piegādes.
– Kādas ir turpmākās attīstības perspektīvas?
– Attīstīsim ražošanu. Šogad mēs uzsākam jaunu investīcijas projektu: Rīgā tiks uzstādīta šķērsgriešanas līnija, kas ļauj ražot 6–12 mm biezu loksni ar paaugstinātu plakanību. Šādas loksnes izmanto mašīnbūvē garu un augstas precizitātes detaļu ražošanai jeb, citiem vārdiem, – šis produkts ir piemērots lāzergriešanai. Piedāvājot individuāla izmēra loksnes, mēs dosim iespēju klientam samazināt izmaksas, jo viņiem nebūs jāmaksā par liekiem atgriezumiem. Līnija tiks nodota ekspluatācijā 2014. gada septembrī.
– Jūsu uzņēmums ir viens no tiem, kas savā kolektīvā labprāt uzņem praksē vidējo un augstāko profesionālo izglītības iestāžu audzēkņus. Kādu motīvu vadīti, jūs to darāt?
– Jūs varat atrast ļoti labi izglītotu speciālistu, bet paies laiks, kamēr viņš iedziļināsies konkrētā uzņēmuma darbības specifikā. Mēs esam gatavi audzināt sev nepieciešamos speciālistus reālās dzīves apstākļos. Izejot praksi a/s Severstaļlat, studenti jau izprot mūsu biznesa procesus, un tie, kas plāno sasaistīt savu karjeru ar mūsu uzņēmumu, var apzināti izvēlēties specializāciju savā izglītības iestādē. Tādējādi uzņēmums ir nodrošināts ar kadru rezervi, bet labākie praktikanti – ar darba vietām. Mēs nevaram katram praktikantam garantēt pastāvīgu darbu, bet mums ir ļoti daudz veiksmes stāstu. Piemēram, ražošanas plānošanas un dokumentu noformēšanas centrā katra ceturtā speciāliste ir pieņemta darbā pēc prakses. Tāpat kādreiz praksē bija uzņemti mani kolēģi, kuri pašlaik ieņem ražošanas vadītāja, tehnologa, tirdzniecības vadītāja amatus, un tas vēl nav pilns saraksts. Mūsu praktikanti, kuri turpmāk strādās citos uzņēmumos, tajā skaitā pie mūsu klientiem, zinās, ka mums var uzticēties, ka mēs esam stabils uz drošs partneris.
– Vai Latvijā ir piemērota vide ražošanas uzņēmuma attīstībai?
– Principā, Latvijai ir visi resursi, lai attīstītu biznesu, bet vai mēs protam tos izmantot? Mēs atrodamies starp milzīgiem Eiropas un NVS tirgiem, mums ir pieeja Baltijas jūrai, tātad ir atvērta visa pasaule. Ir iespējamas dažādas stratēģijas, un vairāki Latvijas ražošanas uzņēmumi jau ir atraduši savas nišas globālajos tirgos. Piemēram, Latvijas kosmētikas, pārtikas, vieglās rūpniecības produkcija joprojām ir populāra Austrumos, tur vārdi «Ražots Latvijā» jau ir zīmols pats par sevi, kuru nevajag veidot no nulles. Rietumos ir augstāka barjera, jo tur Latvijas preces vēl nav tik labi zināmas. Es uzskatu, ka piedāvāt piesātinātiem Eiropas tirgiem standarta produktus ir tikpat prātīgi, kā tirgot sniegu Ziemeļpolā. Mūsu spēks ir unikālā piedāvājumā – tikai Latvijā ražotā – vai efektīvākā nekā Eiropas ražotājiem. Ar pirmo viss ir skaidrs, bet otrais nozīmē savas konkurētspējas maksimālu izmantošanu kvalitatīva produkta ražošanai. Piemēram, var izmantot izejvielu plūsmu, kas nāk no Krievijas, Ukrainas, Kazahstānas uz Eiropu, un veidot šeit, Latvijā, pievienoto vērtību – pārstrādāt šīs izejvielas. Starp citu, tas ir a/s Severstaļlat biznesa modelis: uzņēmums ražo caurules, lentes, loksnes un sagataves štancēšanai no Krievijas tērauda ruļļiem un pārdod Eiropas patērētājiem. Mēs izaugām Eiropas tirgos, un mūsu apgrozījums atbilst 1% no Latvijas IKP, tātad šis modelis ir pierādījis savu dzīvotspēju.
Vienīgais, ko biznesam vajag no valsts puses, ir skaidri un secīgi spēles noteikumi. Investoram vienmēr ir vairākas alternatīvas, viņu var piesaistīt, nodrošinot saprotamu atdevi no ieguldītās naudas un pārliecinot, ka mēs neveiksim izmaiņas biznesa vidē – nepārskatīsim nodokļus, neatcelsim savus solījumus, nemainīsim ekonomikas kursu ik pēc četriem gadiem. Nauda ir kustīga, un bizness attīstās tur, kur ir labvēlīgi apstākļi. Mēs protam labi strādāt, un, ja vajag, mēs varam arī smagi strādāt. Es ticu, ka mūsu valstī tiks izveidoti apstākļi, kuros Latvija uzplauks, un, tuvojoties Latvijas Republikas 95. gadadienai, es no visas sirds novēlu mūsu tautai paspēt izbaudīt tos laikus!